• Rīga
    Partly sunny
    20°C
     
16/09/2019, Kategorija: Politika
Autors: Ritums Rozenbergs , Uldis Dreiblats

Tiesa, kārtējo reizi ignorējot Aivara Lemberga lūgumu dot laiku viņa aizstāvim iepazīties ar krimināllietas materiāliem, vēlēja sākt debates uzņēmēja Anša Sormuļa aizstāvim advokātam Jānim Rozenbergam, vēsta NRA.lv.

Pagājušās ceturtdienas tiesas sēdēs sākumā t.s. Lemberga lietas tiesas sastāva priekšsēdētāja Irīna Jansone informēja procesa dalībniekus par to, ka Aivars Lembergs vērsies tiesā ar kādu iesniegumu. Dokumenta tekstu viņa tiesas sēdē nenolasīja. Tā vietā to ļoti konspektīvi atreferēja. Tiesa neaicināja procesa dalībniekus arī izteikt viedokli par iesniegumā pausto. Tiesa lika manīt, ka to neinteresē kaut kādi viedokļi šajā sakarā.

«Tiesa laiku nedos»

I. Jansone: – Saistībā ar Aivara Lemberga saņemto iesniegumu Rīgas apgabaltiesā vēlos norādīt Aivaram Lembergam, ka viņa iesniegumā minētie apstākļi par to, ka viņam tika liegta iespēja slēgt vienošanos ar Aivo Leimani, kā arī viņš joprojām ir advokāta meklējumos. Tātad, kā jau jūs pats arī iepriekšējā tiesas sēdē dzirdējāt, atbilstoši Kriminālprocesa likuma 483. panta 4. daļai jums tika noteikts valsts nodrošināts aizstāvis Genadijs Ivankins, un nav tāda situācija, kādu jūs norādāt, ka jums aizstāvja nav. Un, otrkārt, es vēlos jums norādīt, ka tā ir jūsu brīva izvēle slēgt vienošanos ar aizstāvi, ja jūs uzskatīsiet par nepieciešamu aicināt uz tiesu savai aizstāvībai. Taču tas aizstāvis, kas ieradīsies, ja jums būs tāda vienošanās, viņam būs jānāk visas tās tiesas sēdes, kuras mums ir noteiktas tiesas grafikā, un tiesa nedos viņam nekādu laiku iepazīties ar lietas materiāliem, jo tāpēc, ka jums pamatadvokāts lietā ir Genadijs Invankins, kurš iepazīstas ar lietu. Gluži tāpat kā jums nāca Aldis Alliks. Viņš arī neprasīja nekādu laiku. Viņš uzreiz iestājās debatēs un sāka runāt. Nezinu, kur viņš ir jums pazudis. Tā ka tāda ir atbilde uz jūsu iesniegumu tiesā, un šodien ir paredzēts turpināt debates…

A. Lembergs: – Godātā tiesa! Valsts izvēlētais aizstāvis Ivankina kungs arī nav iepazinies ar lietu. Jūs nedodat laiku iepazīties ne Leimanim, ne Ivankinam!

I. Jansone: – Es jau jums atbildēju par to, ka aizstāvis Genadijs Ivankins patreiz iepazīstas ar lietas materiāliem.

A. Lembergs: – Kā viņš var tiesas sēdē iepazīties ar materiāliem? Kā viņš var tiesas sēdē klausīties citu advokātu debates, ja viņš nav iepazinies ar lietu? Tā ir fikcija – kā viņš var būt advokāts?

I. Jansone: – Jūsu pozīcija ir skaidra. Tā, aizstāvji Jānis Rozenbergs vai Oskars Rode, lūdzu, jūsu runa debatēs!

G. Ivankins: – Godātā tiesa! Par maniem lūgumiem jūs varat pieņemt lēmumus!

I. Jansone: – Par kuriem lūgumiem?

G. Ivankins: – Man ir lūgums – izskatīt manus lūgumus!

I. Jansone: – Kas tie ir par lūgumiem?

Advokāts tiesai paskaidroja, ka laika ekonomijas nolūkos viņš lūdz tiesu izsniegt prokuroru debašu runas kopijas un tiesas sēžu protokolu kopijas.

