Benzīna cena jau pietuvojusies latam par litru
98 Ultima markas benzīns daļā Statoil degvielas uzpildes staciju vakar maksāja 0,999 latus par litru, kas nozīmē, ka no psiholoģiski grūti pārvaramās lata robežas šķir vien tūkstošdaļa.
Tiesa, tik augsta cena par 98 Ultima benzīnu nebija visās Statoil pilna servisa degvielas uzpildes stacijās – daļā Rīgas Statoil to varēja nopirkt arī par 0,994 latiem vai 0,989 latiem litrā. Neste benzīntankos šis degvielas veids maksāja 0,984 latus litrā, Dinaz DUS Uzvaras bulvārī – 0,972 latus litrā. 95. markas benzīna cena vakar svārstījās no 0,918 latiem litrā (Trest) līdz 0,969 latiem litrā (Statoil), liecina salīdzināšanas portāla gudriem.lv rīcībā esošā informācija. Kaut arī pirktspēja Latvijā atpaliek no citu Eiropas valstu līmeņa, par degvielu mūsu valstī tāpat jāmaksā dārgi.
Latvija Statoil degvielas kategorijas vadītājs Kaspars Skrābāns atzīst, ka pirktspēja Latvijā degvielas cenas ietekmēt nevar, jo vairāk nekā 90% no degvielas litra cenas Latvijā veido degvielas iepirkuma cena biržā un valstī noteiktie nodokļi. «Ne vienu, ne otru degvielas mazumtirgotāji ietekmēt nevar. Visi mazumtirgotāji, arī tie, kuru īpašnieki ir saistīti ar naftas ieguvi, degvielu iepērk brīvā tirgū par pasaules cenām. Tāpēc degvielas cenas Latvijā un citviet Eiropā mainās vienlaikus. Salīdzinājumam var minēt dārgmetālu, piemēram, zeltu, kura cena arī tiek noteikta biržā. Arī zelta cena Latvijā ir tieši tāda pati kā citās Eiropas valstīs un citviet pasaulē, un tā nav zemāka mūsu iedzīvotāju zemās pirktspējas dēļ,» bilda K. Skrābāns.
Nedēļas laikā kopš pagājušās otrdienas rīta benzīna cena Statoil DUS pieaugusi par 1,3 santīmiem, dīzeļdegvielas – par 1,6 santīmiem litrā.
Pēc K. Skrābāna skaidrotā, janvāra otrajā nedēļā naftas un naftas produktu tirgū valdīja nervoza atmosfēra. Benzīna cena turējās augstā līmenī – ap 980 ASV dolāru atzīmi, savukārt dīzeļdegvielas cena sasniedza pat 1000 ASV dolāru atzīmi.
Vēl decembrī šīs cenas bijušas attiecīgi 890 un 915 ASV dolāru par tonnu. Viņaprāt, galvenie notikumi pasaulē, kas ietekmējuši degvielas cenu pieaugumu, ir saspīlējums Persijas līcī un nemieri Nigērijā, kas ir liela naftas ieguves valsts. «Nigērijā valdība ir atcēlusi subsīdijas degvielai, kā rezultātā degvielas cenas ir dubultojušās. Arodbiedrība, kas organizē nemierus, draud apturēt naftas ieguvi un pārstrādi valstī, uz ko attiecīgi reaģē biržas, un naftas produktu cenas pieaug,» skaidroja K. Skrābāns.
Degvielas cenu ietekmē arī ASV dolāra kursa izmaiņas. Kopš gada sākuma ASV dolāra kurss turpina palielināties – gada sākumā tas bija 54,4 santīmi par 1 ASV dolāru, pagājušajā otrdienā – 55,3 santīmi par 1 ASV dolāru, vakar – 55,6 santīmi par dolāru. «Visi norēķini par degvielu notiek dolāros, tāpēc tam ir būtiska ietekme uz cenām latos. Tāpēc, piemēram, dolāra kursa pieaugums var izlīdzināt degvielas cenu kritumu biržā un cena Latvijā palikt nemainīga,» piebilda K. Skrābāns.
Šodien Latvijas Bankas noteiktais valūtas maiņas kurss ir 55,2 santīmi par 1 ASV dolāru. Taču diez vai šā iemesla dēļ degvielas cena benzīntankos Latvijā samazināsies.
K. Skrābāns nepiekrīt apgalvojumam, ka Latvijā nebūtu konkurences degvielas mazumtirdzniecības tirgū. «Konkurence Latvijā un citās Baltijas valstīs ir lielāka, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm. Eiropā faktiski vairs nav mazo tirgotāju un valstī dominē četri pieci degvielas tirgotāji, kuru tīkli nosedz visu valsti. Latvijā joprojām darbojas vairāki desmiti mazo tirgotāju, kuri sekmīgi konkurē tirgū. Savukārt cenu atšķirības nosaka tirgotāja profils – pilna servisa vai automātiskās degvielas uzpildes stacijas, degvielas kvalitāte un tai pievienotās īpašās piedevas, kā arī serviss, ko katrs tirgotājs saviem klientiem sniedz,» teica K. Skrābāns.
