EK atzīst Latvijas valdības budžeta plānu par kopumā atbilstošu
Atbilstoši Eiropas Komisijas (EK) vērtējumam Latvijas sagatavotais 2019. gada valsts budžeta plāna projekts kopumā atbilst Stabilitātes un izaugsmes pakta (SIP) nosacījumiem, informē Finanšu ministrija.
Latvijas vispārējās valdības budžeta strukturālā bilance saskaņā ar EK aprēķiniem 2018. gadā tiek novērtēta -1,7% no iekšzemes kopprodukta (IKP), bet 2019. gadā -1,6% no IKP. Ņemot vērā pieļaujamās atkāpes saistībā ar strukturālo reformu īstenošanu, tas 2018. gadā atbilst vidēja termiņa budžeta mērķim, bet 2019. gadā no vidēja termiņa budžeta mērķa ir tikai nenozīmīga novirze.
Lai Latvija izpildītu SIP izdevumu pieauguma nosacījumu, vispārējās valdības budžeta izdevumi 2018. gadā var pieaugt par ne vairāk kā 6,0 procentiem, savukārt 2019. gadā par 4,8 procentiem. Atbilstoši EK vērtējumam pieļaujamais izdevumu pieaugums 2018. gadā tiek pārsniegts par 0,9 procentiem no IKP un 2019. gadā tas tiek pārsniegts par 0,3 procentiem no IKP. Līdz ar to EK prognozē būtiskas novirzes no pieļaujamā izdevumu pieauguma līmeņa gan 2018. gadā, gan 2018. un 2019. gadu vērtējot kopā.
Saskaņā ar SIP noteikumiem, izdevumu pieauguma nosacījums ir noteicošais rādītājs tajos gadījumos, kad strukturālais deficīts pārsniedz vidēja termiņa budžeta mērķi. Līdz ar to, lai turpmākajos novērtējumos EK nemainītu savu vērtējumu par atbilstību SIP nosacījumiem, Latvijai ir jānodrošina, ka budžeta izpildes gaitā vispārējās valdības budžeta strukturālā bilance 2019. gadā saglabā savu atbilstību vidēja termiņa budžeta mērķim, ņemot vērā pieļaujamās atkāpes saistībā ar strukturālo reformu īstenošanu.
Vispārējās valdības budžeta plāna projekts pēc būtības un satura ietver tos pašus elementus ko izstrādātais 2019. gada valsts budžeta likumprojekts. Atšķirības pamatā ir formā, kādā tas tiek prezentēts sadarbības partneriem – EK un Eirogrupai.
Latvijas Vispārējās valdības budžeta plāna projektu 2019. gadam šā gada 19. februārī apstiprināja valdība. Atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai par kopīgiem noteikumiem budžeta plānu projektu uzraudzībai un novērtēšanai un pārmērīga budžeta deficīta novēršanai eirozonas dalībvalstīs, Latvijai tāpat kā citām Eirozonas valstīm pirms gadskārtējā valsts budžeta apstiprināšanas Parlamentā galīgajā lasījumā budžeta projekts ir jāiesniedz izvērtēšanai EK un Eirogrupai.
Vēl par tēmu:
FM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālāk
Ministrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālāk
Navigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk
2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālāk
Pētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālāk
Zelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...
Lasīt tālāk
EY pētījums: ēnu ekonomikas līmenis Latvijā 2023. gadā bija 9,3%
Jaunākais EY pētījums Shadow Economy Exposed, kas analizē ēnu ekonomikas līmeni 131 pasaules valstī un tā evolūciju kopš 2000. gada, atklāj, ka ēnu ekonomikas līmenis Latvijā 2023. gadā...
Lasīt tālāk
Ūdens skaitītāju verificēšanas prasību atcelšana mazinās iedzīvotāju izdevumus
Dzīvokļos uzstādīto ūdens patēriņa skaitītāju atkārtotās verificēšanas process nav lietderīgs – šī pienākuma atcelšana mazinās administratīvo slogu un izdevumus iedzīvotājiem. Ekonomikas...
Lasīt tālāk
Briškens: Latvijas enerģētikas stratēģijai 2050. gadam jākļūst par ceļa karti nozares attīstībai un investīciju piesaistei
“Enerģētika ir stratēģiski svarīga nozare. Virzība uz enerģētisko neatkarību un pašpietiekamību var kļūt par nozīmīgu industriālo misiju, kas sniegs būtisku ieguldījumu Latvijas...
Lasīt tālāk
Martā vērojamas mēnesim raksturīgās cenu pārmaiņas
Šī gada martā, salīdzinot ar februāri, patēriņa cenu līmenis pieauga par 0,9%. Precēm tas pieauga par 0,7%, bet pakalpojumiem – par 1,3%. Martā patēriņa cenu līmenis tradicionāli pieaug...
Lasīt tālāk