I. Jansone atbildēja, ka ar prokuroru debašu runas divdesmit sējumiem nav nekādu problēmu – tie tiesai esot elektroniskā formātā, un tos tiesa esot gatava G. Ivankinam nosūtīt.

«Justīcijas nakts murgi»

J. Rozenbergs debates sāka ar to satura un būtības skaidrojumu. Advokāts norādīja, ka lūgs A. Sormuli atzīt par nevainīgu un attaisnot visās trijās viņam celtajās apsūdzībās. Kā pamatojumu lūgumam J. Rozenbergs norādīja apsūdzības «satura neatbilstību krimināltiesību normu dispozīcijām, gan arī pierādījumu neesamību viņam celtās apsūdzības pamatošanai».

Advokāts pievērsās arī jautājumam par nevainīguma prezumpcijas jēgu un būtību.

J. Rozenbergs uzsvēra, ka arī Satversmes tiesa atzinusi: «Nevainīguma prezumpcija pasargā personu, par kuru izteikts pieņēmums vai apgalvojums par, iespējams, tās izdarītu noziedzīgu nodarījumu, no atzīšanas par vainīgu, pirms šīs personas vaina nav pierādīta likumā noteiktā kārtībā.» Atsaucoties uz Satversmes tiesas atzinumiem, advokāts uzsvēra, ka nevainīguma prezumpciju veido trīs elementi. Pirmais – aizsargā personu, lai to neatzītu par vainīgu, kamēr tās vaina nav pierādīta saskaņā ar likumu. Otrais – personai nav jāpierāda savs nevainīgums. Trešais – visas saprātīgās šaubas par vainu, kuras nav iespējams novērst, jāvērtē par labu apsūdzētajai personai. J. Rozenbergs skaidroja, ka tikai nevainīguma prezumpcijai atbilstoša pieeja, iztiesājot krimināllietu, spēj nodrošināt to, ka persona tiek atzīta par vainīgu nevis tikai tāpēc, ka tikusi apsūdzēta, balstoties uz pieredzi, ka vairums apsūdzēto ir vainīgi, bet gan rūpīgi izvērtējot un pievēršot uzmanību visiem pierādījumiem. Advokāts atsaucās uz rakstnieka Franča Kafkas visslavenāko darbu Process, kuru analizējis arī britu krimināltiesību zinātnieks Endrū Stumers, citējot no pēdējā: «Tas, ka kāds varētu tikt notiesāts, pamatojoties tikai uz to, ka ir apsūdzēts, ir kriminālās justīcijas nakts murga ļaunākais scenārijs.»

Vērtēt bez aizspriedumiem

J. Rozenbergs uzsvēra, ka nevainīguma prezumpcija neprasa neiespējamo: «Tā neprasa ticēt, ka persona patiešām ir nevainīga noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, jo ticēšana nav kas tāds, ko var ietekmēt ar likumu. Tas, kas tiek prasīts, ir skatīt izvirzīto jautājumu noteiktā veidā, izvērtēt pierādījumus no šāda skatupunkta.

Ko iepriekš minētā sakarā es gribu lūgt tiesai. Gribu lūgt, klausoties manu aizstāvības runu, paturēt prātā, ka izejas punkts aizstāvības argumentu vērtēšanai nedrīkstētu būt jūsu pieredzē un novērojumos balstīts pieņēmums, ka vairumu no apsūdzētajām personām taču atzīst par vainīgiem un notiesā. Un manus Anša Sormuļa aizstāvībai veltītos argumentus es lūdzu tiesu uzklausīt, rūpīgi izvērtēt un pie sprieduma pieņemšanas izsvērt, vai tiešām šie argumenti nav pietiekams pamats saprātīgu šaubu esamībai par Anša Sormuļa vainīgumu viņam celtajās trīs apsūdzības sadaļās.»

