• Tweet

Kultūras patēriņa un līdzdalības ietekmes pētījums, kas veikts aptverot laika periodu no 2021. gada oktobra līdz 2022. gada oktobrim, apstiprina Kultūras ministrijas (KM) jau pandēmijas sākuma posmā izteikto prognozi – Covid 19 izplatības ierobežošanai noteiktie drošības pasākumi atstājuši būtisku nospiedumu kultūrā, līdz ar to likumsakarīga ir Covid-19 ietekme, kas redzama ikvienā būtiskākajā pētījuma rādītājā.

“Ir gandarījums, ka jau pandēmijas sākumā, spējot prognozēt Covid-19 ietekmi kultūrā un pārliecinot valdības partnerus, mums izdevās panākt adekvātu atbalstu nozarei (~ 60 miljoni eiro 2 gadu periodā), līdz ar to dīkstāvē varējām nodrošināt iespēju “radīt” kvalitatīvus kultūras produktus un pakalpojumus, kamēr tos nebija iespējams publikai “rādīt,”” norāda kultūras ministrs Nauris Puntulis.

“Par spīti tam, ka pandēmijas divos gados 256 dienas kultūras norišu organizēšana un apmeklēšana klātienē bijusi aizliegta un pārējā laikā iespējama tikai, ievērojot visdažādākos ierobežojumus, jau teju gadu ilgst karš Ukrainā, tam sekojusi energoresursu krīze un inflācija, 2/3 Latvijas sabiedrības atradusi iespēju arī šajā 3 krīžu periodā palikt uzticīga saviem kultūras patēriņa paradumiem un apmeklēt vismaz vienu kultūras pasākumu,” vērš uzmanību kultūras ministrs.

“2022. gada pētījums tika īstenots laikā, kad kultūras iestādes un sabiedrība kopumā vēl atrodas pārejas posmā starp pandēmijas radītajām ikdienas reālijām un jaunajiem ieradumiem pēcpandēmijas posmā. Līdz ar to šajā pētījumā iegūtie rādītāji visdrīzāk joprojām raksturo pandēmijas sekas kultūras patēriņā, nevis jaunos ieradumus. Tā kā pētījuma laika ietvars iekļauj laika posmu no 2021. gada oktobra līdz 2022. gada oktobrim, tas daļēji iekļauj arī posmu, kad spēkā bijuši dažādi ierobežojumi. Tas ļauj pieņemt, ka šie rādītāji raksturo sasniegto maksimālo pandēmijas negatīvo ietekmi uz kultūras aktivitāti. Savukārt jaunie ieradumi un kultūras aktivitātes tendences būs pilnvērtīgi redzamas nākamajos mērījumos, kad pētījuma laika ietvaros iekļaus vismaz vienu pilnu gadu bez pandēmijas noteiktajiem ierobežojumiem,” norāda LKA Kultūras un mākslu institūta vadītāja Anda Laķe.

Aptaujas dati liecina, ka pēdējo trīs gadu laikā izteikti pieaudzis kultūras patēriņš internetā – visās kategorijās, kas bija iekļautas aptaujas anketā, ir bijis būtisks patēriņa pieaugums (un pieaugums bija novērojams arī 2020. gada mērījumos). Biežākās iedzīvotāju digitālās kultūras aktivitātes ir: ārvalstu filmu skatīšanās tiešsaistē (55%), mūzikas klausīšanās tiešsaistē (54%), Latvijas filmu skatīšanās tiešsaistē (45%). Aptuveni katrs trešais iedzīvotājs internetā skatās vai klausās koncertu translācijas, lasa rakstus par kultūru, skatās kultūras pārraides internetā (bet ne televīzijā), seko kultūras iestāžu sociālo tīklu profiliem.

Analizējot datus par konkrētām kultūras patēriņa kategorijām, novērojams, ka visās no tām iedzīvotāju aktivitāte ir kritusies, ja salīdzina ar pirmspandēmijas un pandēmijas laiku. Pēdējā gada laikā visvairāk iedzīvotāju bijuši iesaistīti tādās kultūras aktivitātēs kā kultūrvēsturisku vietu apmeklēšana (to darījuši 29% iedzīvotāju), kultūras pasākumu vietējā kultūras centrā apmeklēšana (26%), populārās mūzikas koncertu apmeklēšana (25%), muzeju apmeklēšana (23%), bibliotēku apmeklēšana (21%). Pārējās anketā iekļautajās aktivitātēs bijuši iesaistīti ne vairāk kā 1/5 iedzīvotāju katrā.

