Cer izglābt vilcienu pasūtījumu
Valsts a/s Pasažieru vilciens (PV) valde sola sagatavot jaunu pasažieru vilcienu sastāvu pasūtījuma līgumu, kas apmierinātu gan Latvijas valdību, gan Eiropas Komisiju, gan vilcienu būvei nolūkoto Spānijas uzņēmumu Construcciones y Auxiliar de Ferrocarriles, S.A. (CAF).
Solījums šīs nedēļas laikā izdarīt piecos gados neiespēto izklausās fantastisks, bet nav arī uzreiz noraidāms. Lai gan vilcienu pasūtījumu konkurss velkas gadiem kā nepārtraukts skandāls, kam veltīto publikāciju (ziņu, TV raidījumu) skaits izsakāms tūkstošos, to sniegtā informācija ir bezcerīgi sajukusi ar dezinformāciju. Publiski pieejami nav konkursa būtiskākie dokumenti, bet arī ar tiem nepietiku. Konkursa patiesā gaita un konfliktu cēloņi atklātos tikai tam, kurš spētu noklausīties konkursā iesaistīto Latvijas valsts un vilcienu būves firmu amatpersonu sarunas, izsekot fizisko personu kontaktiem un naudas kustībai ar šīm personām saistītos banku kontos utt. Gan jau kāds – un pat vairāki – to visu arī dara, jo konkursa summa ir apmēram 430 miljoni latu, bet šādi noskaidrotie fakti paliek vēl jo vairāk slepeni. To noplūdināšana papildina kopējo dezinformācijas masīvu.
Piemēram, ticami izklausās portālā pietiek.com apgalvotais, ka eksministrs Aigars Štokenbergs esot iecelts PV valdē ar politiskā grupējuma Vienotība dotu uzdevumu pārņemt vilcienu iepirkuma oficiālā uzvarētāja CAF nolīgto apakšuzņēmēju, Rīgas Vagonbūves rūpnīcu (RVR) apmēram tāpat, kā tas noticis ar airBaltic. Proti, arī RVR ir parādnieks Latvijas Krājbankai, kas ne vien bankrotējusi, bet arī nacionalizēta tādā nozīmē, ka valsts ir atpirkusi bankas saistības pret lielāko daļu no noguldītājiem un tādējādi kļuvusi par bankas kreditoru ar noteicošo kapitāla daļu. It kā loģiski, ka šādi izveidotu mehānismu gribētu darbināt Vienotības deleģētais Ministru prezidents Valdis Dombrovskis – viņam taču vajag naudu, lai dzēstu savus parādus, ko ir radījusi viņa neveiksmīgā darbošanās ar rindu māju celtniecību, bet varbūt no viņa prasa arī to naudu, kas saņemta kukuļos no citiem pretendentiem uz vilcienu būvi.
Acīmredzamas ir arī finanšu ministra Andra Vilka pūles, lai anulētu vilcienu pasūtījuma konkursa rezultātus līdz ar pašu konkursu. Tagad kļuvis zināms, ka Eiropas Komisijas iestāžu prasības, lai PV slēgtais līgums ar CAF sakristu ar izsludinātā konkursa noteikumiem, tikai atkārto to, ko EK bija saņēmusi no mūsu pašu Finanšu ministrijas. Sekoja PV valdes nomaiņa un jaunās valdes brauciens uz Briseli. EK ierēdņi atteikuši – ja grozījumi neesot būtiski, tad tie nav vajadzīgi, tāpēc līgumslēdzējiem jāatgriežas pie formulējumiem, kādi bijuši konkursā. PV valde apņēmusies to izdarīt. PV izplatīja tagadējā PV valdes priekšsēdētājs Arta Birkmaņa apņemšanos, ka «jāstrādā ir ātri un efektīvi. Vienošanās būtu jāpieņem jau nākamās nedēļas laikā.» Ar to domāta nedēļa, kas sākas šodien.
Avots: nra.lv /Arnis Kluinis
Vēl par tēmu:
Mācību uzņēmumiem ar ieņēmumiem līdz 3000 eiro gadā nebūs jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem
Skolēnu mācību uzņēmumiem, kuru ieņēmumi gadā nesasniegs 3000 eiro, nebūs Valsts ieņēmumu dienestā jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem. To noteic Saeimā trešdien, 30.aprīlī,...
Lasīt tālākFM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālākPārtikas cenas un piesardzīgs patēriņš martā ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu
2025. gada martā iedzīvotāju piesardzīgāka izturēšanās pret tēriņiem ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu. Gada laikā mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums salīdzināmajās...
Lasīt tālākRadīts īpašs “Kārums” un animācijas filmas “Straume” biezpiena sieriņš – ar arbūza garšu
Sadarbībā ar Oskara godalgotās animācijas filmas “Straume” (angliski “Flow”) veidotājiem, Latvijā vadošais piena pārstrādes uzņēmums “Food Union” radījis īpašu biezpiena sieriņu...
Lasīt tālākLBAS pauž izbrīnu par birokrātijas mazināšanas rīcības grupas publiskajiem paziņojumiem
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) ir nosūtījusi vēstuli Ministru prezidentei E. Siliņai, Valsts kancelejas vadītājam R. Kronbergam un labklājības ministram R. Uzulniekam, kurā...
Lasīt tālākMinistrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālākPētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālākZelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...
Lasīt tālāk