Foto: F64

911 skatījumi




Video

Lembergs: Juraša atrašanās Saeimā JKP nodrošina lielus, nelegālus ienākumus, tāpēc uz RD kandidē Ozola

02/07/2020 | Autors: Renāte Logina, Labdien.lv

Smagā noziegumā apsūdzētais Jaunās konservatīvās partijas (JKP) politiķis Juris Jurašs nemaz nevar kandidēt uz Rīgas mēra amatu, jo tad viņš nevarētu nodrošināt sev un partijai lielus,...

Lasīt tālāk
Video

Lembergs: Prezidentam jāatceras, ka Latvijā vara pieder tautai, nevis Levitam

01/07/2020 | Autors: Jānis Lācis, Labdien.lv

Valsts prezidenta Egila Levita uzskati ir pretēji Satversmei – viņš uzskata, ka varu tautai nedrīkst dot, žurnālistiem sacīja Ventspils mērs Aivars Lembergs. Komentējot faktu, ka Valsts...

Lasīt tālāk
Video

Jauno konservatīvo līdere Rīgas domes vēlēšanās būs Linda Ozola

01/07/2020

Neraugoties uz to, ka iepriekš Jaunās konservatīvās partijas (JKP) Rīgas mēra amata kandidāts bija Saeimas deputāts Juris Jurašs, tagad politiskais spēks paziņoja par citu kandidatūru –...

Lasīt tālāk
Video

Lembergs: Ventspils pilsētas domes opozīciju finansē Rūdolfs Meroni

30/06/2020 | Autors: Jānis Lācis, Labdien.lv

Rūdolfs Meroni, pārkāpjot Latvijas Republikas likumdošanu, finansē ne tikai Ventspils domes opozīciju, bet arī bezmaksas propagandas lapu “Ventspilnieks”, žurnālistiem norādīja Ventspils...

Lasīt tālāk
Video

KPV LV Rīgas mēra amatam oficiāli izvirza Ralfu Nemiro

29/06/2020

Partijas "KPV LV" mēra amata kandidāts gaidāmajās Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās būs Saeimas deputāts Ralfs Nemiro, žurnālistus informēja politiskā spēka līderis Atis Zakatistovs. Nemiro...

Lasīt tālāk
Video

Lembergs: JKP grib tikt vaļā no Linkaita kā satiksmes ministra

26/06/2020 | Autors: Renāte Logina, Labdien.lv

Izskatās, ka Jaunā konservatīva partija (JKP) vēlas tikt vaļā no satiksmes ministra Tāļa Linkaita (JKP), tāpēc, iespējams, mudina viņu kandidēt Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās, žurnālistiem...

Lasīt tālāk
Video

Lembergs: Levita darbi rāda, ka prezidents ir pret demokrātiju Latvijā

25/06/2020 | Autors: Anete Jansone, Labdien.lv

Administratīvi teritoriālās reformas apstiprināšana apliecina, ka Valsts prezidentam Egilam Levitam ir svešas demokrātiskas valsts procedūras un viņš tās neatbalsta, žurnālistiem norādīja...

Lasīt tālāk
Video

Saeima pavasara sesijā pieņēmusi 90 likumus

25/06/2020

13. Saeima šī gada pavasara sesijā – no 14. aprīļa līdz 19. jūnijam - galīgajā lasījumā pieņēmusi 90 likumus – astoņus jaunus likumus un grozījumus 82 likumos. Vienu likumu Saeima...

Lasīt tālāk
Video

Neraugoties uz pašvaldību iebildumiem, prezidents izsludina novadu reformu

19/06/2020

Neraugoties uz pašvaldību iebildumiem, Valsts prezidents Egils Levits tomēr izsludinājis novadu reformu. Levits preses konferencē norādīja, ka Saeima būtiski uzlaboja sākotnējo reformas...

Lasīt tālāk
Video

Arī “Suitu parlaments” lūdz Levitam neizsludināt novadu reformu

19/06/2020

Arī “Suitu parlaments” nolēmis aicināt Valsts prezidentu Egīlu Levitu neizsludināt Administratīvi teritoriālās reformas likumu un atgriezt to Saeimā likumprojekta tālākai uzlabošanai. Vēstulē...

Lasīt tālāk