Ekonomiste: Mēs esam ceļā uz augšu, bet tas kāpiens būs pailgs
Dati par uzņēmēju noskaņojumu jūlijā norāda uz lielāku optimismu, kas nozīmē – ekonomika lēnām atkopjas, šorīt intervijā LTV raidījumā “Rīta Panorāma” atzina “Swedbank” galvenā ekonomiste Latvijā Līva Zorgenfreija.
Runājot par iekšzemes kopprodukta (IKP) kritumu, Zorgenfreija uzsvēra, ka “nav tik slikti, kā varētu būt”, jo sākotnēji prognozes bijušas daudz drūmākas.
Tāpat viņa norādīja, ka redzama situācijas uzlabošanās – apstrāde rūpniecība ir atveseļošanās ceļa sākumā, arī mazumtirdzniecībā atgriezās pieaugums.
“Datos par jūliju mēs skatāmies uz uzņēmēju noskaņojumu, tas norāda jau uz lielāku optimismu, kas nozīmē, ka ekonomika lēnām atkopjas arī jūlijā. Mēs esam ceļā uz augšu, bet tas kāpiens, es domāju, būs pailgs,” pauda Zorgenfreija.
“Dati par situāciju eirozonā bija pat nedaudz sliktāki nekā gaidīts – 15% kritums. Atkopšanās ceļš eksporta tirgos būs ilgāks. Tas neko labu neliecina mūsu eksportētājiem. Ja eksportam klājas slikti, tad mūsu izaugsme ilgtermiņā sabalansēta nevar būt,” sacīja ekonomiste.
Kā zināms, IKP sarucis par 7,5% salīdzinājumā ar pagājušo ceturksni, kas ir vēsturiski straujākais kritums viena ceturkšņa laikā.
Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes veikto IKP ātro novērtējumu, 2.ceturksnī IKP bija par 9,8% mazāks nekā pirms gada. IKP dinamiku ietekmēja apjoma samazinājums ražojošajās nozarēs (par 3,8%) un kritums pakalpojumu nozarēs (par 11%).
Vēl par tēmu:
FM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālākMinistrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālākPētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālākZelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...
Lasīt tālākEY pētījums: ēnu ekonomikas līmenis Latvijā 2023. gadā bija 9,3%
Jaunākais EY pētījums Shadow Economy Exposed, kas analizē ēnu ekonomikas līmeni 131 pasaules valstī un tā evolūciju kopš 2000. gada, atklāj, ka ēnu ekonomikas līmenis Latvijā 2023. gadā...
Lasīt tālākŪdens skaitītāju verificēšanas prasību atcelšana mazinās iedzīvotāju izdevumus
Dzīvokļos uzstādīto ūdens patēriņa skaitītāju atkārtotās verificēšanas process nav lietderīgs – šī pienākuma atcelšana mazinās administratīvo slogu un izdevumus iedzīvotājiem. Ekonomikas...
Lasīt tālākBriškens: Latvijas enerģētikas stratēģijai 2050. gadam jākļūst par ceļa karti nozares attīstībai un investīciju piesaistei
“Enerģētika ir stratēģiski svarīga nozare. Virzība uz enerģētisko neatkarību un pašpietiekamību var kļūt par nozīmīgu industriālo misiju, kas sniegs būtisku ieguldījumu Latvijas...
Lasīt tālākMartā vērojamas mēnesim raksturīgās cenu pārmaiņas
Šī gada martā, salīdzinot ar februāri, patēriņa cenu līmenis pieauga par 0,9%. Precēm tas pieauga par 0,7%, bet pakalpojumiem – par 1,3%. Martā patēriņa cenu līmenis tradicionāli pieaug...
Lasīt tālāk