• Tweet

Latvijas valdība ir piešķīrusi papildus 1,7 miljonus eiro pedagogu algām un kvalitātes pakāpēm, tomēr pedagogi pauž bažas, ka ar šo summu šogad un nākamgad varētu nepietikt un uzskata, ka izglītības un zinātnes ministres Inas Druvietes nosauktā summa- 75 miljoni eiro, kas nepieciešama nozarei kopumā, tā arī paliks tikai uz papīra.

Šīs raizes neslēpj Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Ingrīda Mikiško. Viņa uztraucas, ka var atkārtoties iepriekšējos gados notikušais, kad Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) zvērēja, ka naudas pietiks, bet gada vidū izrādījās, ka tās tomēr trūkst. Tomēr par spīti Mikiško raizēm, pedagogi cer, ka pagātne neatkārtosies un ministrija zinot, ko prasot. Taču IZM nav apgalvojusi, ka neko papildus neprasīs un pilnīgas pārliecības par naudu nav. Premjerministre Laimdota Straujuma arī paudusi neapmierinātību ar IZM nespēju nosaukt precīzas summas valdības sēdē.

Nav ieviesta skaidrība arī par nozarei nepieciešamo finansējumu, kas būtu jaunās politikas iniciatīva. Lai gan Izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete nosaukusi 75 miljonus eiro (gan izglītībai, gan zinātnei kopumā), taču Mikiško uzskata, ka šāda summa nav reāla. Pērn tika pieprasīti 90 miljoni eiro, taču beigās tika atvēlēti 11 miljoni, tādēļ tagad ir pamats uztraukumam, ka no 75 miljoniem varētu palikt vēl mazāk. Arī I. Druviete nav radījusi pārliecību, ka līdzekļus izdosies saņemt, taču viņa solījusi par tiem cīnīties. I. Mikiško atzīst, ka, ja finansējums šai nozarei atkal netiks palielināts, nozare tikai eksistēs, bet attīstība nebūšot. Viņa strikti uzskata, ka izglītība beidzot būtu jāliek kā prioritāte.

LIZDA nav arī skaidrības par pedagogu jauno darba samaksas modeli un uzsver, ka no darba samaksas paaugstināšanas grafika un detalizētiem modeļiem neesot ne miņas, bet papildus finansējuma pieprasījumi jaunajās politikas iniciatīvas ministrijām jāiesniedz Ministru kabinetā līdz šā gada 1. augustam. Šobrīd IZM ir piedāvājuši divus modeļus- uzlabotā nauda seko skolēnam un pilna darba slodze. Arodbiedrība ir izvēlējusies otro modeli, iesakot 36 stundu darba nedēļu pacelt uz 40 stundu darba nedēļu, jo citādāk tas nenosegs visus skolotāja veiktos pienākumus. IZM gan norāda, ka tas ir diskutējams jautājums.

Arodbiedrība norāda, ka pedagogu darba samaksas paaugstināšanai 2015.-2017. gadā ir nepieciešams papildu finansējums, taču tāds valsts budžeta veidošanā netiekot plānots.