Dombrovskis: Finanšu ministrs nedrīkst paļauties tikai uz vieglāko ES fondu apguvi
Ekonomikas doktors, kādreizējais ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis nosodījis finanšu ministra Arvila Ašeradena izteikumus, ka “vienīgā izaugsmes atslēga Latvijā ir tā, vai valdība spēs sekmīgi investēt Eiropas fondu līdzekļus.”
Dombrovskis uzsver, ka ES fondu apguvei ir jābūt vienai no valsts prioritātēm, bet ir vairāk nekā dīvaini no finanšu ministra dzirdēt, ka tā ir “vienīgā atslēga” uz Latvijas izaugsmi. “Arī “Latvijas attīstībai” savā Eiropas Parlamenta vēlēšanu programmā fondu apguvi uzskata par vienu no galvenajām prioritātēm, bet mēs nekad to nesauktu par vienīgo iespēju. Ja kāds domā tik pesimistiski, tad man jājautā, kā valdība un Ašeradena kungs redz savu pienesumu Latvijas ekonmikas attīstībai?” norāda Dombrovskis, atgādinot, ka tik sliktā situācijā ar fondu apgūšanu, kādā esam šobrīd, Latvija vēl nekad nav bijusi.
Savos izteikumos Ašeradens atsaucas uz Produktivitātes institūta pētījumu, uzsverot ka nākotnē priekšroka tiks dota “tām komandām un tām programmām, kuras jau ir gatavas un kurās ir labi ieviesēji.” Tiesa jaunākajā Latvijas produktivitātes ziņojumā norādīts, ka “nepieciešams panākt, lai ES līdzekļi tiktu gudri un pilnā apjomā ieguldīti atbilstoši ES un Latvijas prioritātēm,” kas ir pilnīgi pretēji ministra paustajam.
“Valdībai pirmajā vietā ir naudas apgūšana, proti, atrast projektus, kur visvienkāršāk izpildīt EK “papīru kārtošanas prasības”. Kāda ir šo projektu ilgtermiņa atdeve ekonomikai un kur tas ir mūsu prioritāšu sarakstā? Tas valdībai absolūti sekundāri,” uzsver Dombrovskis.
“Latvijas attīstībai” jau norādījusi, ka fondu sniegtās iespējas netiek pilnvērtīgi izmantotas, jo iztrūkst vīzijas par valsts prioritātēm un ES fondu izmantošana neatspoguļo vienotu valstisku redzējumu. Pārāk daudz ES fondu naudas tiek apgūta mehāniski un formāli, nesniedzot ieguldījumu ne Latvijas konkurētspējā, ne eksporta potenciālā vai visu iedzīvotāju labklājībā.
Šogad pastāv risks neizmantot vairāk nekā 500 miljonus eiro Eiropas Savienības fondu investīciju, teikts Finanšu ministrijas informatīvajā ziņojumā par ES fondu un Atveseļošanas fonda plāna ieviešanas statusu 2023.gada decembrī – 2024. gada janvārī.
Foto: F64
Vēl par tēmu:
FM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālākMinistrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālākPētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālākZelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...
Lasīt tālākEY pētījums: ēnu ekonomikas līmenis Latvijā 2023. gadā bija 9,3%
Jaunākais EY pētījums Shadow Economy Exposed, kas analizē ēnu ekonomikas līmeni 131 pasaules valstī un tā evolūciju kopš 2000. gada, atklāj, ka ēnu ekonomikas līmenis Latvijā 2023. gadā...
Lasīt tālākŪdens skaitītāju verificēšanas prasību atcelšana mazinās iedzīvotāju izdevumus
Dzīvokļos uzstādīto ūdens patēriņa skaitītāju atkārtotās verificēšanas process nav lietderīgs – šī pienākuma atcelšana mazinās administratīvo slogu un izdevumus iedzīvotājiem. Ekonomikas...
Lasīt tālākBriškens: Latvijas enerģētikas stratēģijai 2050. gadam jākļūst par ceļa karti nozares attīstībai un investīciju piesaistei
“Enerģētika ir stratēģiski svarīga nozare. Virzība uz enerģētisko neatkarību un pašpietiekamību var kļūt par nozīmīgu industriālo misiju, kas sniegs būtisku ieguldījumu Latvijas...
Lasīt tālākMartā vērojamas mēnesim raksturīgās cenu pārmaiņas
Šī gada martā, salīdzinot ar februāri, patēriņa cenu līmenis pieauga par 0,9%. Precēm tas pieauga par 0,7%, bet pakalpojumiem – par 1,3%. Martā patēriņa cenu līmenis tradicionāli pieaug...
Lasīt tālāk