BDO nodokļu konsultante: Nodokļu atvieglojumu iespējas izmanto vairāk nekā 100 Latvijas uzņēmumu

Ceturtdien, 14. martā, tiešsaistē norisinājās biznesa konference “GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024”, kurā jomas zinošākie eksperti dalījās ne tikai ar praktiskiem skaidrojumiem un ieteikumiem par likumdošanas izmaiņām, bet ieskatījās arī jaunākajās grāmatvedības tendencēs. Konferenci noslēdza BDO vecākā nodokļu konsultante Svetlana Nesinova, kas plašāk pastāstīja par algas nodokļu atvieglojumu iespējām inovatīviem uzņēmumiem.
Viņa norādīja, ka ir pieejamas vairākas valsts atbalsta iespējas algas nodokļiem tiem uzņēmumiem, kuri izstrādā inovatīvu produktu vai pilnveido esošo, izmantojot inovatīvas tehnoloģijas un pieejas, kuru mērķis ir veicināt jaunuzņēmumu veidošanos Latvijā, lai sekmētu pētniecību, kā arī inovatīvu ideju, produktu vai procesu izmantošanu saimnieciskajā darbībā.
Uzņēmumiem šobrīd ir pieejamas algas nodokļu atlaides (IIN un VSAOI), ja uzņēmumam vai tā mātesuzņēmumam nav nodokļu parādu virs EUR 150 un nav pasludināts maksātnespējas process. Šādu atbalstu var saņemt inovatīvie uzņēmumi vai uzņēmumi, kuriem ir kvalificēts riska kapitāla investors.
“Ja jaunuzņēmums plāno veikt fiksēto maksājumu par darba ņēmēju, tas, slēdzot darba līgumu, pretendentu rakstveidā informē par to, ka darba devējs ir jaunuzņēmums, ka par darba ņēmēju tiek veikts fiksēts maksājums un ka jaunuzņēmuma darba ņēmējam ir pienākums veikt papildu obligātās iemaksas valsts pensiju apdrošināšanai vai iemaksas privātajā brīvprātīgajā pensiju shēmā. Šo informāciju ietver darba līgumā,” norādīja S.Nesinova.
Viņa uzsvēra, ka, lai saņemtu atbalstu, obligāts noteikums ir inovācijas, taču tām noteikti nav jābūt tehnoloģiskām inovācijām.
Kā liecina Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras apkopotie dati, “algas nodokļu atlaižu” saņēmēji lielākoties IT pakalpojumu uzņēmumi (45%) un tad tādi uzņēmumi, kuru joma ir apstarošanas, elektromedicīnisko un elektroterapijas iekārtu ražošana, atpūtas un sporta laivu būve, būvniecības projektu izstrādāšana, elektromotoru, ģeneratoru un transformatoru ražošana, lauksaimniecības dzīvnieku barības ražošana, metāla virsmas apstrāde un pārklāšana, pētījumu un eksperimentālo izstrāžu veikšana biotehnoloģijā un sakaru iekārtu ražošana.
Par piemēru šādam atbalstam viņa minēja uzņēmumu, kas nodarbina 20 darbiniekus, kur 10 darbiniekiem bruto alga ir EUR 2000 un 10 darbiniekiem – EUR 3000. Šādam uzņēmumam algas nodokļu atlaide gadā ir EUR 176 995. “Līdz ar to uzņēmuma algas nodokļu ietaupījums veido aptuveni 56%, kas var tik novirzīti uzņēmuma inovāciju attīstībai,” norādīja S.Nesinova.
Vienlaikus viņa norādīja arī uz niansēm, kas jāņem vērā nodokļu atbalsta ietvaros: “Vismaz 10% iemaksas pensijai tiek veiktas ar uzņēmuma starpniecību. Darbinieks informē darba devēju par savu izvēli veikt vai nu papildu obligātās iemaksas valsts pensiju apdrošināšanai vai iemaksas privātajā brīvprātīgajā pensiju shēmā. Un, ja darbinieka aprēķinātie ienākumi pārsniedz EUR 78 100 gadā ir aprēķināms solidaritātes nodoklis.”