Pēdējo četru gadu laikā (kopš 2018.gada) visvairāk pieaudzis to iedzīvotāju īpatsvars, kuri internetā skatās Latvijas filmas (no 16% līdz 45%), lasa rakstus un blogus par kultūru (no 8% līdz 33%), klausās mūziku tiešsaistē (no 32% līdz 54%), skatās ārvalstu filmas (no 34% līdz 55%).

Būtiski augusi iedzīvotāju interese par kultūras iestāžu publisko komunikāciju – no 14% līdz 31% pieaudzis to īpatsvars, kas seko muzeju, teātru, bibliotēku u.c. sociālo tīklu profiliem, un no 9% līdz 24% pieaudzis to īpatsvars, kas apmeklē tīmekļvietnes.

Kopumā 38% iedzīvotāju pēdējā gada laikā ir maksājuši par digitālo kultūras saturu. Tai skaitā 23% ir maksājuši par populārās mūzikas koncertiem, 19% par kino, 14% par teātra izrādēm, 11% par semināriem un lekcijām, 6% par klasiskās vai laikmetīgās mūzikas koncertiem.

Pēdējā gada laikā 8% Latvijas iedzīvotāju bijuši iesaistīti amatiermākslā (koris, tautas deju kolektīvs, amatierteātris u.c.), 40% piedalās dažādās citās kultūras aktivitātēs (fotografē, filmē, nodarbojas ar amatniecību vai rokdarbiem, glezno, spēlē mūzikas instrumentus u.c.), savukārt 47% veic citas sabiedriskas aktivitātes (piedalās talkās, ziedo naudu labdarībai, sporto, izglītojas u.tml.). Ja 2018. gadā amatiermākslā piedalījās 10% iedzīvotāju, tad pandēmijas ietekmē 2% savu līdzdalību tajā ir pārtraukuši, citās kultūras aktivitātēs iesaiste ir pat palielinājusies (+12%), bet citās brīvā laika un pilsoniskās aktivitātēs iesaistīto īpatsvars samazinājies par 8%. Jāuzsver arī, ka visās līdzdalības kategorijās, izņemot amatiermākslu, iedzīvotāju aktivitāte 2022. gadā ir pieaugusi, salīdzinot ar 2020. gadu.

Vērtējot jauniešu kultūras patēriņu kontekstā ar visu iedzīvotāju kopējiem rādītājiem, secināms, ka jaunieši ir izteikti aktīvāki kultūras patēriņā. Ja kopumā 64% Latvijas iedzīvotāju ir apmeklējuši kultūras pasākumus un aktivitātes savā pilsētā vai pagastā, tad jauniešu vidū tādu īpatsvars ir 78%. Tāpat jaunieši ir aktīvāki arī kultūras pasākumu apmeklēšanā ārpus savas dzīves vietas. Savā reģionā pasākumus apmeklē 44% jauniešu (kamēr tikai 30% no visiem iedzīvotājiem), citā reģionā pasākumus apmeklē 41% jauniešu (30% visi iedzīvotāji), bet ārpus Latvijas kultūras pasākumus apmeklējuši 15% jauniešu (10% visi iedzīvotāji). Datu salīdzinājums ar 2020. gada rādītājiem liecina, ka jauniešu vidū šogad īpaši pieaugusi pasākumu apmeklēšana citos reģionos, kā arī savā reģionā, savukārt būtiski kritusies pasākumu apmeklēšana Baltijas valstīs (2020. gadā kopumā 24% jauniešu bija apmeklējuši pasākumus kaimiņvalstīs, bet šogad tikai 9%). Arī personīgajā līdzdalībā jaunieši ir aktīvāki nekā Latvijas iedzīvotāji kopumā. Amatiermākslā jauniešu aktivitāte ir nedaudz augstāka nekā iedzīvotāju kopējie rādītāji – ja no visiem Latvijas iedzīvotājiem 8% piedalās amatiermākslā, tad jauniešu vidū tādu ir 13%. Jauniešu vidū ir arī izteikti augsts digitālais kultūras patēriņš.

Tāpat kā iepriekšējā pētījuma datus, arī šī Kultūras ministrija (KM) liks lietā kultūrpolitikas izstrādē un īstenošanā. Vairāki no virzieniem, kam KM velta un veltīs īpašu uzmanību, ir kultūras patēriņa kāpināšana līdz pirmspandēmijas rādītājiem, kultūras produktu un pakalpojumu izstrāde senioru auditorijai un cilvēkiem ar invaliditāti u.c.