• Tweet

Tveicīgā un karstā laikā pieaug risks piedzīvot insultu, jo karstumā asinsvadi strauji paplašinās, turklāt aplams ir plaši izplatītais pieņēmums, ka insults var piemeklēt tikai vecāka gadagājuma ļaudis, jo Latvijā pēdējā laikā tas arvien biežāk skar jauniešus, brīdina veselības jomas speciālisti.

Insultu jeb smadzeņu infarktu visbiežāk izraisa vairāku faktoru kopums, tostarp stress, smēķēšana, alkohola un enerģijas dzērienu pārmērīga lietošana, mazkustīgs dzīvesveids vai nepareizi izvēlēts sportošanas režīms, liekais svars, paaugstināts asinsspiediens, cukura diabēts un augsts holesterīna līmenis.

“Ja cilvēks, kam ir liels stress vai slodze darbā, to cenšas noņemt ar divām dienā izsmēķētām cigarešu paciņām un iedzeršanu vakarā, bet paģiras izdomā ārstēt, piemēram, ar rīta skrējienu, pastāv augsts insulta risks. Diemžēl Latvijā pēc šāda vai līdzīga scenārija dzīvo daļa gados jaunu cilvēku, taču jāatceras, ka organisma rezerves nav neizsmeļamas,” sacīja aptieku tīkla “EUROAPTIEKA” pārstāve Dagnija Veidemane.

Pēc viņas teiktā, karstā laikā ļoti bieži cilvēki vēršas aptiekā, taujājot pēc līdzekļiem pret galvas sāpēm un nereti sūdzas par reiboņiem un sliktu pašsajūtu. Tomēr pirms sākt pašam sevi ārstēt, cilvēkam vajadzētu izvērtēt, vai šīs pazīmes nav attiecināmas uz kādu nopietnāku saslimšanu. Iespējams, ka nekavējoties jāvēršas pie mediķiem un nogaidīšanas taktika nav tas labākais risinājums, uzvēra Veidemane.

Neatliekamās Medicīniskās palīdzības dienesta Komunikācijas nodaļas vadītāja Ilze Bukša norādīja, ka Latvijā cilvēkiem sevišķa piesardzība ir jāievēro, kad gaisa temperatūra pieaug virs 27 grādiem pēc Celsija.

“Lielākā kļūda ir, ja cilvēks palaiž garām īsto brīdi un ignorē savas sajūtas. Piemēram, turpina strādāt saulē, nevis iet ēnā atpūsties, lai gan nejūtas labi. Tas var novest pie pašsajūtas pasliktināšanās, spēcīgām galvassāpēm un pat ģīboņa,” viņa norādīja.

Insults ir ļoti bīstams – statistikas dati rāda, ka trešdaļa insulta pacientu izveseļojas, trešdaļa kļūst invalīdi uz mūžu, bet trešdaļa – nomirst. Katru gadu Latvijas slimnīcās nonāk vairāk nekā 7000 insulta slimnieku un vēl turpat 2000 ar insulta sekām – šie rādītāji ir augstākie Eiropā.

Lai gan pērn Latvijā nedaudz samazinājās kopējais no asinsrites slimībām, tostarp no insulta mirušo skaits, pieauga mirstība gados jaunu cilvēku vidū. Ja 2011.gadā no asinsrites slimībām nomira 48 cilvēki vecumā no 18 līdz 44 gadiem, tad 2012.gadā bija 55 mirušie šajā vecuma grupā, liecina Slimību Kontroles un profilakses centra dati.

Insults ir pēkšņs kāda smadzeņu rajona asins apgādes pārtraukums, kam seko smadzeņu šūnu bojāeja. Insulta simptomi parādās pēkšņi. Vairākumā gadījumu tie izpaužas vienā ķermeņa pusē – nejutīgums vai nespēks vienā rokā un kājā, arī sejas pusē, attēla dubultošanās, reibonis, stipras galvassāpes. Citas biežākās pazīmes, kas var liecināt par insultu ir runas vai saprašanas traucējumi – to var vienkārši pārbaudīt palūdzot cilvēkam pasmaidīt vai pateikt vienkāršu teikumu, līdzsvara un koordinācijas traucējumi, kad cilvēks, piemēram, nespēj vienlaicīgi pacelt abas rokas, tāpat bieži novērojams, ka cilvēks ar grūtībām var izbāzt mēli, tā ir deformēta, savilkta, novirzīta uz vienu vai otru pusi.

Insulta gadījumā galvenais ir ātra rīcība. Parādoties kādam no insulta simptomiem, nekavējoties jāizsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība. Lai varētu glābt mirstošās smadzeņu šūnas, cilvēkam, kas piedzīvojis insultu, palīdzība specializētajā medicīnas iestādē jāsaņem trīs stundu laikā.

 Avots: nra.lv