Delna izziņo Korupcijas uztveres indeksa Latvijas rezultātus
Starptautiskā pretkorupcijas organizācija Transparency International (TI) ir publicējusi Korupcijas uztveres indeksa (KUI) 2023. gada rezultātus. Latvijas rezultāti ir uzlabojušies par vienu punktu, salīdzinot iepriekšējiem gadiem, sasniedzot 60 punktu atzīmi. Lai arī Latvijas rezultāti ilgtermiņā lēnām uzlabojas, tomēr mēs turpinām atpalikt no daļas ES un OECD valstu, kā arī noteikti nesasniegsim Nacionālajā attīstības plānā 2021.–2027. gadam noteiktos mērķus.
“Latvijas lēnais progress cīņā ar korupciju skaidrojams ar kavēšanos uzņemties atbildību un ieviest drosmīgus pretkorupcijas pasākumus. Delna ir sagatavojusi virkni rekomendāciju valdībai un lēmumu pieņēmējiem, ko ieviešot varam cerēt, ka cīņa ar korupciju sekmēsies tādās jomās kā politiskā godprātība, publisko resursu izšķērdēšanas novēršana, kā arī biznesa integritāte,” uzsver “Sabiedrības par atklātību – Delna” direktore Inese Tauriņa. Rekomendācijas skatīt Delnas veiktajā Korupcijas uztveres indeksa Latvijas rezultātu analīzē, sk. šeit -> (pdf fails).
Tomēr arī Evikas Siliņas valdībai trūkst konkrētu piedāvājumu rīcībai Delnas minētajās jomās, pēc valdības rīcības plāna analīzes secina Delna. Lai arī valdība norāda, ka Latvijā jānodrošina pretkorupcijas politikas attīstība, datu atklātība un pieejamība, kā arī tiesībsargājošo iestāžu stiprināšana, tomēr skaidri rīcības punkti korupcijas apkarošanas jautājumos vai nu nav piedāvāti, vai valdības plānā nav izcelti pietiekami.
No rīcības plānā minētā Delna kā īpaši būtisku izceļ Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darba un sasniegto rezultātu izvērtējuma nepieciešamību. KNAB ir jābūt galvenajam pretkorupcijas politikas balstam valstī ar nozīmīgu ietekmi uz visām minētajām jomām, taču arī pēdējos gados tas nav vērojams.
Kopumā valdības rīcības plāna saturs liek secināt, ka arī turpmāk Latvijas rezultātu uzlabojums Korupcijas uztveres indeksā varētu būt stagnējošs, tāpēc aicinām valdību un lēmumu pieņēmējus drosmīgi un apņēmīgi pievērsties Delnas rekomendācijām politiskās un biznesa integritātes, kā arī publisko līdzekļu izšķērdēšanas jomās.
Vēl par tēmu:
FM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālākMinistrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālākPētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālākZelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...
Lasīt tālākEY pētījums: ēnu ekonomikas līmenis Latvijā 2023. gadā bija 9,3%
Jaunākais EY pētījums Shadow Economy Exposed, kas analizē ēnu ekonomikas līmeni 131 pasaules valstī un tā evolūciju kopš 2000. gada, atklāj, ka ēnu ekonomikas līmenis Latvijā 2023. gadā...
Lasīt tālākŪdens skaitītāju verificēšanas prasību atcelšana mazinās iedzīvotāju izdevumus
Dzīvokļos uzstādīto ūdens patēriņa skaitītāju atkārtotās verificēšanas process nav lietderīgs – šī pienākuma atcelšana mazinās administratīvo slogu un izdevumus iedzīvotājiem. Ekonomikas...
Lasīt tālākBriškens: Latvijas enerģētikas stratēģijai 2050. gadam jākļūst par ceļa karti nozares attīstībai un investīciju piesaistei
“Enerģētika ir stratēģiski svarīga nozare. Virzība uz enerģētisko neatkarību un pašpietiekamību var kļūt par nozīmīgu industriālo misiju, kas sniegs būtisku ieguldījumu Latvijas...
Lasīt tālākMartā vērojamas mēnesim raksturīgās cenu pārmaiņas
Šī gada martā, salīdzinot ar februāri, patēriņa cenu līmenis pieauga par 0,9%. Precēm tas pieauga par 0,7%, bet pakalpojumiem – par 1,3%. Martā patēriņa cenu līmenis tradicionāli pieaug...
Lasīt tālāk