• Tweet

Piedāvājot segt studiju maksu, uzņēmums iegulda gan darbiniekos, gan savā konkurētspējā, jo darbinieks iegūst papildu prasmes, kas nepieciešamas konkrētam darba devējam, turklāt tās neuzliek papildu administratīvo slogu, uzskata Banku augstskolas rektore Līga Peiseniece.

Sākot ar šā gada janvāri, darba devēja segto darbinieka studiju maksu neapliek ar ienākuma nodokli, kas jau tuvākajā nākotnē var būtiski veicināt šādu iespēju izmantošanu darbinieku izglītības līmeņa paaugstināšanai.

“Gan profesionāļi, kuri savā jomā ir sasnieguši “stikla griestus”, gan darba devēji arvien vairāk interesējas par tālākizglītības iespējam, jo finanšu jomā tehnoloģijas attīstās nepārtraukti, un tas, kas augstskolā apgūts pirms desmit un vairāk gadiem, var nebūt aktuāls patlaban,” saka rektore.

Konsultāciju uzņēmuma “Figure Baltic Advisory” pērn veiktās aptaujas dati liecina, ka 38% Latvijas organizāciju piedāvā apmaksātas akadēmiskās vai profesionālās studijas saviem darbiniekiem. Turklāt tikai 18% šādu iespēju piedāvā visiem darbiniekiem, savukārt 20% – daļai darbinieku, visbiežāk vadītājiem.

“Mēs šobrīd esam situācijā, kad mācīšanās, pārkvalificēšanās un savu zināšanu papildināšana ir vitāli būtiska gan katram darbiniekam individuāli, gan uzņēmumam un ekonomikai kopumā. Mums nekad vairs nebūs tādas situācijas, kad darbinieks, pabeidzis savas mācības, varēs visu atlikušo mūžu veltīt darbam, nemācoties klāt jaunas prasmes,” uzskata “Figure Baltic Advisory” vecākā konsultante Anta Praņēviča

Saskaņā ar Pasaules Ekonomikas foruma prognozēm līdz 2025. gadam aptuveni 50% darbinieku būs nepieciešama pārkvalificēšanās.

“Darba devējiem ir svarīga loma cilvēkkapitāla stiprināšanā. Ikviens, arī pats uzņēmums, iegūst, attīstot darbinieku prasmes, rūpējoties par darbinieku veselību, pielāgojot darba vidi darbinieku vajadzībām. Kāds ir teicis – rūpējieties par saviem darbiniekiem, un viņi jums sakļaus kalnus,” saka ekonomikas doktors, Latvijas Bankas galvenais ekonomists, Latvijas Universitātes asociētais profesors Oļegs Krasnopjorovs.

SEB bankas Personāla pārvaldes vadītāja Anita Segliņa stāsta, ka banka lielu nozīmi pievērš mācīšanās kultūras veicināšanai. Mācību aktivitātes tiek īstenotas gan visiem kopīgi, gan individuālā līmenī vai konkrētas struktūrvienības kolēģiem.

“Katrai bankas pārvaldei kalendārajā gadā ir atvēlēta konkrēta summa nepieciešamo profesionālo prasmju pilnveidošanai, kuru darbinieki individuāli, saskaņojot ar savu vadītāju, vai visa komanda kopā var izmantot dažādu profesionālo mācību, semināru, konferenču un kursu apmeklēšanai. Viss atkarīgs no tā, kāda veida attīstības iespējas nepieciešamas konkrētajai lomai vai darbiniekam. Atbilstoši vajadzībām sadarbībā ar Personāla pārvaldes kolēģi tiek piemeklēts labākais risinājums,” norāda Segliņa.

Viņa arī piebilst, ka 2023. gadā SEB bankas darbinieks mācībām veltīja vidēji 45 stundas. Jau trīspadsmito gadu darbinieki ar augstāko izglītību var pieteikties SEB bankas apmaksātai studiju stipendijai tālākai izglītībai. Šogad līdz 2000 eiro stipendijas studijām tiks piešķirtas sešiem darbiniekiem.

Lai saņemtu studiju stipendiju, darbinieks piesakās stipendijas konkursam, sagatavo īsu prezentāciju par sevi un studiju nozīmīgumu. Visas prezentācijas uzklausa SEB vadības komanda, kas pēc tam lemj, kuri pretendenti saņems stipendiju.

“Programmu ieviešot, pirmajos gados atsaucība bija īpaši liela. Pieteikumu skaits būtiski pieauga, sākoties Covid-19 pandēmijai. Taču stabila interese par šo programmu ir bijusi visus gadus,” saka SEB bankas Personāla pārvaldes vadītāja Anita Segliņa.

Banku augstskolas rektore Līga Peiseniece uzskata, ka, sedzot studiju maksu darbiniekiem, ir iespējams noturēt talantus uzņēmumā laikā, kad darba tirgū ir kvalificēta personāla deficīts.