Pagaidām vēl nav pieejama informācija par 2011. gada finanšu rādītājiem degvielas mazumtirdzniecības nozarē. Taču Neatkarīgā jau rakstīja, ka 2010. gads degvielas tirgotājiem Latvijā bijis veiksmīgs. Latvija Statoil apgrozījums bija 287 miljoni latu, peļņa – 5,361 miljons latu, SIA Neste Latvija neto apgrozījums 2010. gadā sasniedza 157 miljonus latu, peļņa pēc nodokļu nomaksas bija divi miljoni latu. Arī Lukoil Baltija R peļņa bija augusi ievērojami – uzņēmumam izdevies nopelnīt 1,1 miljonu latu.
K. Skrābāns atzīst, ka degvielas nozarē liels ir apgrozījums un arī valstij nomaksātie nodokļi.
«Savukārt peļņa degvielas mazumtirdzniecības nozarē, salīdzinot ar apgrozījumu, ir robežās no 0,5 līdz 2%, atkarībā no tirgotāja. Salīdzinājumam: telekomunikāciju nozarē peļņas attiecība pret apgrozījumu nereti sasniedz 20% un vairāk,» zināja stāstīt K. Skrābāns.
Avots: nra.lv
Vēl par tēmu:
Īres mājas varēs būvēt arī uz valsts un pašvaldību zemes
Lai veicinātu jaunu, energoefektīvu un iedzīvotājiem pieejamu īres mājokļu būvniecību, Saeima ceturtdien, 5. februārī, pieņēma jaunu Dzīvojamo īres māju apbūves tiesību likumu. Likums...
Lasīt tālākNo 1. marta iestādēm uz iedzīvotāju iesniegumiem būs jāatbild 10 darbdienās
Iestādēm uz iedzīvotāju iesniegumiem pēc būtības turpmāk būs jāatbild 10 darbdienu laikā. To paredz ceturtdien, 5. februārī, Saeimā galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi Iesniegumu...
Lasīt tālāk2025. gadā rūpniecības produkcijas apjoms pieaudzis par 4%
[caption id="attachment_33753" align="alignnone" width="300"] Fresh vegetables on display in a farmers market.[/caption] 2025. gadā, salīdzinot ar 2024. gadu, rūpniecības produkcijas apjoms salīdzināmajās...
Lasīt tālākTautsaimniecības komisija atbalsta siltumenerģijas cenu griestu noteikšanu
Lai mazinātu iedzīvotāju izdevumus par siltumapgādi, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija trešdien, 4. februārī, galīgajam lasījumam atbalstīja...
Lasīt tālākJanvārī Latvijā rekordaugsta elektroenerģijas biržas cena
Aizvadītajā janvārī cenas Nord Pool elektroenerģijas biržā uzrādīja rekordaugstu līmeni, vidējai Latvijas elektroenerģijas tirgus cenai augot par 82,8 % salīdzinājumā ar decembri un...
Lasīt tālākTiek atceltas plānotās izmaiņas Skultes un Siguldas vilcienu kustības grafikā
VAS “Latvijas dzelzceļš” (LDz) informē, ka plānotās izmaiņas vilcienu kustības grafikā Skultes un Siguldas virzienā, kurām bija paredzēts stāties spēkā no 4. februāra, netiek ieviestas. LDz...
Lasīt tālākPTAC: patērētāju informētība par zemo cenu grozu ir laba, taču nepieciešams plašāks preču klāsts
61% Latvijas iedzīvotāju ir dzirdējuši par zemo cenu pārtikas produktu groza iniciatīvu, savukārt 47% aptaujāto ir pamanījuši šī groza produktus veikalos. Tas secināts sabiedriskās domas...
Lasīt tālākMājokļa pabalsts pienākas tikai tām mājsaimniecībām, kas atbilst kritērijiem
Pēc aukstā janvāra daudzi iedzīvotāji ir norūpējušies par komunālo pakalpojumu rēķiniem, jo īpaši – apkures izmaksām. Būtiski uzsvērt, ka atbalsts šādu izdevumu segšanai netiek...
Lasīt tālākFM: mazumtirdzniecībā 2025. gada otrais pusgads nodrošinājis gada kopējo izaugsmi 1,4% apmērā
Mazumtirdzniecības apjomi 2025. gadā kopumā pieauga par 1,4% pret 2024. gadu, kas ir straujākais pieaugums kopš 2022. gada, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Apjomi sāka...
Lasīt tālākPasažieru pārvadātāji aicina satiksmes ministru A. Švinku nemaldināt sabiedrību un atsaukt nepatieso informāciju par nozari
Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācija, kas pārstāv 25 pasažieru pārvadātājus, ir negatīvi pārsteigta par ministra publiskajiem uzbrukumiem nozarei LTV raidījumā “Šodienas jautājums”...
Lasīt tālāk