• Tweet

Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) un tajā ietilpstošā Latvijas Zemnieku savienība ir viena no pašvaldībās visvairāk pārstāvētajām partijām Latvijā, kamēr nacionālajā līmenī valdošā Vienotība pašvaldībās vēl tikai audzē savu masu gan domēs, gan partijas nodaļās.

Kādi mērķi un izredzes abām partijām ir šajās pašvaldību vēlēšanās, un ar kādiem ieročiem tās dodas cīņā, – Neatkarīgās diskusija ar Vienotības ģenerālsekretāru Arti Kamparu un ZZS un LZS priekšsēdētāju Augustu Brigmani.

– Cik pašvaldībās ZZS vai LZS un Vienotība startēs?

Artis Kampars (A. K.): – Vienotībai visā Latvijā ir 65 saraksti, kur tā startē viena pati un vēl pieci saraksti, kur startējam apvienotā sarakstā kopā ar citām partijām, trīs no tiem kopā ar LZS, viens ar ZZS un viens ir Rēzeknes novada apvienotais saraksts, kurā ir piecas partijas kopā.

– Jums nav sarkano līniju?

A. K.: – Mums tās īsti nekad tik ļoti treknas nav bijušas.

– Kāda ir dinamika kopš iepriekšējām vēlēšanām, kur gan Vienotību veidojošās partijas startēja atsevišķi?

A. K.: – Šā iemesla dēļ īsti objektīvi tās nevar salīdzināt. Summāri mums nākušas klāt 5–6 pašvaldības, kurās iepriekš mums sarakstu nebija.

Augusts Brigmanis (A. B.): – Mums situācija ir savādāka, jo daudzviet Latvijas Zaļā partija (LZP) startē atsevišķi, LZS – atsevišķi. Kopā vēl ar apvienotajiem sarakstiem startējam apmēram 90 pašvaldībās. Ir vietas, kur ejam kopā ar Vienotību, dažviet – ar Nacionālo apvienību, ir saraksti ar Reģionālo aliansi vai vietējiem reģionālajiem sarakstiem. Kur vien varam, cenšamies startēt kopā, kā ZZS, bet, ja nevar zaļie ar zemniekiem kopīgu sarakstu uztaisīt, kā, piemēram, Rīgā un citviet, tad nespiežam.

– Kur vēl nevarat vienoties? Kāpēc?

A. B.: – Ir vēl vairākas pašvaldības, piemēram, Rojā, Balvos, Ķegumā, Jēkabpilī. Ir dažādi iemesli. Vēsturiski izveidojies, ka tur ir atsevišķi līderi, kas paši par sevi vēlas startēt. Tā kā abas partijas nav saplūdušas, katra grib par sevi atgādināt. Mēs no tā lielas problēmas netaisām, lai gan domāju, ka labāk būtu bijis startēt kopā, jo īpaši Rīgā, bet LZP paziņoja pirmā, ka tā ies šādu ceļu.

– Neizskatās, ka zemnieki Rīgā nopietni kampaņotu. Jums Rīgā līdz šim nav bijuši labi panākumi – vai necerat arī šogad?

A. B.: – Tradicionāli ZZS un LZS labākie rezultāti bijuši ārpus Rīgas. Neiekļuvām Rīgas domē arī, kad zaļie un LZS startēja kopā. Tagad ejam atsevišķi un esam pārliecināti, ka abi saraksti iekļūs domē.

– Ūja!

A. B.: – Kā citādi var startēt!

– Vai ir kāda ietekme uz pašvaldību deputātu staigāšanu no nacionālā vai lokālā līmeņa opozīcijas partijām pie varas partijām?

A. K.: – Redzu drīzāk tendenci nostiprināties reģionālajām partijām, tās sasniegušas savas darbības kulmināciju. Veiksmes stāsts varētu būt, piemēram, Kuldīgā, Valmierā, Latgales partijai varētu labi veikties.

– Vismaz Kuldīgā un Valmierā tie ir bijušie Tautas partijas mēri, kas pēc partijas likvidēšanas pārdēvējušies.

A. K.: – Jā, bet, ja runājam par tendenci, tā pašlaik, manuprāt, ir redzamākā. Nav jau tās lielās politikas pašvaldībās, tur ir diezgan daudz saimniecisko jautājumu.

A. B.: – Cilvēki pie mums pēdējā laikā nāk klāt, bet pirms vēlēšanām tas ir ierasti. Tostarp tādi pazīstamāki cilvēki kā bijušais tieslietu ministrs Guntars Grīnvalds, kas ir ZZS mēra amata kandidāts Krimuldas novadā.

– Grīnvalds bija no Šlesera komandas.

A. B.: – Jā. Vēl ir bijušais Jūrmalas mērs Gatis Truksnis. Ļoti interesanta situācija mums ir Mārupē – Mārupes mērs Mārtiņš Bojārs ir Vienotības biedrs, bet startē no ZZS saraksta.

– Kā tā?

A. B.: – Situācija nav vienkārša, tāpēc tai pieejam toleranti. Dzīve visu noliks savās vietās. Ja 90 sarakstus tomēr varam izveidot, tas liecina, ka cilvēkresursi ir.

A. K.: – Mums arī pāris spēcīgi līderi nākuši klāt. Andrejs Ceļapīters, kurš ir liela autoritāte Madonas novadā, un viņa paveiktais ir acīmredzams. Cēsīs mēra vietnieks Jānis Rozenbergs, kurš līdz šim ir startējis Ginta Šķendera komandā (ievēlēts no Tautas partijas), nodibinājis jaudīgu Vienotības nodaļu. Piekrītu, ka tieši pirms pašvaldību vēlēšanām cilvēki nāk klāt. Pēdējā mēneša laikā Vienotības valdes sēdēs apstiprinām vidēji 30 jaunu biedru. Uz pēdējo kongresu (2012. gada 1. decembrī) mums bija ap 2500 biedru, bet tagad jau ap 2800. Šis vēlēšanu process politikai devis stimulu, kurš, cerams, turpināsies.

Pilnu intervijas tekstu lasiet šodienas “Neatkarīgajā”

Avots: nra.lv /Baiba Lulle