Bordānam var nākties atbildēt par savu rīcību saistībā ar ASV sankciju piemērošanu Lembergam
Ventspils mērs Aivars Lembergs pirms mēneša ASV tiesā pārsūdzējis ASV Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC) noteiktās sankcijas, kas viņam piemērotas balstoties uz tā dēvēto Magņitska likumu par korupciju. Sūdzībā ASV tiesai Lembergs norādījis, ka sankcijas pret viņu ieviestas ar mērķi aptraipīt viņa reputāciju un gūt politiskas priekšrocības Latvijā.
Lemberga sūdzība OFAC ir balstīta uz konstatētajiem ASV konstitūcijas, ASV Administratīvā procesa akta un Administratīvā procesa likuma pārkāpumiem.
NRA.lv norāda, ka savā sūdzībā Lembergs ir lūdzis tiesu:
– izdot rīkojumu, kas atceļ Ventspils mēra Lemberga iekļaušanu sankciju sarakstā;
– uzlikt par pienākumu atbildētājiem atcelt mēra Lemberga iekļaušanu sankciju sarakstā;
– atzīt par prettiesisku mēra Lemberga iekļaušanu sankciju sarakstā;
– uzlikt par pienākumu atbildētājiem atklāt to pierādījumu kopumu, uz kuru balstoties, mērs Lembergs iekļauts sarakstā un citus saistītos pierādījumus;
– uzlikt par pienākumu atbildētājiem sniegt neklasificētus kopsavilkumus par visu klasificēto vai citādi priviliģēto informāciju, kas ietverta administratīvajā lietā;
– kompensēt mēram Lembergam viņa ar nelikumīgu iekļaušanu sankciju sarakstā saistītās izmaksas, ieskaitot advokāta izmaksas saskaņā ar “Likuma par vienlīdzīgu piekļuvi tieslietām” 28 U.S.C. § 2412 un turpmākajiem pantiem un citām piemērojamām tiesību normām;
– piemērot jebkuru citu papildu atvieglojumu, ko tiesa uzskata par pareizu.”
Kā norādīts sūdzībā tiesai, atbildētāji lēmumu par iekļaušanu sankciju sarakstā pieņēmuši nelikumīgi, jo balstījušies uz nepamatotiem, apmelojošiem, nepārbaudītiem apgalvojumiem: “Atbildētāji iekļāva sankciju sarakstā Lembergu pēc Latvijas vicepremjera un tieslietu ministra Jāņa Bordāna – konkurējošas politiskas partijas Latvijā vadītāja – vizītes ASV.”
Tāpat norādīts, ka Bordāns pats atzinis, ka Lembergam sankcijas tika uzliktas pēc viņa sarunām ar ASV valdību. Arī citas augsta līmeņa Latvijas amatpersonas arī ir publiski uzsvērušas savu ietekmi uz OFAC lēmumu iekļaut sankciju sarakstā Lembergu. Šīs amatpersonas to veikušas ar mērķi aptraipīt Lemberga reputāciju un gūt politiskas priekšrocības Latvijā.
Sūdzībā Kolumbijas apgabaltiesai uzskaitīti arī ASV paziņojumā ietvertie melīgie apgalvojumi, tai skaitā, ka Lembergs “ir atkārtoti apsūdzēts naudas atmazgāšanā, kukuļošanā un dienesta stāvokļa ļaunprātīgā izmantošanā,” ka “Lembergs kontrolē struktūras, izmantojot politiskas partijas un korumpētus politiķus, un sistemātiski izmanto šīs struktūras un privātpersonas savam ekonomiskajam labumam,” ka Lembergs “ir izmantojis savu ietekmi pār politisko partiju vadību, lai veidotu valdības personālu un ieceltu noteiktas personas valdības amatā, kā arī liegtu citām valdības amatpersonām ieņemt vadošos amatus,” “ir izspiedis un korumpējis tiesībsargājošo iestāžu amatpersonas, lai aizsargātu savas intereses un pakļautu politiķus, kurus viņš citādi nespēj kontrolēt.”
Ne reizi vien Lembergs norādījis, ka pamatojuma sankciju ieviešanai nav un būt nevar: “Sankcijas tiek noteiktas trīs kategoriju cilvēkiem – lieliem narkotiku biznesmeņi, tiem, kuri biznesu taisa, pēc amerikāņu domām, totalitārās valstīs, korumpējot visus varas ešelonus, līdz ar to paliekot nesodīti un tādā veidā negatīvi ietekmē pasaules ekonomisko un politisko kartību. Tādu faktu nav, jo skaidrs, ka, ja tādu būtu, tad sekotu kriminālprocess. Un trešais ir politisks iemesls un šeit ir runa par mani.”
Sūdzībā Lembergs norādījis arī to, ka OFAC paziņojumā presei nav norādīts, kādas struktūras mērs Lembergs it kā “kontrolē” un “sistemātiski izmanto” caur politiskām partijām un korumpētiem politiķiem; caur kurām politiskajām partijām un korumpētiem politiķiem mērs Lembergs iesaistās šajās darbībās; ne arī tas, kā mērs Lembergs varētu iesaistīt šīs partijas šajās darbībās. Paziņojumā presei arī nav iekļauti fakti par to, kas ir “vadība” neidentificētajās politiskajās partijās, kuras mērs Lembergs it kā ietekmē, lai “veidotu valdības sastāvu”.
