EK dod Polijai trīs mēnešus laika, lai veiktu reformas tiesu sistēmā
Eiropas Komisija (EK) palielinājusi spiedienu uz Polijas valdību – aicinot to nodrošināt tiesu sistēmas neatkarību, Komisija devusi Polijai trīs mēnešus, lai veiktu reformas Konstitucionālās tiesas likumā.
Trešdien pēc diskusijām par tiesiskumu Polijā, Eiropas Komisija paziņoja, ka saredz sistemātiskus draudus tiesiskumam Polijā. No tā izriet arī neveiksmīgais pēdējo mēnešu dialogs starp EK un tiesiskumu partijām Polijā, kas ir pie varas kopš pagājušā gada novembra.
Eiropas Komisijas (EK) pārstāvis tieslietu jautājumos Franss Timmermanss, norāda, ka Brisele līdz šim nav spējusi atrast risinājumus galvenajiem jautājumiem, “Neskatoties uz dialogu ar Polijas iestādēm, Komisija uzskata, ka galvenās problēmas, kas apdraud tiesiskumu Polijā, nav atrisinātas,”sacīja Timermanss.
Polijas parlaments ieviesa izmaiņas šomēnes Satversmes tiesā, lai nomierinātu ASV un Eiropas bažas, tostarp likvidējot nozīmīgo priekšsēdētāja lomu iekšējās disciplinārlietās. Polijas parlaments atcēlis arī 2/3 parlamentu deputātu balsu nepieciešamību un devis arī tiesnešiem iespēju atlikt likuma spēkā stāšanos uz pusgadu, ja to atbalstījuši vismaz četri tiesneši. Tomēr, neskatoties uz grozījumiem, opozīcijas spēki uzskata, ka veiktās izmaiņas nav pietiekamas un Konstitucionālās tribunāla tiesas likums joprojām ir neefektīvs, tādējādi pieprasot vēl apjomīgākus grozījumus.
Polijas valdībai tagad ir doti trīs mēneši, lai īstenotu ieteiktos grozījumus un ziņotu par tiem Eiropas Komisijai. Spriedze gan turpinās, jo, ja Polijas valdība ir pārkāpusi likuma varu, Varšavai uz laiku var tikt atņemtas balsstiesības Eiropadomē.
Jau vēstīts, ka izmaiņas likumā par Polijas Konstitucionālo tiesu ir kļuvušas par Briseles un Varšavas nesaskaņu cēloni. Likuma izmaiņas izsaukušas kritiku no opozīcijas puses un neapmierinātību daļā sabiedrības.
EK janvārī sāka izmeklēšanu, lai pārbaudītu, vai pretrunīgi vērtētie likumi nav pretrunā ar Eiropas Savienības (ES) tiesību normām. Diskusijas ar Poliju aizvien turpinās, taču, ja EK neizdosies Poliju atsaukt savas reformas, Brisele ir gatava izvērst pret pasākumus pret Varšavu, tai skaitā sankcijas, kas tostarp aizliegs Polijai balsot par ES tiesību aktiem.
Savas bažas paudušas arī Eiropas Savienība un ASV. Tās kritizējušas, ka jaunie grozījumi apdraud Polijas Konstitucionālā tribunāla spējas darboties kā drošības vai kā pārbaudes mehānismam attiecībā uz valdības pieņemtajiem un īstenotajiem lēmumiem, ierobežojot demokrātijas un brīvības vērtības, kuras ir arī vienas no Eiropas pamatvērtībām.
Foto:succo/https://pixabay.com/en/users/succo-96729//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/
Vēl par tēmu:
Braže NATO samitā Hāgā: sabiedroto vienošanās novirzīt aizsardzībai 5% no valstu IKP ir vēsturiska
Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča vadītās Latvijas delegācijas sastāvā ārlietu ministre Baiba Braže 24. un 25. jūnijā piedalījās NATO samitā Hāgā, Nīderlandē. ”NATO samitā Hāgā...
Lasīt tālākInformācija Latvijas valstspiederīgajiem par situāciju Izraēlā
Ņemot vērā šī brīža nopietno drošības situācijas eskalāciju Tuvo Austrumu reģionā, Ārlietu ministrija aicina Latvijas valstspiederīgos Izraēlā uzturēties bumbu patvertņu tuvumā...
Lasīt tālākMieriņa par ES nākotni: esam vienā laivā, kas kopīgiem spēkiem jāstūrē uz priekšu
Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa pirmdien, 12.maijā, Ungārijas galvaspilsētā Budapeštā uzrunājot klātesošos Eiropas Savienības (ES) parlamentu priekšsēdētāju konferences panelī...
Lasīt tālākValdība atļauj veikt stratēģiskas investīcijas Ukrainas dronu industrijā 10 miljonu eiro apmērā
Otrdien, 4. martā, Ministru kabinets slēgtajā sēdē izskatīja Aizsardzības ministrijas informatīvo ziņojumu par Dronu koalīcijas ietvaros īstenotajām iegādēm Ukrainas bruņoto spēku vajadzībām...
Lasīt tālākLembergs: Tramps sarunās ar Zelenski neko nepareizu nepateica
Krievijas uzsāktais karš Ukrainā ir jāizbeidz un to var panākt tikai ar miera sarunām, uzskata politiķis Aivars Lembergs. Pēc Lemberga teiktā, Latvijas mediji izplata viltus informāciju...
Lasīt tālākMelbārde: ES 16. sankciju pakotne pret Krieviju – turpina graut jau brūkošo Krievijas ekonomiku
Apritot trešajai gadskārtai, kopš Krievija sāka brutālo agresijas karu Ukrainā, 24. februārī Eiropas Savienības (ES) Ārlietu padomē ministri apstiprināja ES sankciju pret Krieviju 16. kārtu,...
Lasīt tālākValsts prezidents: Nedrīkst pieļaut situāciju, ka Krievijas agresijas noziegums paliek nesodīts
14. februārī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Minhenes drošības konferences ietvaros tikās ar Eiropas Padomes ģenerālsekretāru Alēnu Bersē (Alain Berset). Tikšanās laikā puses pārrunāja...
Lasīt tālākLembergs: Trampam ASV intereses ir prioritāte, Eiropai nāksies pārkārtoties
Pēc Donalda Trampa atgriešanās ASV prezidenta amatā, Eiropā gaidāmas pārmaiņas, uzskata politiķis Aivars Lembergs. “Apmēram pirms sešiem gadiem tā laika ASV prezidents Donalds Tramps...
Lasīt tālākLatvijas un Lielbritānijas vadītā Dronu koalīcija Ukrainai piegādās 30 000 dronu, no kuriem 12 000 ir Latvijā ražoti droni
Starptautiskās Dronu koalīcijas ietvaros tika noslēgti līgumi par teju 54 miljonu eiro vērtām piegādēm no starptautiskā dronu fonda, lai nodrošinātu Ukrainu ar 30 000 droniem. Divi Latvijas...
Lasīt tālākAšeradens: Ziemeļvalstu un Baltijas valstu atbalsts Ukrainai ir nelokāms
Finanšu ministrs Arvils Ašeradens Pasaules Bankas grupas (PBG) Attīstības komitejas sanāksmē pirmo reizi pārstāvēja visas Ziemeļvalstis un Baltijas valstis, uzsverot to kopīgās prioritātes...
Lasīt tālāk