Briškens: Satiksmes ministrijai ir jāmeklē iespējas BEMU projekta īstenošanai

“BEMU infrastruktūras izveidei ir rasts lētāks risinājums, kas dienaskārtībā aktualizē jautājumu par BEMU projekta īstenošanu. Ņemot vērā, ka BEMU vilcienu iepirkums ir veikts, bateriju vilcienu satiksmes īstenošana ir augstas gatavības projekts, un Satiksmes ministrijai ir jāmeklē finansējums tā īstenošanai,” skaidro satiksmes ministrs Kaspars Briškens.
Briškens uzskata, ka finansējums BEMU projektam ir rodams pārskatot Eiropas Savienības Kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam finansējumu dzelzceļa infrastruktūras modernizācijas projektiem, kur BEMU varētu būt viens no atbalstāmajiem pasākumiem. Priekšlikumu par iespējamo ES fondu finansējuma pārdali SM plāno iesniegt Finanšu ministrijai līdz februāra beigām.
Vienlaikus ministrs akcentē, ka pārskatot ES fondu finansēto dzelzceļa infrastruktūras modernizācijas projektu portfeli un meklējot finansējumu BEMU projektam, kā prioritātei ir jāpaliek Rail Baltica savienojuma ar Rīgu izveide un dzelzceļa infrastruktūras izbūve posmā Daugavkrasti–Rīgas centrālā stacija–Imanta–Rīgas lidosta.
Vilcienu satiksmē ir veikti būtiski uzlabojumi un pašreiz viss elektrovilcienu parks ir nomainīts ar 32 jauniem “Škoda Vagonka” elektrovilcieniem. Ērtāku pārvietošanos ir atzinīgi novērtējuši pasažieri. Kopējais pasažieru skaits elektrificētajā zonā ir palielinājās par 14,8%, neskatoties uz infrastruktūras remontdarbu dēļ noteiktajiem kustības ierobežojumiem. “Dīzeļvilcienu parks, kas nodrošina satiksmi neelektrificētajās zonās, ir novecojis. Pārvadājumi notiek ar vēl padomju gados “Rīgas vagonbūves rūpnīcā” ražotiem vilcieniem, kas neatkarības gadu laikā ir tikuši iespēju robežās modernizēti, bet neatbilst mūsdienu prasībām. Viens no risinājumiem neelektrificētajām dzelzceļa līnijām, lai nodrošinātu ērtu reģionu savienojamību ar Rīgu, ir BEMU projekta īstenošana”, akcentē Briškens.
Iepriekš izstrādātais dārgais un laikietilpīgais infrastruktūras risinājums bija pamats tam, ka Satiksmes ministrija BEMU vilcienu projektu apturēja. Kā uzsver Briškens, pašreiz ir rasts lētāks risinājums un atbilstoši jaunajai infrastruktūrai, BEMU vilcienu projektu var realizēt ES fondu finansējuma apgūšanai noteiktajā laika periodā.
Ne mazāk svarīgi ministra ieskatā ir tas, ka BEMU vilcienu iepirkuma uzvarētāja “Škoda Vagonka” piedāvātie vilcieni ir līdzīgi jau satiksmē esošajiem elektrovilcieniem ar daudziem vienādiem tehnoloģiskiem risinājumiem. Tādējādi nākotnē potenciāli ir iespējama vilcienu uzturēšanas izmaksu optimizācija.
Vēl par tēmu:
EM aicina nekavēties ar lēmumiem degvielas cenu mazināšanai
Ekonomikas ministrija (EM) jau kopš šā gada pavasara ir regulāri aktualizējusi nepieciešamību savlaicīgi rīkoties, lai mazinātu augsto degvielas cenu ietekmi uz Latvijas iedzīvotājiem un tautsaimniecību....
Lasīt tālākSāk aprēķināt dzelzceļa infrastruktūras lietošanas maksu Krievijas graudu tranzīta mazināšanai
AS “LatRailNet” ir sākusi aprēķināt jauno dzelzceļa infrastruktūras lietošanas maksu, kas attiektos uz labības kravām, kuru nosūtīšanas stacija norādīta Krievijas Federācijā, informē...
Lasīt tālākVienota problēma visu izmēru uzņēmumos – speciālistu trūkums
Darbaspēka izmaksas Latvijā turpina pieaugt, un līdz ar tām mainās arī uzņēmumu prioritātes. Arvien vairāk uzņēmumu plāno investēt automatizācijā un digitalizācijā, vienlaikus kvalificēta...
Lasīt tālākSaeima atbalsta grozījumus Krievijas labības tranzīta infrastruktūras maksas palielināšanai
Saeima ceturtdien, 17.septembrī, divos lasījumos atbalstīja par steidzamiem atzītos grozījumus Dzelzceļa likumā, kuru mērķis ir paātrināt dzelzceļa infrastruktūras maksas pārskatīšanu labības...
Lasīt tālākLTA trauksme: EM un Tiesībsargs legalizē tiesisko nenoteiktību; Saeimai jāaptur €300 000 sodu slazds veikaliem
Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA) ir nosūtījusi apvienotu tiesisko pretiebildumu un grozījumu paketi Saeimas Tautsaimniecības komisijai un visām parlamenta frakcijām, vēršoties pret Ekonomikas...
Lasīt tālākNA uzstāj uz Krievijas graudu tranzīta liegumu jau šonedēļ
Nacionālā apvienība (NA) iesniegusi Saeimā priekšlikumu liegt Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes lauksaimniecības un lopbarības produktu pārvadāšanu tranzītā caur Latviju, kā arī šo kravu...
Lasīt tālākSociālo mediju vilinājums pirkt: kā izvairīties no impulsīviem pirkumiem?
Sociālie mediji mūsdienās ir kļuvuši ne tikai par saziņas, bet arī patēriņa vidi – ik dienu tajos tiek reklamēti un popularitāti gūst arvien jauni produkti, aicinot tos iegādāties. Tomēr...
Lasīt tālāk2025. gadā mājsaimniecības pārtikai tērēja vidēji 318 eiro mēnesī, visvairāk – gaļas un piena produktiem
Pērn mājsaimniecību tēriņi pārtikai sasniedza 318 eiro mēnesī uz mājsaimniecību, bet uz katru mājsaimniecībā dzīvojošo personu – attiecīgi 151 eiro mēnesī. Pēdējo sešu gadu laikā...
Lasīt tālākVK: Ārvalstu darbaspēka piesaistei trūkst skaidras politikas, darba atļauju process ir lēns, bet kontrole – ne vienmēr efektīva
Latvijā nav skaidras un uz darba tirgus vajadzībām balstītas pieejas ārvalstu darbaspēka piesaistei. Nav noteikts, kādās nozarēs un profesijās, kādā apjomā un no kurām valstīm nepieciešams...
Lasīt tālākAsociācija: Topošie vēja parki rada miljonos mērāmus pasūtījumus Latvijas uzņēmumiem
Vēja parku būvniecība Latvijā jau pirms elektroenerģijas ražošanas sākšanas rada miljonos mērāmu pienesumu Latvijas un reģionu ekonomikai. Smiltenes novadā topošā vēja parka “Augstkalni”...
Lasīt tālāk