Asociācija: Samazinātā PVN likme svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem jāsaglabā arī nākamgad
Zemkopības ministrijas (ZM) ieskatā samazinātā 5 % likme svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem ir jāsaglabā arī pēc 2023. gada 31. decembra, un Pievienotās vērtības nodokļa likumā tā jāievieš kā patstāvīga norma, liecina ZM izstrādātais informatīvais ziņojums “Par samazinātās pievienotās vērtības nodokļa likmes piecu procentu apmērā ieviešanas efektivitāti svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem”.
“Esam gandarīti, ka Zemkopības ministrija atbalsta arī turpmāku samazinātās PVN likmes saglabāšanu. Tas ir īpaši svarīgi laikā, kad norit diskusijas par augsto mazumtirdzniecības tīklu uzcenojumu un importa augļu un dārzeņu konkurenci. Zemāks PVN rada labākus konkurences apstākļus mūsu ražotājiem, jo samazinātas PVN likmes ietekme nav tik būtiska pret importa piedāvājumu, kā arī ir jācer, ka tāda likme arvien vairāk sekmēs pašmāju dārzeņu patēriņu, kas jau rada pozitīvas sekas vairākās nozarēs”, komentē Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas ģenerāldirektors Rolands Feldmanis.
Kā norādīts minētajā ZM Informatīvajā ziņojumā, augļkopības un dārzeņkopības nozaru attīstības rādītāji ir pozitīvi un liecina, ka laika periodā no 2017.gada līdz 2022.gadam Latvijā šī nozare ir attīstījusies ievērojami, pieaugot gan augļkopības un dārzeņkopības platībām (+5%), gan arī saražotās produkcijas vērtībai (+46%), kā arī eksporta vērtībai (+77%). Turklāt Latvijā augļkopības un dārzeņkopības nozare attīstās straujāk kā vidēji Eiropas Savienības dalībvalstīs. Augļu un ogu izlaides vērtība Latvijā ir pieaugusi par 100% un Latvija ierindojas trešajā vietā (aiz Luksemburgas un Slovēnijas), dārzeņu izlaides vērtība Latvijā ir pieaugusi par 25% un ir virs Eiropas savienības dalībvalstu vidējā rādītāja, kartupeļu izlaides vērtība Latvijā ir pieaugusi par 57 % un Latvija ierindojas sestajā vietā. Kaut arī vietējās augļu, ogu un dārzeņu (tostarp kartupeļu) saražotās produkcijas vērtība ir pieaugusi, ir palielinājies arī importētās produkcijas apjoms. Līdz ar to, vērtējot situāciju augļkopības un dārzeņkopības nozarē kopš samazinātās PVN likmes 5 % apmērā ieviešanas augļiem, ogām un dārzeņiem, var secināt, ka samazinātās likmes ieviešana ir attaisnojusies, jo ir devusi pozitīvu efektu uz augļkopības un dārzeņkopības nozari kopumā.
Vēl par tēmu:
Mācību uzņēmumiem ar ieņēmumiem līdz 3000 eiro gadā nebūs jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem
Skolēnu mācību uzņēmumiem, kuru ieņēmumi gadā nesasniegs 3000 eiro, nebūs Valsts ieņēmumu dienestā jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem. To noteic Saeimā trešdien, 30.aprīlī,...
Lasīt tālākFM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālākPārtikas cenas un piesardzīgs patēriņš martā ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu
2025. gada martā iedzīvotāju piesardzīgāka izturēšanās pret tēriņiem ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu. Gada laikā mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums salīdzināmajās...
Lasīt tālākRadīts īpašs “Kārums” un animācijas filmas “Straume” biezpiena sieriņš – ar arbūza garšu
Sadarbībā ar Oskara godalgotās animācijas filmas “Straume” (angliski “Flow”) veidotājiem, Latvijā vadošais piena pārstrādes uzņēmums “Food Union” radījis īpašu biezpiena sieriņu...
Lasīt tālākLBAS pauž izbrīnu par birokrātijas mazināšanas rīcības grupas publiskajiem paziņojumiem
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) ir nosūtījusi vēstuli Ministru prezidentei E. Siliņai, Valsts kancelejas vadītājam R. Kronbergam un labklājības ministram R. Uzulniekam, kurā...
Lasīt tālākMinistrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālākPētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālākZelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...
Lasīt tālāk