• Failure notice from provider:
    Connection Error:http_request_failed
09/09/2019, Kategorija: Ekonomika

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem šī gada augustā, salīdzinot ar jūliju, patēriņa cenu līmenis pieauga par 0,2%. Precēm tas pieauga par 0,1%, bet pakalpojumiem – par 0,4 %.

Augustam parasti ir raksturīgs cenu samazinājums, kas saistīts ar sezonāliem faktoriem. Tomēr šī gada augustā cenas pieauga, ko veicināja siltumenerģijas tarifa pieaugums un pārtikas produktu cenu lēnāks kritums nekā tas raksturīgs šim mēnesim. Iepriekš cenu kāpums augustā bija vērojams 90.gadu sākumā, 1997.gadā un 2007.gadā.

Lielākā palielinošā ietekme augustā bija siltumenerģijai saistībā ar tarifa paaugstināšanu no šī gada 1.augusta. Cenas siltumenerģijai pieauga par 6,4%, kopējo patēriņa cenu līmeni palielinot par 0,2 procentpunktiem.

Liela ietekme bija arī cenu kāpumam pakalpojumiem, kas pieauga vidēji par 0,4% un kopējo patēriņa cenu līmeni palielināja par 0,1 procentpunktu. Lielākā ietekme bija vērojama cenu kāpumam kompleksajiem atpūtas pakalpojumiem, mājokļa īres maksai un ēdināšanas pakalpojumiem.

Parādoties tirdzniecībā jaunām rudens sezonas precēm, augustā cenas pieauga apģērbiem par 3,2%, kas kopējo patēriņa cenu līmeni attiecīgi palielināja par 0,1 procentpunktu.

Degvielai cenas Latvijā mēneša laikā praktiski saglabājās nemainīgas. Pasaules naftas cenām augustā bija vērojams kritums – mēneša laikā tās samazinājās vidēji par 7,6%. Mēneša pirmajā pusē tās samazinājās līdz septiņu mēnešu zemākajam līmenim – 56 USD par barelu, pēc tam mēneša laikā svārstoties no 58 līdz 61 USD par barelu robežās. To ietekmēja bažas par globālās ekonomikas izaugsmes palēnināšanos, ASV-Ķīnas tirdzniecības karš un ASV naftas rezervju palielināšanās, kas ir pieprasījuma samazināšanās pazīme, kā arī Saūda Arābijas apņemšanās rīkoties, lai sekmētu naftas cenu kāpumu.

Lielākā pazeminošā ietekme augustā bija cenu kritumam pārtikai, tomēr tas bija lēnākais kritums šajā mēnesī pēdējo gadu laikā. Mēneša laikā pārtikas preču cenas samazinājās par 0,4%, kas kopējo patēriņa cenu līmeni samazināja par 0,1 procentpunktu.

Lielākā pazeminošā ietekme sezonālu faktoru ietekmē bija cenu kritumam dārzeņiem, savukārt lielākā palielinošā ietekme bija cenu kāpumam kafijai, gaļai, zivīm, sieram un biezpienam. Pasaules pārtikas cenām augustā bija vērojams straujākais kritums šajā gadā. Augustā, salīdzinot ar jūliju, tās samazinājās par 1,1%. Straujākais kritums bija graudaugu cenām, ko ietekmēja ražas pieaugums un lielās eksporta iespējas galvenajās šo produktu ražošanas valstīs. Saruka arī cukura cenas, ko veicināja Brazīlijas valūtas vērtības samazināšanās, kas stimulēja cukura eksportu. Pasaules cenas pieauga augu eļļām, bet gaļai un piena produktiem praktiski saglabājās nemainīgas.

Šī gada augustā, salīdzinot ar iepriekšējā gada augustu, patēriņa cenas pieauga par 3,2%. Gada vidējā inflācija bija 3 %.

Šogad vidējā gada inflācija būs augstāka par 2018.gadā vēroto un var sasniegt 3%. To ietekmē dažādi piedāvājuma puses faktori saistībā ar nodokļu un tarifu palielināšanu, kā arī pieprasījuma puse, ko veicina ekonomisko aktivitāšu pieaugums un atalgojuma kāpums. Vienlaikus inflācija joprojām lielā mērā ir atkarīga no pasaules naftas un pārtikas cenu svārstībām

783 skatījumi




Video

FM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem

30/04/2025

Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...

Lasīt tālāk
Video

Ministrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem

25/04/2025

Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...

Lasīt tālāk
Video

Navigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību

24/04/2025

Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...

Lasīt tālāk
Video

2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP

24/04/2025

Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...

Lasīt tālāk
Video

Pētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū

24/04/2025

40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...

Lasīt tālāk
Video

Zelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?

24/04/2025

Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...

Lasīt tālāk
Video

EY pētījums: ēnu ekonomikas līmenis Latvijā 2023. gadā bija 9,3%

14/04/2025

Jaunākais EY pētījums Shadow Economy Exposed, kas analizē ēnu ekonomikas līmeni 131 pasaules valstī un tā evolūciju kopš 2000. gada, atklāj, ka ēnu ekonomikas līmenis Latvijā 2023. gadā...

Lasīt tālāk
Video

Ūdens skaitītāju verificēšanas prasību atcelšana mazinās iedzīvotāju izdevumus

11/04/2025

Dzīvokļos uzstādīto ūdens patēriņa skaitītāju atkārtotās verificēšanas process nav lietderīgs – šī pienākuma atcelšana mazinās administratīvo slogu un izdevumus iedzīvotājiem. Ekonomikas...

Lasīt tālāk
Video

Briškens: Latvijas enerģētikas stratēģijai 2050. gadam jākļūst par ceļa karti nozares attīstībai un investīciju piesaistei

09/04/2025

“Enerģētika ir stratēģiski svarīga nozare. Virzība uz enerģētisko neatkarību un pašpietiekamību var kļūt par nozīmīgu industriālo misiju, kas sniegs būtisku ieguldījumu Latvijas...

Lasīt tālāk
Video

Martā vērojamas mēnesim raksturīgās cenu pārmaiņas

08/04/2025

Šī gada martā, salīdzinot ar februāri, patēriņa cenu līmenis pieauga par 0,9%. Precēm tas pieauga par 0,7%, bet pakalpojumiem – par 1,3%. Martā patēriņa cenu līmenis tradicionāli pieaug...

Lasīt tālāk