• Tweet

Pirmais solis uz Eiropas Komisijas priekšsēža Žozē Manuela Barrozu izziņoto Eiropas Savienoto Valstu būvēšanu ir Banku ūnijas izveide. Citu politiķu skatījumā viena valsts ir neiespējama utopija – tā domā arī Neatkarīgās uzklausītie Latvijas eiroparlamentārieši.

Taču Eiropas banku savienības izveide Latviju skars pat tad, ja kādu brīnumainu apstākļu sakritības dēļ pie mums netiks ieviests eiro. Protams, atrodoties eirozonā, šī ietekme būs daudz nozīmīgāka.

Latvijas Noguldījumu garantiju fonds pēc Krājbankas kraha joprojām ir tukšs, un gadījumā, ja tuvākā gada laikā vēl kādai citai bankai pasliktināsies veselības stāvoklis, ar valsts starpniecību garantētos noguldījumus būs spiesti maksāt visi nodokļu maksātāji. Tāpat kā tagad maksā par Krājbanku. Turklāt Eiroparlamenta deputāts Roberts Zīle vērš uzmanību uz faktu, ka vairāk nekā puse noguldījumu Latvijas bankās pieder nerezidentiem. Tātad, ja atkal jāglābj kāda banka, iedzīvotāji faktiski spiesti maksāt ārzemniekiem. No šāda viedokļa Latvija būtu ieinteresēta atdot gan banku uzraudzības pienākumus, gan noguldītāju garantiju fonda aprūpēšanu Eiropas Centrālajai bankai. Un arī iemaksāt par šiem pakalpojumiem Eiropas stabilitātes mehānismā 2 miljardus eiro desmit gadu laikā.

Deputāts Krišjānis Kariņš vēsta, ka Eiropas valstīs pastāv pieprasījums pēc tā, lai iedzīvotājiem vairs nav jāmaksā par banku kļūdām. Spānijas Katalonijas reģions tādēļ pat vēlas dibināt savu valsti. Šī problēma tad arī tiek risināta Eiropas Komisijas sacerētajā Ceļvedī virzībai uz banku savienību, kas nule nodots vērtēšanai un priekšlikumu iesniegšanai Eiropas Parlamentam un Eiropas Padomei.

Ievadā paskaidrots, ka nepieciešami turpmāki pasākumi, «lai likvidētu saikni starp valdības parādu un bankas parādu un pārrautu apburto loku, kas novedis pie nodokļu maksātāju naudas izlietojuma vairāk nekā 4,5 triljonu eiro apmērā banku glābšanai ES.»

Galveno sarežģījumu topošajā banku uzraudzības un glābšanas mehānismā rada fakts, ka ne visās Eiropas Savienības valstīs ieviests eiro. Tātad Eiropas Centrālajai bankai trūkst pilnvaru ārpus eirozonas. Uz Latviju tas varbūt attiecas nosacīti, jo lats ir cieši piesaistīts šai valūtai, un to skar visas eiro likstas un prieki. Kā aizvainojoši, bet patiesi izteicās parlamenta deputāts Kārlis Šadurskis – lats ir eiro surogāts. Drīzāk pašai Latvijai trūkst ietekmes iespēju, un to ilustrē Eiroparlamenta deputāta Krišjāņa Kariņa novērojums: «Kur sēž Dombrovskis, kad eirozonas premjeri pieņem lēmumus? Kafejnīcā!»

Atšķirībā no Latvijas pāris citām Eiropas Savienības valstīm pret centralizētu kontroli, ar ko atnāktu Banku ūnija, ir nopietnas iebildes. Zviedri, kas principiāli turas pie savas kronas, uztraucas par savas ietekmes zaudēšanu. Piemēram, Igaunijā, kas ir eirozonas valsts, viņiem pieder 80% banku.

Roberts Zīle stāsta, ka arī Vācija grib spiest uz bremzēm, jo nevēlas atdot kontroli pār savām krājkasēm un zemesbankām. «Vācieši grib arī zināt, kas par to visu balli maksās,» papildina Krišjānis Kariņš, «sak,’ ja spāņi grimst, tad lai viņi to darba paši savā nodabā.» Eiropas Komisija uzskata, ka banku problēmsituācijās noregulējuma izmaksas primāri jāsedz akcionāriem un kreditoriem, pirms piešķirts jebkāds ārējs finansējums, un jārod privātā sektora piedāvāti risinājumi, nevis jātērē nodokļu maksātāju nauda.

«Ja turpmāk bankas nonāks grūtībās, iedzīvotājiem jābūt pārliecībai, ka grūtībās nonākušās bankas tiks restrukturētas vai slēgtas, samazinot izdevumus nodokļu maksātājiem,» skaidro Eiropas Komisija. Skandināviem un britiem, kas vēlas saglabāt savu finansiālo patstāvību un valūtu, pievienošanās centralizētajai banku uzraudzībai būs brīvprātīga. Tajā pašā laikā uzraudzības principiem komisijās jābūt vienādiem gan eirozonas valstīs, gan arī valstīs, kuras eiro negrib vai kurām to pagaidām neuztic. Tātad arī Latvijā.

Pagaidām gan neesot vērojamas pazīmes, ka vēl kāda mūsu valsts banka sliktas vadības un sliktas uzraudzības dēļ grasītos sekot Krājbankas un Parex bankas pēdās. K. Kariņš apstiprina, ka Briseles varas gaiteņos tādas problēmas nav dzirdētas. «Par mūsu reģionu Eiropas Savienībā tagad vairs nerunā. Viņi saka – mēs nemaz nezinot, kas ir problēmas.»

***

Eiropas Centrālā banka

atbildība

• 2013. gada 1. jūlijā Eiropas Centrālā banka sāks eirozonas sistēmiski nozīmīgo banku uzraudzību.

• 2014. gada 1. janvārī tā veiks visu pārējo eirozonas banku uzraudzību.

• Jau no pirmās dienas ECB būs pilnvarota pārņemt jebkuras bankas uzraudzību eirozonā, ja tā pieņems šādu lēmumu. It īpaši situācijā, kad bankai piešķirts valsts atbalsts.

pilnvarota

• piešķirt atļaujas kredītiestādēm, novērtēt būtisku līdzdalību, nodrošināt atbilstību obligātajām kapitāla prasībām, nodrošināt iekšējā kapitāla pietiekamību saistībā ar kredītiestādes riska profilu, veikt konsolidēto uzraudzību un īstenot uzraudzības funkcijas saistībā ar finanšu konglomerātiem.

nodrošinās

• lai tiktu ievēroti noteikumi par aizņemto līdzekļu īpatsvaru un likviditāti,

• noteiks kapitāla rezerves un sadarbībā ar noregulējuma iestādēm veiks agrīnas iejaukšanās pasākumus gadījumos, kad banka pārkāpj vai gatavojas pārkāpt pašu kapitāla prasības.

*

Nacionālo valstu atbildība

Valsts uzraudzības iestādes arī turpmāk būs atbildīgas par patērētāju aizsardzību un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas apkarošanu, kā arī to trešo valstu kredītiestāžu uzraudzību, kuras kādā no dalībvalstīm ir izveidojušas filiāles vai sniedz pārrobežu pakalpojumus.

Avots: Eiropas Komisijas 12. septembra paziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei Ceļvedis virzībā uz banku savienību

Avots: nra.lv /Imants Vīksne