• Tweet

Šonedēļ skolēniem sākas vasaras brīvlaiks. Daudzi noteikti gribētu ne tikai atpūsties, bet arī pastrādāt un nopelnīt. Taču pašlaik iespējas atrast darbu ir ierobežotas: valsts programma skolēnu nodarbinātības veicināšanai ir apturēta, pašvaldību piedāvājums – arī neliels.

Labklājības ministrijas Darba tirgus politikas nodaļas vadītāja Ilze Zvīdriņa skaidro, ka pašlaik nav paredzēts atjaunot valsts subsidēto nodarbinātības programmu skolēniem. Pārāk liels esot bezdarba līmenis pieaugušo vidū, kā arī tas ir kontekstā ar diskusiju par mācību gada ilgumu un vispārējo izglītības reformu. Pasākumi, ko valsts piedāvā jaunajiem ļaudīm, vairāk attiecas uz 15–24 gadus vecajiem.

Diemžēl mūsdienās vairs nerīko arī darba nometnes (savulaik sauktas par Lotoss), kur dažādu vecumu skolēni varētu nopelnīt, strādājot Latvijas laukos. To apliecina arī Valsts izglītības satura centra vecākā referente, kas atbild par nometnēm, Inta Kraskeviča: «Tagad tikai pašvaldības rīko darba nometnes, kas gan nav obligāts to pienākums. Skolas atlasa dalībniekus, jo, protams, gribētāju ir vairāk nekā vietu. Tie lielākoties ir darbi skolas telpās vai apkārtnē, nevis kādā zemnieku saimniecībā vai uzņēmumā.»

Rīga ir viena no pašvaldībām, kas saglabājusi skolēnu nodarbinātības programmu, tomēr tā spēj apmierināt tikai nelielu pieprasījumu. Rīgas domes pārstāve Dzintra Āboliņa apšauba iespēju atjaunot lauku darbu nometnes – neviena zemnieku saimniecība vai uzņēmums neesot domē izteicis vēlēšanos uzņemt pilsētas bērnus savos tīrumos. Bet no augšas neko noorganizēt neesot iespējams. «Pašvaldība tikai nelielam skaitam pusaudžu var piedāvāt darbu kādā uzņēmumā, piemēram, Rīgas Piena kombinātā (RPK), ar kuru pašlaik mums ir sadarbība,» teic Dz. Āboliņa. Interese par šo piedāvājumu bijusi liela: konkursā uz 30 mobilo saldējuma pārdevēju vietām pieteikušies 354 skolēni.

«Darbu varam iedot 500 Rīgas skolu audzēkņiem, kas ir desmit uz vienu skolu. Turklāt – tās lielākoties nav centra skolas, kur āra teritorijas ir maz, tāpēc bērnu roku darbu tām nevajag. Kandidātu atlasi veic pati skola, priekšroku dodot tiem, kam papildu līdzekļi ir ļoti būtiski,» informē Rīgas domes Izglītības, sporta un kultūras departamenta pārstāve Indra Vilde. Ar bērniem slēdz darba līgumu un apmēram 100 latu lielo mēneša algu pārskaita uz kontu.

Dz. Āboliņa norāda, ka daudzas pašvaldības «nenoturēja šo programmu». To, ka šādas programmas nepiedāvā, apliecina gan Rēzekne, gan Valmiera, uzsverot, ka bez valsts atbalsta neko tādu nevarot atļauties. Kocēnu novadā gan ir spējuši atrast līdzekļus skolēnu nodarbināšanai. «Arī šogad budžetā esam atvēlējuši apmēram 4000 latu šai programmai. Jau pieteikušies 50 bērni,» teic Kocēnu novada domes priekšsēdētāja vietniece Renāte Zīdere, piebilstot, ka divu nedēļu darbs ļaujot nopelnīt 50 latu, kas lauku bērniem ir liels atspaids.

Avots: nra.lv /Aisma Orupa