Daudzdzīvokļu ēkai būs jāpieslēdz siltumapgāde, ja parāds nepārsniedz 20%
Grozījumi siltumenerģijas piegādes un lietošanas noteikumos, kas stājas spēkā 13. oktobrī, precizē siltumenerģijas piegādes nosacījumus un rēķinos iekļaujamo informāciju, kā arī nosaka lielāku parāda procentuālo daļu, pie kuras iespējams atjaunot siltumenerģijas piegādi daudzdzīvokļu ēkā.
Ar grozījumiem Ministru kabineta 2008. gada 21. oktobra noteikumos Nr. 876 “Siltumenerģijas piegādes un lietošanas noteikumi” tiek transponētas Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 11. decembra Direktīvu (ES) 2018/2002, ar ko groza Direktīvu 2012/27/ES par energoefektivitāti prasības par energoefektivitāti nacionālajā regulējumā, kā arī tiek precizēti nosacījumi siltumenerģijas nodrošināšanai daudzdzīvokļu ēkām.
Lai veicinātu iedzīvotāju informētību par siltumapgādes izmaksām un tās nodrošināšanai izmantotajiem resursiem, noteikumi papildināti ar informāciju, kas siltumenerģijas piegādātājam ir jāietver lietotāja rēķinā.
Noteikts, ka papildus jau esošajai informācijai siltumenerģijas piegādātājs iekļauj informāciju par tiesībām apstrīdēt rēķinus, kā arī reizi gadā nodrošina faktiskā siltumenerģijas patēriņa salīdzinājumu ar patēriņu tajā pašā laikposmā iepriekšējā gadā grafiskā veidā un informē par izmantotā kurināmā struktūru un ar to saistīto ikgadējo siltumnīcefekta gāzu emisiju apjomu un dažādu piemēroto nodokļu, nodevu un tarifu aprakstu.
Lai nodrošinātu vienlaicīgu un objektīvu siltumenerģijas skaitītāju un siltuma maksas rādījumu nolasīšanu un saīsinātu rēķina sagatavošanai nepieciešamo laiku, Direktīvas 2018/2002 prasība nosaka, ka siltumenerģijas un siltuma maksas sadalītāji, kas uzstādīti pēc 2020. gada 25. oktobra, ir attālināti nolasāmas ierīces, norādīts likumprojekta anotācijā.
Noteikumu grozījumos ir pārņemta Direktīvas prasība, kas nosaka, ka no 2027. gada 1. janvāra ir jābūt attālināti nolasāmiem visu uzstādīto un uzstādāmo siltumenerģijas skaitītāju un siltuma maksas sadalītāju rādījumiem.
Lai nodrošinātu, ka lietotāju rēķinos tiek iekļauta uzticama un precīza informācija arī tajos gadījumos, kad siltumenerģijas uzskaitei izmanto siltuma maksas sadalītājus, noteikumi papildināti ar 8.5 punktu, kurā norādīts siltuma maksas sadalītāju uzstādīšanas, lietošanas, siltuma izmaksu sadales aprēķināšanas un pārbaudes standarts.
Lielāks pieļaujamais parādu apjoms siltumapgādes pieslēgšanai
Šobrīd netiek apmaksāti līdz 10% no lietotājiem iepriekšējos 12 kalendārajos mēnešos izrakstītajiem rēķiniem, tostarp ietverot arī parādus, kas radušies mantošanas un īpašnieku maiņas gadījumos, kā arī neatgūstamos parādus.
Tomēr, pieaugot energoresursu cenām, pastāv iespējamība, ka mājsaimniecību parādi par piegādāto siltumenerģiju var īslaicīgi pieaugt līdz pat 20% no rēķinu kopsummas, neņemot vērā pat valsts atbalstu 2022./2023. gada apkures sezonā, rakstīts likumprojekta anotācijā.
Lai nodrošinātu siltumenerģijas piegādi daudzdzīvokļu māju iedzīvotājiem arī tajos gadījumos, kad kāds no mājas iedzīvotājiem nav spējis apmaksāt siltumapgādes rēķinus, noteikumi papildināti ar 26.12. apakšpunktu, kas nosaka, ka siltumenerģijas piegādi lietotājam piegādātājs atjauno triju darbdienu laikā pēc tam, kad konstatēts, ka “lietotājs, kurš ir daudzdzīvokļu ēkas īpašnieks, dzīvokļu īpašnieku kopība vai tās pilnvarotā persona, kura darbojas visu daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas īpašnieku vārdā, par iepriekšējos 12 kalendāra mēnešos piegādāto siltumenerģiju ir veicis samaksu vairāk nekā 80% apmērā no lietotājam attiecīgajos norēķinu periodos izrakstītajiem rēķiniem un par nesaņemtajiem maksājumiem ir uzsācis parādu piedziņas procesu, kas ietver vismaz paziņojuma par parāda esību nosūtīšanu dzīvokļa, nedzīvojamās telpas vai mākslinieka darbnīcas īpašniekam un prasības pieteikuma par parāda piedziņu iesniegšanu tiesā (attiecas uz piegādātāju, kura triju gadu vidējais lietotājiem piegādātās siltumenerģijas apjoms ir lielāks par 2 000 000 megavatstundām gadā)”.
Parādu piedziņas procesu var aizstāt ar vienošanos par parāda nomaksu noslēgšanu un īstenošanu.
Vēl par tēmu:
Mācību uzņēmumiem ar ieņēmumiem līdz 3000 eiro gadā nebūs jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem
Skolēnu mācību uzņēmumiem, kuru ieņēmumi gadā nesasniegs 3000 eiro, nebūs Valsts ieņēmumu dienestā jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem. To noteic Saeimā trešdien, 30.aprīlī,...
Lasīt tālākFM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālākPārtikas cenas un piesardzīgs patēriņš martā ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu
2025. gada martā iedzīvotāju piesardzīgāka izturēšanās pret tēriņiem ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu. Gada laikā mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums salīdzināmajās...
Lasīt tālākRadīts īpašs “Kārums” un animācijas filmas “Straume” biezpiena sieriņš – ar arbūza garšu
Sadarbībā ar Oskara godalgotās animācijas filmas “Straume” (angliski “Flow”) veidotājiem, Latvijā vadošais piena pārstrādes uzņēmums “Food Union” radījis īpašu biezpiena sieriņu...
Lasīt tālākLBAS pauž izbrīnu par birokrātijas mazināšanas rīcības grupas publiskajiem paziņojumiem
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) ir nosūtījusi vēstuli Ministru prezidentei E. Siliņai, Valsts kancelejas vadītājam R. Kronbergam un labklājības ministram R. Uzulniekam, kurā...
Lasīt tālākMinistrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālākPētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālākZelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...
Lasīt tālāk