Sūdzībā tiesai uzskaitītas arī sankciju sekas: arestētie banku konti Lembergam un viņa ģimenes locekļiem (pat mātei, māsai un mazgadīgajam dēlam); piespiešana rīkoties tikai ar skaidru naudu, lai apmaksātu bērniem izglītības iestādes un ārsta pakalpojumus; zaudētie amati dažādas sabiedriskajās organizācijās un Ventspils brīvostas valdē; tiešie materiālie zaudējumi, kā arī kaitējums politiķa reputācijai.
Tāpat norādīts, ka Latvijas parlaments ir pieņēmis grozījumus Latvijas likumā “Par brīvostām”, saskaņā ar kuriem Ventspils Brīvostas pārvaldes funkcijas, kurai līdz tam bija īpašs statuss kā iestādei – to pārvaldīja Latvijas valsts un Ventspils pašvaldība -, tika nodotas valsts akciju sabiedrībai “Ventas osta”. Lai arī šis solis it kā veikts ar mērķi atcelt Ventspils Brīvostas pārvaldes iekļaušanu sarakstā, taču patiesībā Latvijas valdība to izmantoja, lai sasniegtu konkrētu mērķi – t.i. lai likvidētu vietējo pašvaldību lomu brīvostu pārvaldībā , un lai centrālā valdība iegūtu ekskluzīvu kontroli pār šīm ostām. Mērs Lembergs arī bija spiests pamest amatus, kurus viņš ieņēmis ilgu laiku, tajā skaitā amatus noteiktās politiskās un nevalstiskās organizācijās.
Lembergs paudis, ka viņa iekļaušana sankciju sarakstā ir bijusi patvaļīga un nepamatota, un pārkāpj viņa tiesības uz taisnīgu procesu.
Foto: F64
Vēl par tēmu:
Saeimas vēlēšanās partijām vairāk biedru un garākas priekšvēlēšanu programmas
Saeimas vēlēšanās varēs kandidēt tās politiskās partijas, kuru rindās būs reģistrēti 1000 biedri, un tās partiju apvienības, kurās būs reģistrēti 1500 biedri, noteic Saeimā ceturtdien,...
Lasīt tālākSaeima apstiprina deputāta pilnvaras Maijai Armaņevai un Selmai Teodorai Levrencei
Saeima ceturtdien, 12. jūnijā, apstiprināja 14. Saeimas deputāta pilnvaras Maijai Armaņevai un Selmai Teodorai Levrencei. M. Armaņeva Saeimā ievēlēta no partijas “LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ”...
Lasīt tālākBukmeikeri prognoze to, kurš kļūs par nākamo Rīgas mēru
Pašvaldību vēlēšanas Latvijā ir noslēgušās, un uzmanības centrā tagad ir politiskās diskusijas un koalīciju veidošana. Rīgas dome nav izņēmums – galvaspilsētā jau ir sākušās...
Lasīt tālākZZS rosina atsaukt no amata CVK vadītāju Saulīti
Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) vadībai ir jāuzņemas atbildība par nepilnībām vēlēšanu sistēmā, kas apgrūtināja aizvadīto pašvaldību vēlēšanu rezultātu apkopošanu, tāpēc...
Lasīt tālākSiliņa: ejam balsot! Neatstāsim citiem izvēli mūsu vietā
Ministru prezidente Evika Siliņa aicina ikvienu piedalīties pašvaldību vēlēšanās. “Brīvība un demokrātija nav pašsaprotama. Tā ir jāizcīna ik dienu. Krievijas agresija Ukrainā...
Lasīt tālākSaeima noteic plašākas iespējas vēlēšanu iecirkņu izveidē ārvalstīs
Turpmāk Centrālajai vēlēšanu komisijai būs plašākas iespējas izveidot vēlēšanu iecirkņus ārvalstīs. To paredz Saeimā ceturtdien, 5. jūnijā, galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi...
Lasīt tālākSaeimas kārtības rullī plāno nostiprināt deputātu pienākumu saziņā lietot valsts valodu
Saeimas Juridiskā komisija trešdien, 21. maijā, trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus Saeimas kārtības rullī. Tie cita starpā paredz likumā nostiprināt, ka Saeimas telpās deputāti...
Lasīt tālākValsts pārvaldes komisija otrajā lasījumā atbalsta pilnveidojumus Saeimas vēlēšanu norisē
Saeimas vēlēšanās varēs kandidēt tās politiskās partijas un partiju apvienības, kuru rindās būs reģistrēti 1000 biedri, paredz Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā trešdien,...
Lasīt tālākLatvija izstāsies no Otavas konvencijas, lemj Saeima
Latvija izstāsies no konvencijas par kājnieku mīnu lietošanas, uzglabāšanas un ražošanas aizliegumu un iznīcināšanu (Otavas konvencija), paredz trešdien, 16.aprīlī, galīgajā lasījumā...
Lasīt tālākOtro gadu Valsts kontroles atzinumi par gada pārskatiem bez iebildēm, tomēr atbilstības jautājumi izgaismo iespējas budžeta līdzekļu ietaupījumam
Valsts kontrole ir pabeigusi 2024. gada finanšu revīzijas ministrijās un centrālajās valsts iestādēs. Un arī šogad – jau otro gadu pēc kārtas – visi sniegtie atzinumi par gada pārskata...
Lasīt tālāk