Benzīna cena jau pietuvojusies latam par litru
98 Ultima markas benzīns daļā Statoil degvielas uzpildes staciju vakar maksāja 0,999 latus par litru, kas nozīmē, ka no psiholoģiski grūti pārvaramās lata robežas šķir vien tūkstošdaļa.
Tiesa, tik augsta cena par 98 Ultima benzīnu nebija visās Statoil pilna servisa degvielas uzpildes stacijās – daļā Rīgas Statoil to varēja nopirkt arī par 0,994 latiem vai 0,989 latiem litrā. Neste benzīntankos šis degvielas veids maksāja 0,984 latus litrā, Dinaz DUS Uzvaras bulvārī – 0,972 latus litrā. 95. markas benzīna cena vakar svārstījās no 0,918 latiem litrā (Trest) līdz 0,969 latiem litrā (Statoil), liecina salīdzināšanas portāla gudriem.lv rīcībā esošā informācija. Kaut arī pirktspēja Latvijā atpaliek no citu Eiropas valstu līmeņa, par degvielu mūsu valstī tāpat jāmaksā dārgi.
Latvija Statoil degvielas kategorijas vadītājs Kaspars Skrābāns atzīst, ka pirktspēja Latvijā degvielas cenas ietekmēt nevar, jo vairāk nekā 90% no degvielas litra cenas Latvijā veido degvielas iepirkuma cena biržā un valstī noteiktie nodokļi. «Ne vienu, ne otru degvielas mazumtirgotāji ietekmēt nevar. Visi mazumtirgotāji, arī tie, kuru īpašnieki ir saistīti ar naftas ieguvi, degvielu iepērk brīvā tirgū par pasaules cenām. Tāpēc degvielas cenas Latvijā un citviet Eiropā mainās vienlaikus. Salīdzinājumam var minēt dārgmetālu, piemēram, zeltu, kura cena arī tiek noteikta biržā. Arī zelta cena Latvijā ir tieši tāda pati kā citās Eiropas valstīs un citviet pasaulē, un tā nav zemāka mūsu iedzīvotāju zemās pirktspējas dēļ,» bilda K. Skrābāns.
Nedēļas laikā kopš pagājušās otrdienas rīta benzīna cena Statoil DUS pieaugusi par 1,3 santīmiem, dīzeļdegvielas – par 1,6 santīmiem litrā.
Pēc K. Skrābāna skaidrotā, janvāra otrajā nedēļā naftas un naftas produktu tirgū valdīja nervoza atmosfēra. Benzīna cena turējās augstā līmenī – ap 980 ASV dolāru atzīmi, savukārt dīzeļdegvielas cena sasniedza pat 1000 ASV dolāru atzīmi.
Vēl decembrī šīs cenas bijušas attiecīgi 890 un 915 ASV dolāru par tonnu. Viņaprāt, galvenie notikumi pasaulē, kas ietekmējuši degvielas cenu pieaugumu, ir saspīlējums Persijas līcī un nemieri Nigērijā, kas ir liela naftas ieguves valsts. «Nigērijā valdība ir atcēlusi subsīdijas degvielai, kā rezultātā degvielas cenas ir dubultojušās. Arodbiedrība, kas organizē nemierus, draud apturēt naftas ieguvi un pārstrādi valstī, uz ko attiecīgi reaģē biržas, un naftas produktu cenas pieaug,» skaidroja K. Skrābāns.
Degvielas cenu ietekmē arī ASV dolāra kursa izmaiņas. Kopš gada sākuma ASV dolāra kurss turpina palielināties – gada sākumā tas bija 54,4 santīmi par 1 ASV dolāru, pagājušajā otrdienā – 55,3 santīmi par 1 ASV dolāru, vakar – 55,6 santīmi par dolāru. «Visi norēķini par degvielu notiek dolāros, tāpēc tam ir būtiska ietekme uz cenām latos. Tāpēc, piemēram, dolāra kursa pieaugums var izlīdzināt degvielas cenu kritumu biržā un cena Latvijā palikt nemainīga,» piebilda K. Skrābāns.
Šodien Latvijas Bankas noteiktais valūtas maiņas kurss ir 55,2 santīmi par 1 ASV dolāru. Taču diez vai šā iemesla dēļ degvielas cena benzīntankos Latvijā samazināsies.
K. Skrābāns nepiekrīt apgalvojumam, ka Latvijā nebūtu konkurences degvielas mazumtirdzniecības tirgū. «Konkurence Latvijā un citās Baltijas valstīs ir lielāka, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm. Eiropā faktiski vairs nav mazo tirgotāju un valstī dominē četri pieci degvielas tirgotāji, kuru tīkli nosedz visu valsti. Latvijā joprojām darbojas vairāki desmiti mazo tirgotāju, kuri sekmīgi konkurē tirgū. Savukārt cenu atšķirības nosaka tirgotāja profils – pilna servisa vai automātiskās degvielas uzpildes stacijas, degvielas kvalitāte un tai pievienotās īpašās piedevas, kā arī serviss, ko katrs tirgotājs saviem klientiem sniedz,» teica K. Skrābāns.
