Dombrovskis: Finanšu ministrs nedrīkst paļauties tikai uz vieglāko ES fondu apguvi

Ekonomikas doktors, kādreizējais ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis nosodījis finanšu ministra Arvila Ašeradena izteikumus, ka “vienīgā izaugsmes atslēga Latvijā ir tā, vai valdība spēs sekmīgi investēt Eiropas fondu līdzekļus.”
Dombrovskis uzsver, ka ES fondu apguvei ir jābūt vienai no valsts prioritātēm, bet ir vairāk nekā dīvaini no finanšu ministra dzirdēt, ka tā ir “vienīgā atslēga” uz Latvijas izaugsmi. “Arī “Latvijas attīstībai” savā Eiropas Parlamenta vēlēšanu programmā fondu apguvi uzskata par vienu no galvenajām prioritātēm, bet mēs nekad to nesauktu par vienīgo iespēju. Ja kāds domā tik pesimistiski, tad man jājautā, kā valdība un Ašeradena kungs redz savu pienesumu Latvijas ekonmikas attīstībai?” norāda Dombrovskis, atgādinot, ka tik sliktā situācijā ar fondu apgūšanu, kādā esam šobrīd, Latvija vēl nekad nav bijusi.
Savos izteikumos Ašeradens atsaucas uz Produktivitātes institūta pētījumu, uzsverot ka nākotnē priekšroka tiks dota “tām komandām un tām programmām, kuras jau ir gatavas un kurās ir labi ieviesēji.” Tiesa jaunākajā Latvijas produktivitātes ziņojumā norādīts, ka “nepieciešams panākt, lai ES līdzekļi tiktu gudri un pilnā apjomā ieguldīti atbilstoši ES un Latvijas prioritātēm,” kas ir pilnīgi pretēji ministra paustajam.
“Valdībai pirmajā vietā ir naudas apgūšana, proti, atrast projektus, kur visvienkāršāk izpildīt EK “papīru kārtošanas prasības”. Kāda ir šo projektu ilgtermiņa atdeve ekonomikai un kur tas ir mūsu prioritāšu sarakstā? Tas valdībai absolūti sekundāri,” uzsver Dombrovskis.
“Latvijas attīstībai” jau norādījusi, ka fondu sniegtās iespējas netiek pilnvērtīgi izmantotas, jo iztrūkst vīzijas par valsts prioritātēm un ES fondu izmantošana neatspoguļo vienotu valstisku redzējumu. Pārāk daudz ES fondu naudas tiek apgūta mehāniski un formāli, nesniedzot ieguldījumu ne Latvijas konkurētspējā, ne eksporta potenciālā vai visu iedzīvotāju labklājībā.
Šogad pastāv risks neizmantot vairāk nekā 500 miljonus eiro Eiropas Savienības fondu investīciju, teikts Finanšu ministrijas informatīvajā ziņojumā par ES fondu un Atveseļošanas fonda plāna ieviešanas statusu 2023.gada decembrī – 2024. gada janvārī.
Foto: F64
Vēl par tēmu:
Karstuma viļņi arvien būtiskāk ietekmē ekonomiku Eiropā
Šī gada vasara Eiropā sākusies ar izteiktu karstuma vilni, kas arvien skaidrāk izgaismo klimata pārmaiņu ekonomiskās sekas. Kā liecina Eiropas Centrālās bankas (ECB) pētījumi, ekstremāls...
Lasīt tālākLatvijas sabiedrība noveco – kādas sekas gaida ekonomiku?
Demogrāfiskās pārmaiņas Baltijas valstīs jau šobrīd klusi, bet būtiski pārveido ekonomiku. Iedzīvotāju novecošanās turpinās, proti, pieaug senioru īpatsvars, bet darbspējas vecuma iedzīvotāju...
Lasīt tālākEkonomikas izaugsme saglabājas samērā spēcīga, IKP pirmajā ceturksnī augot par 2,5%
Februāra beigās saasinājies konflikts Persijas līcī, tam sekojušais naftas cenu kāpums un krasi pieaugusī nenoteiktība līdz šim nav būtiski ietekmējusi Latvijas ekonomikas attīstību....
Lasīt tālākAšeradens: Latvijai ir izdevies pārorientēt valsts budžetu uz drošību un izaugsmi
Finanšu ministra Arvila Ašeradena darbības laikā Finanšu ministrijas prioritātes bija valsts drošības stiprināšana, nodrošinot pāreju uz 5% no IKP investīcijām aizsardzības jomā, kā arī...
Lasīt tālākKatrs piektais jaunietis Latvijā nevar iekrāt pirmajai iemaksai mājoklim
Bankas Citadele aptauja atklāj, ka 18 % jauniešu vecumā no 18 līdz 29 gadiem nepietiekami uzkrājumi pirmajai iemaksai ir galvenais šķērslis hipotekārā kredīta saņemšanai. Šis rādītājs...
Lasīt tālākAptauja: vecāki arvien retāk kabatas naudu izmanto kā balvu vai atalgojumu
Kabatas nauda ģimenēs arvien biežāk kļūst nevis par atlīdzību par labu uzvedību vai atzīmēm, bet par praktisku instrumentu bērnu finanšu pratības attīstīšanai, liecina Swedbank Finanšu...
Lasīt tālākKas jāzina par skolēnu vasaras darbu: viena kļūda EDS var “apēst” 140 eiro no algas
Šovasar tūkstošiem Latvijas skolēnu iegūs pirmo darba pieredzi un saņems pirmo algu. Lai gan šī nauda nereti tiek iztērēta kārotu lietu iegādei, bankas Citadele klientu pieredzes vadītāja...
Lasīt tālākVSAA aprīlī automātiski pārrēķinās pensijas 141 tūkstotim strādājošo pensiju saņēmēju
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) no 2026. gada 1. aprīļa automātiski pārrēķinās pensijas 141 tūkstotim pensiju saņēmēju, kuri strādā vai iepriekš ir strādājuši....
Lasīt tālākAptauja: vairāk nekā puse izjūt cenu kāpumu, bet finansiālu uzlabojumu – tikai piektdaļa
Bankas Citadele aptaujas dati liecina, ka cenu kāpumu izjūt 56 % iedzīvotāju, kamēr tikai 22 % norāda, ka viņu finansiālā situācija pēdējā gada laikā ir uzlabojusies. Tas atspoguļo tendenci,...
Lasīt tālākLīdz 30. aprīlim spēkā ir paaugstināti mājokļa pabalsta koeficienti; kā rīkoties rīdziniekiem
No 1. janvāra līdz 30. aprīlim tiek palielināti koeficienti, pēc kuriem aprēķina mājokļa pabalstu. Tas nozīmē, ka daudziem pabalsts kļūs lielāks, bet daļa mājsaimniecību, kas iepriekš...
Lasīt tālāk