Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā atklās modes vēsturnieka Aleksandra Vasiļjeva izstādi

No 14. jūlija līdz 16. oktobrim Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā būs skatāma izstāde no starptautiski pazīstamā modes vēsturnieka Aleksandra Vasiļjeva kolekcijas “Pieradinātā daba”, sniedzot iespēju baudīt floras un faunas motīvu daudzveidību tērpu un aksesuāru dizainā no 18. līdz 21. gadsimtam.
Izstāde “Pieradinātā daba” ir jau astotais projekts, ko Latvijas Nacionālais mākslas muzejs organizē sadarbībā ar ABLV Bank un Aleksandra Vasiļjeva fondu. Jaunā ekspozīcija veltīta mūžīgai dabas un modes simbiozei visdažādākajās kombinācijās trīs gadsimtu garumā – no 18. gadsimta līdz mūsdienām. Izstāde Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā Rīgā ir pasaules pirmizrāde, jo šāda rakstura skate no modes vēsturnieka Aleksandra Vasiļjeva tērpu kolekcijas līdz šim vēl nav veidota.
Vēsture dokumentāli apliecina, ka cilvēki visos laikmetos ir centušies pārveidot un pieradināt dabu, apzinoties to kā vienu no savas varas izpausmes veidiem. Vienlaicīgi daba vienmēr ir bijis rosinošs un neizsmeļams iedvesmas avots māksliniekiem, mūziķiem, dzejniekiem, arhitektiem, arī modes dizaineriem. Lieliskā un mūžam mainīgā dabas pasaule izsenis dāvāja cilvēcei brīnišķīgas idejas, gan kā padarīt skaistāku, harmoniskāku un komfortablāku apkārtējo vidi, gan kā izcelt personības individualitāti. Ūdeņi, okeāna dzīles, meži, pļavas, ziedi, dzīvnieki, putni un kukaiņi palīdz atklāt neparastus krāsu salikumus, jaunas formas un siluetus, kā arī rakstu motīvus.
Saskaņā ar kolekcijas īpašnieka un izstādes kuratora ieceri eksponāti netiek grupēti hronoloģiski, bet pasniegti tematiskos blokos – mežs, dārzs, jūra, okeāns, džungļi, savanna un eksotika. Katra apģērbu un aksesuāru (cepures, somiņas, apavi, bižutērija, kažokādas, izstrādājumi no ādas un zamšādas) grupa vēsta savu stāstu par saikni ar dabu. Piemēram, džungļu košās krāsas un to iemītnieki – pitoni, papagaiļi, panteras un paradīzes putni, savannas maigie toņi un krāšņā fauna – ziloņi, zebras, lauvas. Savukārt smilšu krāsas nianses, dzintars un gliemežvāki atgādina par pludmali, bet okeāna plašo zemūdens pasauli atklāj zivis, jūras bruņurupuči, jūras zvaigznes, koraļļi un pērles.
Izstādē spilgti pārstāvēta parku un dārzu kultūras ietekme uz oriģināliem modes risinājumiem: ēnainie koki, greznās puķu dobes, tauriņi un dziedošie putni. Pārsteidzošās audumu apdrukās un izcilu kuturjē dizaina darinājumos apmeklētāji varēs ieraudzīt ne tikai ogas, bet arī pat dārzeņus – salātus, kāpostus, sīpolus un burkānus.
Aleksandrs Vasiļjevs stāsta: “Kā zināms, katram gadsimtam un gadu desmitam ir savi favorīti: tā 18. gadsimtā, Marijas Antuanetes laikā, arī vīrieši cienīja ziedu vītnēm izšūtas vestes, 19. gadsimtā aktuālas bija koraļļu rotaslietas, pērlīšu izšuvumi, izstrādājumi no perlamutra un bruņurupuču ādām. 20. gadsimta pirmajā desmitgadē greznas dāmas nēsāja sermuļādas uzročus, korsetes ar vaļu ūsām un lielas ziediem rotātās cepures, 30. gados ļoti populāri kļuva lapsādas boa, 40. gados parādījās mode uz apaviem no pitona ādas, somiņas no krokodilu, krupju un ķirzaku ādām, bet 50. gados katras sievietes garderobē noteikti atrastos kāda romantiska ziedu rakstu kleita, piemēram, ar maijpuķītēm.”
Kopumā ekspozīcijai atlasīti 100 vēl neredzēti tērpi un vairāk nekā 300 aksesuāri.
Izstādi papildina plaša pasākumu programma, kas ietver lekcijas, tikšanās un sarunas ar nozares speciālistiem, kā arī dažādas radošās aktivitātes.
Aleksandrs Vasiļjevs (Александр Васильев) dzimis 1958. gada 8. decembrī Maskavā pazīstamu teātra mākslinieku ģimenē, 1982. gadā pārcēlās uz Parīzi. 25 pasaules valstīs A. Vasiļjevs radījis vairāk nekā 100 dekorācijas vadošo teātru baletiem un operām, kā arī daudziem pazīstamiem teātru uzvedumiem un filmām. Ar viņu ir sadarbojušies Théâtre du Rond-Point, teātri Le Lucernaire un Cartoucherie, Bastīlijas operas studija Parīzē, Avinjonas festivāls, Ballet du Nord, Jaunais Francijas balets, Versaļas Karaliskā opera, Nacionālais teātris Londonā, Skotijas balets Glāzgovā, Latvijas Nacionālā opera un balets, Flandrijas Karaliskais balets, Oija Masako balets Osakā, Asami Maki balets Tokijā, Nevadas balets, Santjago Operas un baleta teātris, kā arī daudzi citi.
