• Tweet

Šogad stājas spēkā apjomīgi grozījumi Civillikumā, un šis notikums ir ievērojams arī tāpēc, ka likums nav mainīts kopš 1937. gada. Saeima ir pieņēmusi arī jaunu Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likumu.

Iedzīvotājiem dažādu formalitāšu kārtošana ir padarīta pieejamāka un ātrāka. Piemēram, tagad dzimšanas un miršanas faktu var reģistrēt jebkurā dzimtsarakstu nodaļā Latvijā neatkarīgi no dzīvesvietas vai fakta notikuma vietas. Arī paternitātes atzīšana ir vienkāršota, ja bērna īstais tēvs ir cits, nevis sievietes vīrs vai bijušais vīrs. Ja starp bērna māti, viņas vīru vai bijušo vīru un bērna miesīgo tēvu nav strīda par to, kurš ir bērna bioloģiskais tēvs, tad visas trīs personas var iesniegt kopīgu iesniegumu dzimtsarakstu nodaļai, lūdzot par bērna tēvu dzimšanas reģistrā ierakstīt bērna miesīgo tēvu, nevis mātes vīru vai bijušo vīru. Līdz šim paternitāti varēja apstrīdēt tikai tiesā. Tādējādi tiek paplašinātas paternitātes atzīšanas iespējas.

Kopš šā gada vairs nav nepieciešama laulību izsludināšana pirms laulības slēgšanas dzimtsarakstu nodaļās, jo šī prasība ir atzīta par novecojušu. Laulības noslēgšanas datums tik un tā arī iepriekš netika paziņots publiski, un jebkurš interesents varēja uzzināt tikai faktu, ka pāris ir pieteicies laulības reģistrācijai.

Tagad iesniegumi un citi laulības noslēgšanai nepieciešamie dokumenti ir noteikti jāiesniedz dzimtsarakstu nodaļā neatkarīgi no tā, kur laulība tiks noslēgta – dzimtsarakstu nodaļā vai baznīcā. Tādējādi varēs iegūt precīzu statistiku par noslēgtajām laulībām, bet dzimtsarakstu nodaļu darbiniekiem tas palielinās slodzi, jo vajadzēs pārbaudīt visus dokumentus arī tad, ja pāris laulāsies baznīcā.

Neatkarīgā jau informēja, ka, sākot ar šo gadu, personas, kas vēlēsies laulāties, laulības varēs noslēgt arī ārpus dzimtsarakstu nodaļas vai baznīcas telpām. Tomēr dzimtsarakstu nodaļu darbinieki varēs atteikt šādam lūgumam, ja uzskatīs, ka izvēlētā vieta nav piemērota laulības noslēgšanai.

Civillikumā noteikts, ka laulātie varēs šķirties ātrāk nekā trīs gadus pirms laulības faktiskās iziršanas ne tikai tad, ja abi iesniegumā tam piekrīt, bet arī tad, ja laulības iziršanas iemesls ir laulātā fiziska, seksuāla, psiholoģiska vai ekonomiska vardarbība pret laulāto, kas pieprasa laulības šķiršanu; vardarbība pret viņa bērnu vai laulāto kopīgo bērnu. Pozitīvs jaunums: šādos gadījumos tiesa laulāto samierināšanas nolūkā nevarēs atlikt lietas izskatīšanu uz laiku līdz sešiem mēnešiem.

Būtiskākie grozījumi Civillikumā attiecas arī uz nosacījumiem, kad bijušajam laulātajam izbeidzas pienākums nodrošināt uzturu otra laulātā iepriekšējā labklājības līmeņa nodrošināšanai. Kā zināms, šķirot laulību vai pēc laulības šķiršanas bijušais laulātais var prasīt līdzekļus no otra bijušā laulātā samērīgi viņa mantas stāvoklim. Ar nosacījumu, kas tas, no kura otrs grib pieprasīt uzturlīdzekļus sev, ir veicinājis laulības iziršanu.

Taču pienākums nodrošināt iepriekšējo labklājības līmeni vai uzturu bijušajam laulātajam izbeidzas pēc tam, kad pēc laulības šķiršanas vai atzīšanas par neesošu pagājis tikpat ilgs laiks, cik attiecīgi ilgusi šķirtā laulība vai kopdzīve laulībā. Izņēmums tiek pieļauts, ja bijušo laulāto kopīgais bērns vēl nav pilngadīgs. Tāpat arī uzturnauda ekssievai vai eksvīram nav jāmaksā, ja viņa/viņš apprecējies no jauna; viņai/viņam ir pietiekami daudz ienākumu, lai nodrošinātu kādreizējo labklājību un uzturu; bijušais laulātais apzināti vai ļaunprātīgi izvairās strādāt un sevi apgādāt.

Ar uzturu šajā gadījumā tiesa sapratīs ēdienu, apģērbu, mājokli un, ja nepieciešams, arī apkopšanu.

Civillikumā un saistītajos likumos ir ieviesti arī starptautiskajām tiesību normām atbilstoši rīcībspējas regulējumi, kas cilvēkiem ar invaliditāti paplašina viņu tiesības dzīvot cilvēka cienīgāku dzīvi. Piemēram, personām ar garīga rakstura traucējumiem atzīt un apstrīdēt paternitāti, kā arī slēgt laulības.

Tātad – Latvijā vairs nav iespējama pilnīga rīcībspējas atņemšana, bet to aizstāj ierobežota rīcībspēja. Likumā noteikts, ka personas ar garīga rakstura vai citiem veselības traucējumiem rīcībspēja var tikt ierobežota tādā apjomā, kādā tā nespēj saprast savas darbības nozīmi vai nespēj savu darbību vadīt. Taču šāds cilvēks drīkstēs pats rīkoties ar saviem līdzekļiem vai īpašumu. Aizgādnim būs pienākums sekot, lai daļēji rīcībspējīgs cilvēks neveic darbības par sliktu sev, piemēram, nepārdod dzīvokli par neadekvāti zemu cenu vai neaizdod visu savu naudu bez attiecīgām garantijām.

Avots: nra.lv /Antra Gabre