• Tweet

Dailes teātrī 24. maijā notikusi pirmizrāde Ferenca Molnāra “Liliomam”.

Dailes “Liliomu” ir iestudējusi radošā komanda, kuras lielākā daļa nāk no lugas autora dzimtenes Ungārijas. Dailes teātra skatītāji ar ungāru režisores Ildiko Gāšpāras darbu jau ir pazīstami. Viņas Dailes teātrī veidotais Ežēna Jonesko lugas “Degunradži” iestudējums 2020./2021. gada sezonā saņēma Spēlmaņu nakts balvu par vizuālo tēlu un kļuva par zīmīgu notikumu teātrī. Šoreiz kopā ar savu komandu režisore radījusi pilnīgi mūsdienīgu “Lilioma” iestudējuma versiju ar Latvijas teātriem vērienīgu vizuāli tehnisko pieeju. Iestudējums kopā ar režijas un skatuves risinājumiem veido krāšņu gaismas un skaņas šovu. Un, protams, izrādes centrā ir spožais Dailes teātra aktieru sastāvs. Galvenajās lomās ir Lauris Dzelzītis (Lilioms) un Dārta Daneviča (Jūlija). Šis būs “Lilioms”, kas pārsteigs skatītāju.

Lugā Lilioms ir spēļu zāles pārzinis, kuram blakus vienmēr ir veiksme, tāpēc ne viena vien spēļu baudītāja vēlas sēdēt viņam cieši klāt. Spožumu ap Liliomu neaptumšo pat viņa paša vientulības ēna – viņš vienmēr spēj būt gana labs un radīt prieku citiem, bet sirds viņam ir tukša. Tikai kādas vienkāršas meitenes pieķeršanās un uzticība par leģendu kļuvušajam Liliomam liek viņam atteikties no spožuma, lai iegūtu ko viņa dabai vēl daudz bīstamāku – mīlestību. Dzīves karuselis arvien viņam piedāvā izmest nākamo loku, tad atkal nākamo, līdz debesīs jau lemj, ko ar tādu nelabojamu nekauņu lai dara. Dailes teātrī iestudētais “Lilioms” ir dziļi personisks stāsts par mīlestību, nesaprašanos un to izraisītām sāpēm.

Ildiko Gāšpāra skaidro: “Šis stāsts ir par nespēju parādīt emocijas – abpusēju nespēju, gan Lilioma, gan Jūlijas. Tajā ir jūtama dziļa līdzjūtība pret to, kā šo cilvēku bezatbildīgie un liktenīgie lēmumi izposta viņu dzīves. Manuprāt, galvenā probēma “Liliomā” ir tā, ka neviens no galvenajiem varoņiem nespēj pateikt “es tevi mīlu” vai to parādīt, un tas ir traģiski. Nevajadzētu piemirst apstākļus, kādos Molnārs rakstīja šo lugu; viņš vēlējās lūgt piedošanu sievai Margitai Vesi, kurai viņš ilgstoši bija darījis pāri. Arī šajā iestudējumā es gribēju radīt atmosfēru, kur iespējams nepārtraukti sajust potenciālas brutalitātes klātbūtni.”

Izrādē īpaši liela nozīme ir gaismu risinājumiem un to partitūrām, kā arī lakoniskajai scenogrāfijai. Režisores iecere, iepazīstot Dailes teātra skatuvi, bija radīt scenogrāfiju, kas tiecas dziļumā.

“Pirmā doma “Lilioma” saistībā bija par tuneli vai koridoru – tādu kā eju, kas savieno Dzīvi un Nāvi, jo šis elements – miršana un nonākšana atpakaļ uz zemes – ir sižeta centrā. Es iztēlojos durvju gaiteni, vietu, kur tu nekad neesi mājās. Varbūt tas ir labirinta fragments, kur vienmēr griezies pa labi un pa kreisi, meklējot pareizo ceļu. “Liliomā” es uztvēru, ka, iespējams, galvenais motīvs ir Lilioma mūžīgā būšana ceļā, arvien kaut ko meklējot”, stāsta režisore.

Lomās: Lauris Dzelzītis, Dārta Daneviča, Ieva Segliņa, Dainis Gaidelis, Anete Krasovska, Aldis Siliņš, Gints Grāvelis, Olga Dreģe, Lidija Pupure, Imants Strads, Lauris Subatnieks, Indra Briķe, Juris Strenga, Milēna Miškēviča.

Iestudējumu veido starptautiska radošā komanda: režisore Ildiko Gāšpāra (Ildikó Gáspár), dramaturgs Matīss Gricmanis, scenogrāfe Lili Ižāka (Lili Isak). Īpaša nozīme šajā iestudējumā ir tieši gaismām, ko izrādes scenogrāfijā un režijā iedzīvina gaismu mākslinieks Oskars Pauliņš. Kostīmu māksliniece – Luca Sabadoša (Luca Szabados), video mākslinieks – Andrāšs Juhāss (Andras Juhasz), horeogrāfes – Veronika Sabo (Veronika Szabo) un Ildiko Gāšpāra (Ildikó Gáspár), horeogrāfes asistente- Inga Krasovska, komponiste – Flora Lili Matisa (Flora Lili Matis). Tulkotāji – Matīss Gricmanis un Kintija Rodžersa. Režisores asistente- Kintija Rodžersa.

Foto: Publicitātes