Aleksandrs Vasiļjevs kā vieslektors lasa lekcijas par modes vēstures un skatuves dizaina tēmām 4 valodās daudzās pasaules koledžās un universitātēs, vada meistarklases un kursus Krievijas universitātēs un koledžās.
Aleksandrs Vasiļjevs ir daudzu grāmatu autors, strādājis kā žurnālu “Vogue” un “Harper’s Bazzar”” krievu valodas izdevumu speciālais korespondents Parīzē. Kopš 2000. gada A. Vasiļjeva vadībā Samārā notiek modes festivāls “Aleksandra Vasiļjeva Volgas sezonas”. No 2002. gada viņš piedalās televīzijas raidījumu veidošanā, ir to autors un vadītājs. 2003. gada oktobrī Maskavā tika atklāta dizaina studija “Aleksandra Vasiļjeva interjeri”.
Par krievu mākslas propagandu Aleksandrs Vasiļjevs apbalvots ar S. P. Djagiļeva medaļu, V. Ņižinska medaļu, ordeni “Mecenāts” un Krievijas Mākslas akadēmijas Zelta medaļu. Viņš ir divkārtējs Turcijas “Tobav” prēmijas laureāts. 2010. gadā The World Fashion Awards ir prēmējis A. Vasiļjevu kā “2010. gada modes leģendu” par nopelniem modes vēstures jomā.
Foto: Publicitātes
Vēl par tēmu:
Patriotu nedēļā 2026 portālā filmas.lv gaidāma svētku programma visai pasaulei
Novembrī, Latvijas valsts svētku mēnesī, Nacionālais Kino centrs sadarbībā ar Ārlietu ministriju portālā filmas.lv gatavo nu jau tradicionālo Patriotu nedēļas tiešsaistes festivālu – filmu...
Lasīt tālākValsts svētkos Rīga priecēs ar koncertuzvedumiem Uzvaras parkā, Brīvības laukumā un “Staro Rīga” gaismas lokiem
Valsts svētku mēnesī, gan Lāčplēša dienā, 11. novembrī, gan Latvijas Republikas proklamēšanas 108. gadadienā, 18. novembrī, Rīgas pašvaldība aicina iedzīvotājus un pilsētas viesus uz...
Lasīt tālākFilma “Dieva suns” pasaules kinoteātros – novembrī Vācijā un Ziemeļamerikā
Latvijas pilnmetrāžas animācijas filma “Dieva suns / Dog of God” (2025), kuru režisori brāļi Ābeles veidojuši pieaugušiem skatītājiem, pēc festivālu panākumiem nonāk pie plašākas kinoteātru...
Lasīt tālākRūfuss Veinraits 2027. gadā koncertzālē “Lielais dzintars” uzstāsies ar simfonisku vērienu
Liepājas koncertzālē “Lielais dzintars” 2027. gada 30. janvārī plkst. 18.00 programmas “Liepāja – Eiropas kultūras galvaspilsēta 2027” ietvaros uzstāsies pasaulslavenais kanādiešu–amerikāņu...
Lasīt tālākDabas muzejā klāt krāšņā ķirbjaugu un paprikas izstāde
No 21. līdz 25. oktobrim Latvijas Nacionālajā dabas muzejā krāšņi un koši norisināsies dārzkopības sezonas noslēguma izstāde „Ķirbjaugi un paprika 2026”. Apmeklētāji varēs novērtēt...
Lasīt tālākLatvijas Nacionālais rakstniecības un mūzikas muzejs aicina uz izstādi “No diapozitīviem līdz paplātei – Anšlavs un Holivuda”
Latvijas Nacionālais rakstniecības un mūzikas muzejs aicina apmeklēt izstādi “No diapozitīviem līdz paplātei – Anšlavs un Holivuda”, kas būs apskatāma muzeja lasītavā Pulka ielā 8,...
Lasīt tālākLiepājas Simfoniskais orķestris atgriežas Rundāles pilī ar Vīnes klasikas šedevriem
24. oktobrī Rundāles pils Baltajā zālē Liepājas Simfoniskais orķestris atgriezīsies ar Vīnes klasiķu mūziku. Šis koncerts būs turpinājums orķestra muzikālajai sadarbībai ar diriģentu...
Lasīt tālākIzsludināta 2027. gada Liepājas Starptautiskā zvaigžņu festivāla programma
Liepājas Simfoniskais orķestris no 6. līdz 20. martam Liepājas – Eiropas kultūras galvaspilsētas gadā aicina piedzīvot jau 35. Liepājas Starptautisko zvaigžņu festivālu — piecus atšķirīgus...
Lasīt tālāk“Laikmetīga masku komēdija: Sapņotāji” oktobrī būs skatāma Gulbenē un Liepājā
2026. gada 13. oktobrī plkst. 19.00 Gulbenes novada kultūras centrā un 27. oktobrī plkst. 19.00 Liepājas teātrī būs iespēja noskatīties Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) izrādi “Laikmetīga...
Lasīt tālākLatvijas Nacionālajā operā pirmizrādi piedzīvos Riharda Štrausa opera “Rozes kavalieris”
Latvijas Nacionālajā operā 8. oktobrī notiks Riharda Štrausa operas Rozes kavalieris pirmizrāde. Iestudējumu veido muzikālais vadītājs un diriģents Zbigņevs Graca, režisors Viesturs Kairišs,...
Lasīt tālāk