Biznesa konferencē “GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024” piedalījās arī Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācijas grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzēju komitejas vadītāja Lilita Beķere, LR Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietnieks nodokļu, muitas un grāmatvedības jautājumos Ilmārs Šņucins, sertificēta grāmatvede, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes nodokļu un grāmatvedības kursu pasniedzēja, ārpakalpojuma grāmatvede Aļona Irmeja, “Orients Audit & Finance” partnere biznesa attīstībā, Latvijas Nodokļu konsultantu asociācijas biedrs Jekaterina Novicka, LR Grāmatvežu asociācijas valdes locekle Ilze Palmbaha, grāmatvedības un nodokļu eksperte, konsultante, Latvijas Grāmatvedības kluba vadītāja Jadviga Neilande, grāmatvedības un darba likumdošanas eksperte, lektore, SIA BRUTO 7 vadītāja, Alberta koledža viesdocētāja Līga Alberliņa, grāmatvedības un nodokļu eksperte, mācību centra vadītāja Inga Pumpure, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs grāmatvedības eksperte Linda Puriņa.
Vēl par tēmu:
EM aicina nekavēties ar lēmumiem degvielas cenu mazināšanai
Ekonomikas ministrija (EM) jau kopš šā gada pavasara ir regulāri aktualizējusi nepieciešamību savlaicīgi rīkoties, lai mazinātu augsto degvielas cenu ietekmi uz Latvijas iedzīvotājiem un tautsaimniecību....
Lasīt tālākSāk aprēķināt dzelzceļa infrastruktūras lietošanas maksu Krievijas graudu tranzīta mazināšanai
AS “LatRailNet” ir sākusi aprēķināt jauno dzelzceļa infrastruktūras lietošanas maksu, kas attiektos uz labības kravām, kuru nosūtīšanas stacija norādīta Krievijas Federācijā, informē...
Lasīt tālākVienota problēma visu izmēru uzņēmumos – speciālistu trūkums
Darbaspēka izmaksas Latvijā turpina pieaugt, un līdz ar tām mainās arī uzņēmumu prioritātes. Arvien vairāk uzņēmumu plāno investēt automatizācijā un digitalizācijā, vienlaikus kvalificēta...
Lasīt tālākSaeima atbalsta grozījumus Krievijas labības tranzīta infrastruktūras maksas palielināšanai
Saeima ceturtdien, 17.septembrī, divos lasījumos atbalstīja par steidzamiem atzītos grozījumus Dzelzceļa likumā, kuru mērķis ir paātrināt dzelzceļa infrastruktūras maksas pārskatīšanu labības...
Lasīt tālākLTA trauksme: EM un Tiesībsargs legalizē tiesisko nenoteiktību; Saeimai jāaptur €300 000 sodu slazds veikaliem
Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA) ir nosūtījusi apvienotu tiesisko pretiebildumu un grozījumu paketi Saeimas Tautsaimniecības komisijai un visām parlamenta frakcijām, vēršoties pret Ekonomikas...
Lasīt tālākNA uzstāj uz Krievijas graudu tranzīta liegumu jau šonedēļ
Nacionālā apvienība (NA) iesniegusi Saeimā priekšlikumu liegt Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes lauksaimniecības un lopbarības produktu pārvadāšanu tranzītā caur Latviju, kā arī šo kravu...
Lasīt tālākSociālo mediju vilinājums pirkt: kā izvairīties no impulsīviem pirkumiem?
Sociālie mediji mūsdienās ir kļuvuši ne tikai par saziņas, bet arī patēriņa vidi – ik dienu tajos tiek reklamēti un popularitāti gūst arvien jauni produkti, aicinot tos iegādāties. Tomēr...
Lasīt tālāk2025. gadā mājsaimniecības pārtikai tērēja vidēji 318 eiro mēnesī, visvairāk – gaļas un piena produktiem
Pērn mājsaimniecību tēriņi pārtikai sasniedza 318 eiro mēnesī uz mājsaimniecību, bet uz katru mājsaimniecībā dzīvojošo personu – attiecīgi 151 eiro mēnesī. Pēdējo sešu gadu laikā...
Lasīt tālākVK: Ārvalstu darbaspēka piesaistei trūkst skaidras politikas, darba atļauju process ir lēns, bet kontrole – ne vienmēr efektīva
Latvijā nav skaidras un uz darba tirgus vajadzībām balstītas pieejas ārvalstu darbaspēka piesaistei. Nav noteikts, kādās nozarēs un profesijās, kādā apjomā un no kurām valstīm nepieciešams...
Lasīt tālākAsociācija: Topošie vēja parki rada miljonos mērāmus pasūtījumus Latvijas uzņēmumiem
Vēja parku būvniecība Latvijā jau pirms elektroenerģijas ražošanas sākšanas rada miljonos mērāmu pienesumu Latvijas un reģionu ekonomikai. Smiltenes novadā topošā vēja parka “Augstkalni”...
Lasīt tālāk