Aukstā laikā jānodrošina iespēja darbiniekiem atpūsties siltās telpās
Pazeminoties gaisa temperatūrai, Valsts darba inspekcija (turpmāk – Darba inspekcija) aicina darba devējus ievērot darba aizsardzības prasības un nodrošināt atpūtas telpas, lai ārpus telpām strādājošajiem būtu iespēja sasildīties un atpūsties.
Ja faktiskā gaisa temperatūra ir no -50C līdz -100C, tad maksimālais laiks, ko nodarbinātais var strādāt aukstumā ārpus telpām ir 90 minūtes, pēc kura jāseko vismaz 15 minūtēm garam atpūtas laikam apsildāmās telpās. Ja temperatūra ir no -100C līdz -180C, tad pēc 80 minūšu gara darba laika jābūt vismaz 20 minūšu atpūtai, bet ja temperatūra ir no -180C līdz -300C, tad pēc 70 minūšu darba laika jābūt vismaz 25 minūšu garam atpūtas laikam.
Darba inspekcija atgādina, ka nosakot darba laika un atpūtas ilgumu, jāpievērš uzmanība vēja ātrumam, kas ietekmē cilvēka pašsajūtu. Piemēram, ja ārpus telpām gaisa temperatūra ir -150C un vēja ātrums ir 3 metriem sekundē, tad faktiskā gaisa temperatūra ir -210C, bet ja vēja ātrums palielinās līdz 8 metriem sekundē, tad faktiskā gaisa temperatūra ir jau -280C. Strādājot ārpus telpām, darba devējam ir jānodrošina arī aukstam laikam piemērots darba apģērbs, kā arī iespēja padzerties siltu dzērienu.
Darba inspekcija norāda, ka darba veikšana pie pazeminātas temperatūras ir saistīta ar risku veselībai – gan dažādiem apsaldējumiem, gan arī palielinātu slodzi elpošanas ceļiem un sirdij. Ja, piemēram, tirdzniecības darbiniekiem, kas lielākoties nepārvietojoties uzturas vienā atrašanās vietā, ir paaugstināts atsevišķu ķermeņa daļu apsaldējumu risks (rokas, kāju pēdas, sejas daļas), tad darbinieki, kuru darbs saistīts ar fizisku slodzi, vairāk ir apdraudēti plaušu audu apsaldējumā – fiziskas slodzes laikā cilvēki pastiprināti ieelpo auksto gaisu, kurš, nepaspējot sasilt pirms nonākšanas plaušās, var apsaldēt plaušu audus, kā rezultātā var attīstīties plaušu iekaisums.
Tas, kā tiek noteikta faktiskā gaisa temperatūra, ņemot vērā vēja ātrumu, nosaka 2009. gada 28. aprīļa Ministru kabineta noteikumi Nr.359 „Darba aizsardzības prasības darba vietās”.
Vēl par tēmu:
EM aicina nekavēties ar lēmumiem degvielas cenu mazināšanai
Ekonomikas ministrija (EM) jau kopš šā gada pavasara ir regulāri aktualizējusi nepieciešamību savlaicīgi rīkoties, lai mazinātu augsto degvielas cenu ietekmi uz Latvijas iedzīvotājiem un tautsaimniecību....
Lasīt tālākSāk aprēķināt dzelzceļa infrastruktūras lietošanas maksu Krievijas graudu tranzīta mazināšanai
AS “LatRailNet” ir sākusi aprēķināt jauno dzelzceļa infrastruktūras lietošanas maksu, kas attiektos uz labības kravām, kuru nosūtīšanas stacija norādīta Krievijas Federācijā, informē...
Lasīt tālākVienota problēma visu izmēru uzņēmumos – speciālistu trūkums
Darbaspēka izmaksas Latvijā turpina pieaugt, un līdz ar tām mainās arī uzņēmumu prioritātes. Arvien vairāk uzņēmumu plāno investēt automatizācijā un digitalizācijā, vienlaikus kvalificēta...
Lasīt tālākSaeima atbalsta grozījumus Krievijas labības tranzīta infrastruktūras maksas palielināšanai
Saeima ceturtdien, 17.septembrī, divos lasījumos atbalstīja par steidzamiem atzītos grozījumus Dzelzceļa likumā, kuru mērķis ir paātrināt dzelzceļa infrastruktūras maksas pārskatīšanu labības...
Lasīt tālākLTA trauksme: EM un Tiesībsargs legalizē tiesisko nenoteiktību; Saeimai jāaptur €300 000 sodu slazds veikaliem
Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA) ir nosūtījusi apvienotu tiesisko pretiebildumu un grozījumu paketi Saeimas Tautsaimniecības komisijai un visām parlamenta frakcijām, vēršoties pret Ekonomikas...
Lasīt tālākNA uzstāj uz Krievijas graudu tranzīta liegumu jau šonedēļ
Nacionālā apvienība (NA) iesniegusi Saeimā priekšlikumu liegt Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes lauksaimniecības un lopbarības produktu pārvadāšanu tranzītā caur Latviju, kā arī šo kravu...
Lasīt tālākSociālo mediju vilinājums pirkt: kā izvairīties no impulsīviem pirkumiem?
Sociālie mediji mūsdienās ir kļuvuši ne tikai par saziņas, bet arī patēriņa vidi – ik dienu tajos tiek reklamēti un popularitāti gūst arvien jauni produkti, aicinot tos iegādāties. Tomēr...
Lasīt tālāk2025. gadā mājsaimniecības pārtikai tērēja vidēji 318 eiro mēnesī, visvairāk – gaļas un piena produktiem
Pērn mājsaimniecību tēriņi pārtikai sasniedza 318 eiro mēnesī uz mājsaimniecību, bet uz katru mājsaimniecībā dzīvojošo personu – attiecīgi 151 eiro mēnesī. Pēdējo sešu gadu laikā...
Lasīt tālākVK: Ārvalstu darbaspēka piesaistei trūkst skaidras politikas, darba atļauju process ir lēns, bet kontrole – ne vienmēr efektīva
Latvijā nav skaidras un uz darba tirgus vajadzībām balstītas pieejas ārvalstu darbaspēka piesaistei. Nav noteikts, kādās nozarēs un profesijās, kādā apjomā un no kurām valstīm nepieciešams...
Lasīt tālākAsociācija: Topošie vēja parki rada miljonos mērāmus pasūtījumus Latvijas uzņēmumiem
Vēja parku būvniecība Latvijā jau pirms elektroenerģijas ražošanas sākšanas rada miljonos mērāmu pienesumu Latvijas un reģionu ekonomikai. Smiltenes novadā topošā vēja parka “Augstkalni”...
Lasīt tālāk