• Tweet

Lai laikus pamanītu bērnu attīstības riskus un nodrošinātu nepieciešamo atbalstu jau agrā vecumā, plānots ieviest bērnu agrīnās attīstības skrīningu. To paredz ceturtdien, 5. februārī, Saeimā pirmajā lasījumā atbalstītie grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā un citi saistītie grozījumi.

Deputātu rosinātās izmaiņas paredz, ka visiem bērniem vecumā no viena līdz sešiem tiks nodrošināta agrīna attīstības izvērtēšana. Pašlaik valsts to nodrošina tikai bērniem vecumā no pusotra līdz trim gadiem. Savukārt no trīs gadu vecuma bērniem ar konstatētām attīstības vajadzībām būs jānodrošina individuāls pedagoģiskais un psiholoģiskais atbalsts bērnudārzos un skolās – gan valsts un pašvaldību, gan privātajās izglītības iestādēs, paredz grozījumi. Šobrīd šāds atbalsts ir pieejams tikai no skolas vecuma.

2024. gadā Latvijas pētnieku komanda izstrādāja bērnu agrīnās attīstības skrīninga instrumentu, kas paredzēts bērniem vecumā no viena līdz sešiem gadiem. Instruments pārbaudīts vairāk nekā 1000 bērnu izlasē, un digitālais rīks nodrošina uzticamus rezultātus, ko papildina skaidri un praktiski ieteikumi vecākiem un pedagogiem, lai bērni laikus saņemtu nepieciešamo atbalstu.

“Šis ir ļoti nozīmīgs solis, lai laikus pamanītu bērnu attīstības vajadzības un sniegtu palīdzību tad, kad tā ir visefektīvākā. Vienlaikus priekšā vēl ir apjomīgs darbs pie grozījumu pilnveides – mums ir jāatrod līdzsvars starp bērna labākajām interesēm, sistēmas praktisku ieviešanu un īpaši stingru personas datu aizsardzību,” uzsver Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja Agita Zariņa-Stūre.

Likumprojekta anotācijā norādīts, ka pasaules attīstīto valstu un arī Latvijas dati liecina, ka 17–20 procenti bērnu sastopas ar dažādiem attīstības riskiem un vajadzībām, kuru gadījumā nepieciešams profesionāls speciālistu atbalsts.

Iepriekš par likumprojekta virzību atbildīgajā Izglītības komisijas sēdē Valsts kancelejas pārstāve uzsvēra, ka agrīna atbalsta sistēma sniegtu būtiskus ieguvumus gan bērniem, gan veselības aprūpes sistēmai kopumā. Bez strukturētiem skrīninga instrumentiem iespējams pamanīt tikai nelielu daļu attīstības risku, savukārt, izmantojot skrīningu, var identificēt līdz pat 80 procentiem agrīno risku.

Visbiežāk konstatētie attīstības riski ir kavēta valodas attīstība, sociāli emocionālās grūtības, uzmanības un uzvedības problēmas, kā arī mācīšanās grūtības. Novēloti atklāti attīstības riski var radīt būtisku emocionālu slogu ģimenei, ietekmēt bērna pašapziņu, apgrūtināt mācību procesu un palielināt izmaksas veselības, izglītības un sociālajā sistēmā.

Bērnu agrīnās attīstības skrīnings ir strukturēts izvērtēšanas instruments, kas palīdz pārbaudīt, vai bērna attīstība atbilst viņa vecumam. Pasaulē plaši izmanto dažādus attīstības izvērtēšanas rīkus, kas paredzēti bērniem no pirmajiem dzīves mēnešiem līdz pat astoņu gadu vecumam. Šos instrumentus izmanto dažādās pasaules valstīs, taču Latvijā līdz šim tāds rīks bērnu attīstības izvērtēšanai praksē nav izmantots.

Likumprojekts paredz arī izveidot vienotu informācijas sistēmu, kas veicinās sadarbību starp ārstiem, pedagogiem, atbalsta speciālistiem un vecākiem. Sistēma ļaus droši apkopot informāciju par bērna attīstību un laikus plānot nepieciešamos atbalsta pasākumus, izvairoties no situācijām, kad bērns “pazūd” starp dažādām iestādēm. Deputāti īpaši uzsvēruši nepieciešamību nodrošināt augstākos personu datu aizsardzības standartus.

Lai grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā un saistītajos likumos stātos spēkā, tie Saeimā jāizskata vēl otrajā un trešajā lasījumā.