Daudzdzīvokļu ēkai būs jāpieslēdz siltumapgāde, ja parāds nepārsniedz 20%
Grozījumi siltumenerģijas piegādes un lietošanas noteikumos, kas stājas spēkā 13. oktobrī, precizē siltumenerģijas piegādes nosacījumus un rēķinos iekļaujamo informāciju, kā arī nosaka lielāku parāda procentuālo daļu, pie kuras iespējams atjaunot siltumenerģijas piegādi daudzdzīvokļu ēkā.
Ar grozījumiem Ministru kabineta 2008. gada 21. oktobra noteikumos Nr. 876 “Siltumenerģijas piegādes un lietošanas noteikumi” tiek transponētas Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 11. decembra Direktīvu (ES) 2018/2002, ar ko groza Direktīvu 2012/27/ES par energoefektivitāti prasības par energoefektivitāti nacionālajā regulējumā, kā arī tiek precizēti nosacījumi siltumenerģijas nodrošināšanai daudzdzīvokļu ēkām.
Lai veicinātu iedzīvotāju informētību par siltumapgādes izmaksām un tās nodrošināšanai izmantotajiem resursiem, noteikumi papildināti ar informāciju, kas siltumenerģijas piegādātājam ir jāietver lietotāja rēķinā.
Noteikts, ka papildus jau esošajai informācijai siltumenerģijas piegādātājs iekļauj informāciju par tiesībām apstrīdēt rēķinus, kā arī reizi gadā nodrošina faktiskā siltumenerģijas patēriņa salīdzinājumu ar patēriņu tajā pašā laikposmā iepriekšējā gadā grafiskā veidā un informē par izmantotā kurināmā struktūru un ar to saistīto ikgadējo siltumnīcefekta gāzu emisiju apjomu un dažādu piemēroto nodokļu, nodevu un tarifu aprakstu.
Lai nodrošinātu vienlaicīgu un objektīvu siltumenerģijas skaitītāju un siltuma maksas rādījumu nolasīšanu un saīsinātu rēķina sagatavošanai nepieciešamo laiku, Direktīvas 2018/2002 prasība nosaka, ka siltumenerģijas un siltuma maksas sadalītāji, kas uzstādīti pēc 2020. gada 25. oktobra, ir attālināti nolasāmas ierīces, norādīts likumprojekta anotācijā.
Noteikumu grozījumos ir pārņemta Direktīvas prasība, kas nosaka, ka no 2027. gada 1. janvāra ir jābūt attālināti nolasāmiem visu uzstādīto un uzstādāmo siltumenerģijas skaitītāju un siltuma maksas sadalītāju rādījumiem.
Lai nodrošinātu, ka lietotāju rēķinos tiek iekļauta uzticama un precīza informācija arī tajos gadījumos, kad siltumenerģijas uzskaitei izmanto siltuma maksas sadalītājus, noteikumi papildināti ar 8.5 punktu, kurā norādīts siltuma maksas sadalītāju uzstādīšanas, lietošanas, siltuma izmaksu sadales aprēķināšanas un pārbaudes standarts.
Lielāks pieļaujamais parādu apjoms siltumapgādes pieslēgšanai
Šobrīd netiek apmaksāti līdz 10% no lietotājiem iepriekšējos 12 kalendārajos mēnešos izrakstītajiem rēķiniem, tostarp ietverot arī parādus, kas radušies mantošanas un īpašnieku maiņas gadījumos, kā arī neatgūstamos parādus.
Tomēr, pieaugot energoresursu cenām, pastāv iespējamība, ka mājsaimniecību parādi par piegādāto siltumenerģiju var īslaicīgi pieaugt līdz pat 20% no rēķinu kopsummas, neņemot vērā pat valsts atbalstu 2022./2023. gada apkures sezonā, rakstīts likumprojekta anotācijā.
