EK dod Polijai trīs mēnešus laika, lai veiktu reformas tiesu sistēmā
Eiropas Komisija (EK) palielinājusi spiedienu uz Polijas valdību – aicinot to nodrošināt tiesu sistēmas neatkarību, Komisija devusi Polijai trīs mēnešus, lai veiktu reformas Konstitucionālās tiesas likumā.
Trešdien pēc diskusijām par tiesiskumu Polijā, Eiropas Komisija paziņoja, ka saredz sistemātiskus draudus tiesiskumam Polijā. No tā izriet arī neveiksmīgais pēdējo mēnešu dialogs starp EK un tiesiskumu partijām Polijā, kas ir pie varas kopš pagājušā gada novembra.
Eiropas Komisijas (EK) pārstāvis tieslietu jautājumos Franss Timmermanss, norāda, ka Brisele līdz šim nav spējusi atrast risinājumus galvenajiem jautājumiem, “Neskatoties uz dialogu ar Polijas iestādēm, Komisija uzskata, ka galvenās problēmas, kas apdraud tiesiskumu Polijā, nav atrisinātas,”sacīja Timermanss.
Polijas parlaments ieviesa izmaiņas šomēnes Satversmes tiesā, lai nomierinātu ASV un Eiropas bažas, tostarp likvidējot nozīmīgo priekšsēdētāja lomu iekšējās disciplinārlietās. Polijas parlaments atcēlis arī 2/3 parlamentu deputātu balsu nepieciešamību un devis arī tiesnešiem iespēju atlikt likuma spēkā stāšanos uz pusgadu, ja to atbalstījuši vismaz četri tiesneši. Tomēr, neskatoties uz grozījumiem, opozīcijas spēki uzskata, ka veiktās izmaiņas nav pietiekamas un Konstitucionālās tribunāla tiesas likums joprojām ir neefektīvs, tādējādi pieprasot vēl apjomīgākus grozījumus.
Polijas valdībai tagad ir doti trīs mēneši, lai īstenotu ieteiktos grozījumus un ziņotu par tiem Eiropas Komisijai. Spriedze gan turpinās, jo, ja Polijas valdība ir pārkāpusi likuma varu, Varšavai uz laiku var tikt atņemtas balsstiesības Eiropadomē.
Jau vēstīts, ka izmaiņas likumā par Polijas Konstitucionālo tiesu ir kļuvušas par Briseles un Varšavas nesaskaņu cēloni. Likuma izmaiņas izsaukušas kritiku no opozīcijas puses un neapmierinātību daļā sabiedrības.
EK janvārī sāka izmeklēšanu, lai pārbaudītu, vai pretrunīgi vērtētie likumi nav pretrunā ar Eiropas Savienības (ES) tiesību normām. Diskusijas ar Poliju aizvien turpinās, taču, ja EK neizdosies Poliju atsaukt savas reformas, Brisele ir gatava izvērst pret pasākumus pret Varšavu, tai skaitā sankcijas, kas tostarp aizliegs Polijai balsot par ES tiesību aktiem.
Savas bažas paudušas arī Eiropas Savienība un ASV. Tās kritizējušas, ka jaunie grozījumi apdraud Polijas Konstitucionālā tribunāla spējas darboties kā drošības vai kā pārbaudes mehānismam attiecībā uz valdības pieņemtajiem un īstenotajiem lēmumiem, ierobežojot demokrātijas un brīvības vērtības, kuras ir arī vienas no Eiropas pamatvērtībām.
Foto:succo/https://pixabay.com/en/users/succo-96729//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/
Vēl par tēmu:
Siliņa: Baltijas un Ziemeļvalstis ir vienotas atbalstā Ukrainai
Trešdien, 3. septembrī, Ministru prezidente Evika Siliņa piedalījās Ziemeļvalstu un Baltijas valstu (NB8) līderu sanāksmē, kas notika Dānijas galvaspilsētā Kopenhāgenā. Sanāksmē kopā...
Lasīt tālākLatvija un Turcija stiprina sadarbību dronu industrijā un aizsardzības tehnoloģijās
Šonedēļ Ankarā, Turcijā aizsardzības ministrs Andris Sprūds tikās ar Turcijas aizsardzības ministru Jašāru Gileru (Yaşar Güler) un Turcijas aizsardzības industrijas pārstāvjiem, lai...
Lasīt tālākSiliņa pēc labas gribas koalīcijas sarunas: mūsu spēja būt vienotiem izšķir Ukrainas nākotni
Ministru prezidente Evika Siliņa trešdien, 13. augustā, piedalījās labas gribas koalīcijas sanāksmē, kurā Eiropas līderi, Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, Amerikas Savienoto Valstu...
Lasīt tālākValsts prezidents: jādara viss iespējamais, lai atbrīvotu ķīlniekus, kā arī novērstu cilvēku ciešanas Gazas joslā
5. augustā Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Rīgas pilī tikās ar Izraēlas Valsts prezidentu Īzaku Hercogu (Isaac Herzog), kurš ieradies oficiālā vizītē Latvijā visu trīs Baltijas valstu...
Lasīt tālākBraže Prāgā: bez drošības nav labklājības – ar Čehiju esam vienotas pret draudiem un par izaugsmi
Čehijas ieguldījums Latvijas un NATO Austrumu flanga drošībā, atbalsts Ukrainai un Krievijas ierobežošana, ES un NATO atturēšanas un aizsardzības spējas, divpusējā sadarbība drošībā...
Lasīt tālākBraže NATO samitā Hāgā: sabiedroto vienošanās novirzīt aizsardzībai 5% no valstu IKP ir vēsturiska
Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča vadītās Latvijas delegācijas sastāvā ārlietu ministre Baiba Braže 24. un 25. jūnijā piedalījās NATO samitā Hāgā, Nīderlandē. ”NATO samitā Hāgā...
Lasīt tālākInformācija Latvijas valstspiederīgajiem par situāciju Izraēlā
Ņemot vērā šī brīža nopietno drošības situācijas eskalāciju Tuvo Austrumu reģionā, Ārlietu ministrija aicina Latvijas valstspiederīgos Izraēlā uzturēties bumbu patvertņu tuvumā...
Lasīt tālākMieriņa par ES nākotni: esam vienā laivā, kas kopīgiem spēkiem jāstūrē uz priekšu
Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa pirmdien, 12.maijā, Ungārijas galvaspilsētā Budapeštā uzrunājot klātesošos Eiropas Savienības (ES) parlamentu priekšsēdētāju konferences panelī...
Lasīt tālākValdība atļauj veikt stratēģiskas investīcijas Ukrainas dronu industrijā 10 miljonu eiro apmērā
Otrdien, 4. martā, Ministru kabinets slēgtajā sēdē izskatīja Aizsardzības ministrijas informatīvo ziņojumu par Dronu koalīcijas ietvaros īstenotajām iegādēm Ukrainas bruņoto spēku vajadzībām...
Lasīt tālākLembergs: Tramps sarunās ar Zelenski neko nepareizu nepateica
Krievijas uzsāktais karš Ukrainā ir jāizbeidz un to var panākt tikai ar miera sarunām, uzskata politiķis Aivars Lembergs. Pēc Lemberga teiktā, Latvijas mediji izplata viltus informāciju...
Lasīt tālāk