• Tweet

Zaudēta iespēja uzlabot izkropļoto Eiropas Savienības Kopējo lauksaimniecības politiku un uzlabot vides stāvokli Eiropas laukos, informē Latvijas Ornitoloģijas biedrība.

Tā norāda, ka Eiropas Komisijas (EK) tikko informējusi par Lauksaimniecības Komisāra Hogana vīziju turpmākai EK Kopējai lauksaimniecības politikai pēc 2020. gada. Pēc biedrības domām, šī vīzija, diemžēl, nopietni neatspoguļo dziļo vides krīzi Eiropas lauku ainavā sākot no bioloģiskās daudzveidības iznīkšanas un beidzot ar augsnes un ūdens resursu degradāciju. Šī vīzija arī nepārskata pašreizējās 1. ass izdevumus, kuriem nav nekāda sakara ar kaut kādiem rezultātiem un kuri galvenokārt nonāk bagātāko subsīdiju saņēmēju kabatās. Lielākās pārmaiņas, šķiet, ir lauvas tiesu naudas dot dalībvalstu ziņā, izmantošanai pēc to ieskatiem ar neskaidru mehānismu, kā dalībvalstis atskaitīsies par kopējo Eiropas Savienības mērķu sasniegšanu, kas paliek spēkā.

Ariels Brunners, Starptautiskās Putnu aizsardzības biedrību savienības BirdLife International Eiropas politikas departamenta vadītājs izsakās, ka: “Vīzija, šķiet, balstīta uz noliegumu. Tikko iznākušie pētījumi, kas plaši atspoguļoti arī ārpus zinātniskās pasaules par gandrīz 80% kukaiņu sugu izzušanu Vācijas aizsargājamās dabas teritorijās, tāpat kā lauku putnu populāciju sarukums gandrīz uz pusi, vispār nav pieminēti.”

Piebilstot arī, ka “Funkciju decentralizācija (t.i. teikšana par finanšu izlietojumu vietējo valdību ziņā) bez skaidras kontroles nozīmēs Kopējās Lauksaimniecības politikas pārvēršanu par naudas lādi reģionālu politikāņu rokās, kam interesē tikai nākamo vēlēšanu iznākums. No Eiropas Savienības budžeta mēs sagaidām kaut ko pavisam citu. Pie tam Eiropas Komisija ir pilnībā palaidusi garām ziņu, ko sūtīja vairāki tūkstoši pilsoņu KLP konsultāciju procesā – komisārs Hogans postulē, ka vairākums respondentu atbalsta tiešmaksājumus, bet tieši pretēji – 80% respondentu vēlējās radikālas pārmaiņas esošajā sistēmā.”

Biedrība uzsver, ka prezentētajā nākotnes vīzijā nav atzīta neviena vides problēma un nosauktas tikai dažas socio-ekonomiskas kļūdas, kas pieļautas līdz šim. “Šajā vīzijā nav nekādas apņemšanās finansēt dabas aizsardzību, pat ne tiesiski ES deleģētais pienākums Kopējai Lauksaimniecības politikai nodrošināt Natura 2000 dabas aizsargājamo teritoriju tīkla līdzfinansējumu,” pauž biedrības pārstāvji.

Vīzijā EK apņemas uzlabot KLP saskaņotību ar Vides likumdošanas aktiem, bet paliek ārkārtīgi neskaidrs, kā tas tiks panākts, ņemot vērā dalībvalstīm paredzēto lielāko brīvību un kontroles mehānisma neskaidrības.

Vīzija skaidri pasaka, ka fundamentāli kļūdainā pieeja 1. ass zaļināšanas maksājumiem, kas nav saistīti ar tiesiski saistošiem līgumiem, kas lauksaimniekiem jāizpilda, paliks spēkā arī turpmāk. Vīzija klusē par jaunu mehānismu ieviešanu, kas nodrošinātu to, lai dalībvalstis izpildītu EK nospraustos mērķus, nevis atkārtotu zaļināšanas fiasko, pauž biedrība.

Kaut arī dalībvalstu patstāvība lēmumu pieņemšanā ir apsveicama, tomēr šī vīzija ir ļoti vāja, lai attaisnotu desmitiem miljardu Eiropas Savienības dalībvalstu nodokļu maksātāju naudas (arī mūsu naudas) izšķiešanu neefektīvā un vidi degradējošā politikā.

“Patlaban mums vajag skaidru Eiropas Savienības daudzgadu budžeta plānu, kas nopietni uztvertu vides krīzi lauku ainavā, tāpat kā izdevumus, ko attaisno konkrēti rezultāti. Tas vajadzīgs, lai piespiestu radīt tādu Kopējo Lauksaimniecības politiku, kas prasītu dalībvalstīm skaidrus rezultātus (nevis atskaites) un padarītu grūtu naudas izdalīšanu negodīgā ceļā. Lauksaimniecības ģenerāldirektorāts ar komisāru Hoganu priekšgalā to acīmredzot negrib vai nevar,” uzskata biedrība.

Foto: Shutterstock