DNB un Nordea apvienošanās notiks 1. oktobrī

Pēc nesenā Eiropas Komisijas lēmuma apstiprināt DNB un Nordea plānus apvienot darbību Baltijas valstīs, darījumu plānots noslēgt 1. oktobrī.
Luminor plāno kļūt par vadošo finanšu pakalpojumu sniedzēju Baltijas reģionā, kas apvienos zināšanas par vietējo tirgu un orientāciju uz klientu ar ilglaicīgu Ziemeļvalstu pieredzi banku nozarē. Luminor mērķa klienti būs vietējie un Baltijas līmeņa uzņēmumi, kā arī finansiāli aktīvi un uzņēmīgi cilvēki. Pēc darījuma slēgšanas 2017. gada 1. oktobrī Luminor sāks darbu Erki Rāzukes, Luminor Grupas valdes priekšsēdētāja, vadībā ar vadības komandu no Lietuvas, Igaunijas, Latvijas un Ziemeļvalstīm.
Klientu apkalpošana pēc 1. oktobra
Līdz banku apvienošanās brīdim abas bankas, DNB un Nordea, Baltijas valstīs darbosies kā divas savstarpēji konkurējošas bankas. Banku darbības apvienošana notiks kā uzņēmuma pāreja, pēc kuras abas organizācijas veidos apvienotu banku – Luminor Bank AS.
Pēc banku apvienošanās uz noteiktu laiku klientu apkalpošana notiks kā ierasts – klientu konti, kontu numuri, līgumi un maksājumu kartes, kā arī spēkā esošie kodi un paroles saglabāsies nemainīgi. Tāpat arī nemainīsies klientu spēkā esošās saistības un Luminor turpinās sniegt finanšu pakalpojumus kā ierasts. Tas nozīmē, ka tuvākajā nākotnē klientu bankas konti un maksājumu apstrāde tiks organizēta pašreizējās banku sistēmās. Tādējādi klienti līdz noteiktam laika brīdim turpinās izmantot esošos banku risinājumus – internetbanku, mobilo banku un citus ikdienas finanšu risinājumus.
Pirmās klientiem redzamākās izmaiņas pašreizējo produktu un pakalpojumu piedāvājumos paredzētas Luminor pirmo simts darbības dienu laikā.
Saistībā ar banku apvienošanos 1.oktobrī iespējami īslaicīgi traucējumi bankas sistēmu darbībā, piemēram ienākošo un izejošo maksājumu izpildē vai internetbankas darbībā. Klienti par plānotajām izmaiņām sistēmu darbībā nepieciešamības gadījumā tiks brīdināti savlaicīgi.
Foto: Publicitātes
Vēl par tēmu:
Mājoklis Rīgā – pirmā izvēle; lauku reģioni populārāki nekā pilsētas
Vairāk nekā ceturtā daļa jeb 28 % Latvijas iedzīvotāju vislabprātāk mājokli iegādātos galvaspilsētā Rīgā, noskaidrots Luminor bankas aptaujā. Savukārt par otru iecienītāko vietu mājokļa...
Lasīt tālākSM: ar sociālajiem partneriem esam vienisprātis, ka vēlamākais būtu saglabāt līdzšinējo braukšanas maksas atvieglojumu sistēmu
Šodien, 12. novembrī, Satiksmes ministrija (SM) ar sociālajiem partneriem pārrunāja iespējamos risinājumus sabiedriskā transporta finansēšanai turpmākajos četros gados. Kā uzsvēra SM valsts...
Lasīt tālāk2026. gada 3. ceturksnī vērojams pēdējos gados augstākais nodarbinātības un ekonomiskās aktivitātes līmenis
Jaunākie darbaspēka apsekojuma dati liecina, ka 2026. gada 3. ceturksnī Latvijas darba tirgū bija vērojama pozitīva nodarbinātības dinamika. Iedzīvotāju nodarbinātības līmenis sasniedza 66,1%,...
Lasīt tālākPirmo 28 tranzīta graudu paraugu analīžu rezultāti neliecina par to izcelsmi no Ukrainas
Zemkopības ministrija informē, ka ir saņemti pirmie tranzīta graudu izcelsmes pārbaudes rezultāti, izmantojot Apvienotajā Karalistē izstrādāto Graudu verifikācijas shēmu (Grain Verification...
Lasīt tālākDabasgāzes cenas Eiropā sarukušas par 20 %, taču ziemā saglabājas jauna cenu kāpuma risks
Eiropas dabasgāzes cenas nedaudz vairāk nekā nedēļas laikā samazinājušās par vairāk nekā 20 %, tomēr jauna cenu kāpuma risks joprojām ir augsts. Eiropas dabasgāzes krātuves ir piepildītas...
Lasīt tālākOktobrī kopējo cenu kāpumu ierobežoja mērens pārtikas cenu pieaugums
Oktobrī cenu dinamiku Latvijā galvenokārt noteica pakalpojumu un ar mājokli saistīto energoresursu cenu kāpums. Saskaņā ar jaunākajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2026. gada oktobrī,...
Lasīt tālākSeptembrī turpinājās stabila eksporta izaugsme
Preču eksporta izaugsme septembrī paātrinājās, vērtībai faktiskajās cenās gadā pieaugot par 12,8%, – tādējādi divciparu pieaugums noturējies jau ceturto mēnesi pēc kārtas. Vienlaikus...
Lasīt tālākKulbergs piedāvā četru gadu plānu valsts finanšu sakārtošanai un ekonomikas izaugsmei
Ministru prezidents Andris Kulbergs piedāvā valsts finanšu sakārtošanas un ekonomikas izaugsmes plānu 2027.–2030. gadam. Tas paredz izdevumu pārskatīšanas un ieņēmumu pasākumus ar kopējo...
Lasīt tālākFM iesniegusi valdībā ziņojumu par 2027.–2030. gada budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem
Finanšu ministrija (FM) saskaņā ar valsts budžeta sagatavošanas grafiku iesniegusi izskatīšanai valdībā ziņojumu par 2027.–2030. gada budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem....
Lasīt tālākAptauja: katrs otrais Latvijas iedzīvotājs nav pārliecināts par spēju segt negaidītus tēriņus
Pieaugot dzīves dārdzībai, samazinās Baltijas valstu iedzīvotāju pārliecība par spēju segt neparedzētus izdevumus. Latvijā un Igaunijā neparedzētiem tēriņiem nav gatava gandrīz puse sabiedrības...
Lasīt tālāk