Ekonomiste: Mēs esam ceļā uz augšu, bet tas kāpiens būs pailgs

Dati par uzņēmēju noskaņojumu jūlijā norāda uz lielāku optimismu, kas nozīmē – ekonomika lēnām atkopjas, šorīt intervijā LTV raidījumā “Rīta Panorāma” atzina “Swedbank” galvenā ekonomiste Latvijā Līva Zorgenfreija.
Runājot par iekšzemes kopprodukta (IKP) kritumu, Zorgenfreija uzsvēra, ka “nav tik slikti, kā varētu būt”, jo sākotnēji prognozes bijušas daudz drūmākas.
Tāpat viņa norādīja, ka redzama situācijas uzlabošanās – apstrāde rūpniecība ir atveseļošanās ceļa sākumā, arī mazumtirdzniecībā atgriezās pieaugums.
“Datos par jūliju mēs skatāmies uz uzņēmēju noskaņojumu, tas norāda jau uz lielāku optimismu, kas nozīmē, ka ekonomika lēnām atkopjas arī jūlijā. Mēs esam ceļā uz augšu, bet tas kāpiens, es domāju, būs pailgs,” pauda Zorgenfreija.
“Dati par situāciju eirozonā bija pat nedaudz sliktāki nekā gaidīts – 15% kritums. Atkopšanās ceļš eksporta tirgos būs ilgāks. Tas neko labu neliecina mūsu eksportētājiem. Ja eksportam klājas slikti, tad mūsu izaugsme ilgtermiņā sabalansēta nevar būt,” sacīja ekonomiste.
Kā zināms, IKP sarucis par 7,5% salīdzinājumā ar pagājušo ceturksni, kas ir vēsturiski straujākais kritums viena ceturkšņa laikā.
Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes veikto IKP ātro novērtējumu, 2.ceturksnī IKP bija par 9,8% mazāks nekā pirms gada. IKP dinamiku ietekmēja apjoma samazinājums ražojošajās nozarēs (par 3,8%) un kritums pakalpojumu nozarēs (par 11%).
Vēl par tēmu:
LBAS iesniedz priekšlikumus par valsts budžetu 2027. gadam un publiskā sektora izdevumu mazināšanu
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) vēstulē “Par valsts budžetu 2027. gadam un publiskā sektora izdevumu mazināšanu”* apkopojusi arodbiedrību priekšlikumus un nosūtījusi tos Ministru...
Lasīt tālākKrāpnieki sūta īsziņas VSAA vārdā, aicinot atvērt saiti
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) brīdina, ka aktivizējušies krāpnieki, kuri izsūta iedzīvotājiem viltus īsziņas par it kā iesaldētu pensiju 2. līmeņa kontu. Krāpnieki...
Lasīt tālākAptauja: 6 % Latvijas iedzīvotāju ir parādi par komunālajiem maksājumiem un citiem pakalpojumiem
Nedaudz vairāk nekā 6 % iedzīvotāju ir nenokārtotas parādsaistības ārpus kreditēšanas nozares, piemēram, par komunālajiem pakalpojumiem, elektrību, telefonsakariem, automašīnas stāvvietu,...
Lasīt tālākBaltijā arvien vairāk iedzīvotāju norāda uz finansiālās situācijas pasliktināšanos – Latvijā jau katrs trešais
Baltijas valstu iedzīvotāju finansiālais noskaņojums kļūst arvien negatīvāks, apliecinot augošu ekonomisko spiedienu reģionā. Vissatraucošākā situācija ir Latvijā, kur fiksēts straujākais...
Lasīt tālākValsts naftas produktu drošības rezerves veidos elastīgāk
Lai valsts naftas produktu drošības rezerves varētu veidot elastīgāk un ekonomiski izdevīgāk, Saeima ceturtdien, 22.oktobrī, otrajā – galīgajā – lasījumā atbalstīja par steidzamiem atzītos...
Lasīt tālākIeviesīs nacionālo viesabonēšanu krīzes situācijās
Lai krīzes situācijās iedzīvotājiem nodrošinātu sakaru iespējas, Saeima ceturtdien, 22.oktobrī, galīgajā lasījumā atbalstīja par steidzamiem atzītos grozījumus Elektronisko sakaru likumā....
Lasīt tālākSvētdien visi vilcieni sāks kursēt pēc jaunā – ziemas laika
Naktī uz svētdienu, 25. oktobrī, plkst. 4.00 Latvijā notiks pāreja uz ziemas laiku, pulksteņa rādītājus pagriežot vienu stundu atpakaļ. Lai vilcieni gala stacijās pienāktu atbilstoši ziemas...
Lasīt tālākD. Mieriņa: sabiedrība sagaida redzamu ieguvumu no katra publiskā eiro
“Budžeta iespējas vienmēr ir ierobežotas, savukārt vajadzību netrūkst. Tāpēc īpaši svarīgi ir skaidri noteikt prioritātes un izvērtēt, kur ieguldītie līdzekļi sabiedrībai sniedz vislielāko...
Lasīt tālākLai mazinātu kritušo koku radītos bojājumus un elektroapgādes pārtraukumus, paplašinās elektrolīniju trases
Lai mazinātu risku, ka apdzīvotas vietas pēc stiprām vētrām ilgstoši paliek bez elektroapgādes, paplašinās no kokiem attīrāmo joslu zem 110 kilovoltu (kV) elektrolīniju trasēm. To paredz...
Lasīt tālākLatvijas mājokļu tirgus silda ekonomiku, Lietuvas – karsē
Latvijas mājokļu tirgū saglabājas līdzsvarota izaugsme – mājsaimniecību kreditēšana un būvniecības aktivitāte pieaug, vienlaikus mājokļu cenas iedzīvotājiem joprojām ir pieejamas. Atšķirīga...
Lasīt tālāk