Pagaidām vēl nav pieejama informācija par 2011. gada finanšu rādītājiem degvielas mazumtirdzniecības nozarē. Taču Neatkarīgā jau rakstīja, ka 2010. gads degvielas tirgotājiem Latvijā bijis veiksmīgs. Latvija Statoil apgrozījums bija 287 miljoni latu, peļņa – 5,361 miljons latu, SIA Neste Latvija neto apgrozījums 2010. gadā sasniedza 157 miljonus latu, peļņa pēc nodokļu nomaksas bija divi miljoni latu. Arī Lukoil Baltija R peļņa bija augusi ievērojami – uzņēmumam izdevies nopelnīt 1,1 miljonu latu.
K. Skrābāns atzīst, ka degvielas nozarē liels ir apgrozījums un arī valstij nomaksātie nodokļi.
«Savukārt peļņa degvielas mazumtirdzniecības nozarē, salīdzinot ar apgrozījumu, ir robežās no 0,5 līdz 2%, atkarībā no tirgotāja. Salīdzinājumam: telekomunikāciju nozarē peļņas attiecība pret apgrozījumu nereti sasniedz 20% un vairāk,» zināja stāstīt K. Skrābāns.
Avots: nra.lv
Vēl par tēmu:
Pakalpojumu un pārtikas cenu lejupslīde mazina inflācijas spiedienu
Novembrī patēriņa cenu samazinājums atbilda ierastajām sezonālajām tendencēm, ko parasti nosaka lētāki pakalpojumi. Tomēr šogad cenu kritumu īpaši pastiprināja pārtikas preču cenas,...
Lasīt tālākSaeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa: Šis ir labākais iespējamais budžets esošajos apstākļos
Vakar, 4. decembrī, 2. galīgajā lasījumā Saeimā tika apstiprināts 2026. gada valsts budžets. Kā norāda Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa, laikā, kad valsts kopējā prioritāte ir...
Lasīt tālākAtsevišķiem pārtikas produktiem samazināts PVN
[caption id="attachment_35061" align="alignnone" width="300"] Fresh vegetables on display in a farmers market.[/caption] Atsevišķiem pārtikas pamatproduktiem no nākamā gada vidus noteikta pievienotās...
Lasīt tālākSaeima noteic lielāku atbalstu ģimenēm ar bērniem
Lai sniegtu lielāku atbalstu ģimenēm ar bērniem, no nākamā gada palielināsies vairāku valsts sociālo pabalstu apjoms. To noteic trešdien, 3. decembrī, Saeimā galīgajā lasījumā pieņemtie...
Lasīt tālākPieaugs akcīzes nodoklis alkoholam, tabakai, saldinātajiem dzērieniem
Lai mazinātu videi un veselībai kaitīgu vai neveselīgu produktu patēriņu, kā arī nodrošinātu papildu ieņēmumus valsts budžetā, Saeima ceturtdien, 4. decembrī, galīgajā lasījumā atbalstīja...
Lasīt tālākJau astoto mēnesi apstrādes rūpniecības produkcijas apjomi turpināja augt
Saglabājoties stabilam ārējam pieprasījumam, apstrādes rūpniecības izlaide oktobrī pieauga gandrīz visās apakšnozarēs. Izaugsme turpinājās jau astoto mēnesi pēc kārtas. 2025. gada...
Lasīt tālākBaltijas pētījums: cilvēki vēlas strādāt organizācijā ar labu reputāciju un talantīgiem kolēģiem
Nozīmīgākie motivējošie faktori Baltijā, kas nosaka darba devēja izvēli, ir uzņēmuma laba reputācija, talantīgi cilvēki kolektīvā, kā arī iedvesmojoša uzņēmuma attīstības vīzija...
Lasīt tālākBiedrība: Ceturtdaļai spēlētāju nav svarīgi, vai azartspēļu vietne ir legāla
2025. gadā strauji palielinājies to regulāro spēlētāju īpatsvars, kuriem ir pilnīgi nesvarīgi, ka azartspēļu operators, kura interneta vietnē tas spēlē, ir licencēts Latvijā: 24,8%...
Lasīt tālākSaeima rīt galīgajā lasījumā sāks skatīt nākamā gada valsts budžeta projektu
Saeima trešdien, 3. decembrī, sāks skatīt 2026. gada valsts budžeta projektu. Sēdes darba kārtībā otrajā – galīgajā – lasījumā ir likuma projekts “Par valsts budžetu 2026. gadam...
Lasīt tālākVidējais atalgojums pirms nodokļu nomaksas – 1835 eiro
2025. gada 3. ceturksnī vidējā bruto darba samaksa valstī bija 1835 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Salīdzinot ar 2024. gada 3. ceturksni, mēneša vidējais atalgojums...
Lasīt tālāk