Lai nodrošinātu siltumenerģijas piegādi daudzdzīvokļu māju iedzīvotājiem arī tajos gadījumos, kad kāds no mājas iedzīvotājiem nav spējis apmaksāt siltumapgādes rēķinus, noteikumi papildināti ar 26.12. apakšpunktu, kas nosaka, ka siltumenerģijas piegādi lietotājam piegādātājs atjauno triju darbdienu laikā pēc tam, kad konstatēts, ka “lietotājs, kurš ir daudzdzīvokļu ēkas īpašnieks, dzīvokļu īpašnieku kopība vai tās pilnvarotā persona, kura darbojas visu daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas īpašnieku vārdā, par iepriekšējos 12 kalendāra mēnešos piegādāto siltumenerģiju ir veicis samaksu vairāk nekā 80% apmērā no lietotājam attiecīgajos norēķinu periodos izrakstītajiem rēķiniem un par nesaņemtajiem maksājumiem ir uzsācis parādu piedziņas procesu, kas ietver vismaz paziņojuma par parāda esību nosūtīšanu dzīvokļa, nedzīvojamās telpas vai mākslinieka darbnīcas īpašniekam un prasības pieteikuma par parāda piedziņu iesniegšanu tiesā (attiecas uz piegādātāju, kura triju gadu vidējais lietotājiem piegādātās siltumenerģijas apjoms ir lielāks par 2 000 000 megavatstundām gadā)”.
Parādu piedziņas procesu var aizstāt ar vienošanos par parāda nomaksu noslēgšanu un īstenošanu.
Vēl par tēmu:
Plauktos būs vairāk Latvijas preču
LatvijasTirgotāju asociācija (LTA) š.g. 16. jūnijā plkst. 14.00 uz tikšanos bija aicinājusi Latvijas Pārtikas uzņēmumu federāciju, Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomi, biedrību...
Lasīt tālākZemākais algas nodokļu plaisas īpatsvars kopš 2020. gada
Jaunākais Valsts ieņēmumu dienesta (VID) veiktais algas nodokļu – valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) un iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) – plaisas novērtējums...
Lasīt tālākSaeima pieņem likuma grozījumus latviešu valodas lietojuma stiprināšanai kredītiestādēs
Saeima ceturtdien, 12.jūnijā, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Kredītiestāžu likumā, lai stiprinātu valsts valodas lietojumu kredītiestādēs. “Kredītiestādēs darba valodai...
Lasīt tālākPētījums: Ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2024. gadā turpinājis mazināties
Atbilstoši jaunākajiem Rīgas Ekonomikas augstskolas – Stockholm School of Economics in Riga (SSE Riga) “Ēnu ekonomikas indeksa Baltijas valstīs” datiem, ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2024....
Lasīt tālākFM: degvielas cenas uz brīdi piebremzē inflācijas kāpumu
Patēriņa cenu pieaugums Latvijā maijā ir kļuvis nedaudz lēnāks – pret iepriekšējo mēnesi cenas ir samazinājušās par 0,1%, bet pieaugums pret pērnā gada attiecīgo mēnesi sarucis līdz...
Lasīt tālākNākošgad tiks pārceltas divas darba dienas
2026. gadā tiks pārceltas divas darba dienas. Darba diena 2. janvārī, kas ir piektdiena un iekrīt starp svētku dienu ceturtdienu – 1. janvāri, un sestdienu – 3. janvāri, tiks pārcelta...
Lasīt tālākZemnieku Saeima: Satiksmes ministrijas reforma apdraud pakalpojumu pieejamību lauksaimniekiem
Biedrība “Zemnieku Saeima” ir neizpratnē par Satiksmes ministra Ata Švinkas piektdienas rītā raidījumā “Rīta Panorāma” pausto viedokli, ka Satiksmes ministrija ir gatava Ceļu satiksmes...
Lasīt tālākPublisko izdevumu komisija: “airBaltic” piemērs rāda, ka nepieciešamas izmaiņas kapitālsabiedrību pārvaldībā
Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisija, pamatojoties uz Valsts kontroles (VK) veikto revīziju par valsts uzraudzību Covid-19 laikā veiktajiem ieguldījumiem Latvijas nacionālajā lidsabiedrībā...
Lasīt tālākApstrādes rūpniecībā izaugsmes temps paātrinājies, aprīlī sasniedzot 5%
Apstrādes rūpniecības apjoms šā gada aprīlī pieaudzis par 5%, kas ir lielākais pieaugums gada griezumā kopš 2022. gada maija, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Savukārt...
Lasīt tālākValsts pārvaldes komisija galīgajam lasījumam atbalsta principu “parāds seko dzīvoklim”
Par dzīvokļa parādiem atbildīgs būs tā jaunais īpašnieks, paredz Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā otrdien, 3. jūnijā, galīgajam lasījumam atbalstītie grozījumi Dzīvokļa...
Lasīt tālāk