Asociācija: Ir pēdējais brīdis samazināt PVN pārtikai

Energoresursu inflācijas cunami, kas jau vairākus mēnešus plosās Latvijā, ir veicinājis strauju ražotāju cenu kāpumu arī pārtikai. Faktiski nav tādu ražotāju un piegādātāju, kas jau atkārtoti nevērstos pie tirgotājiem ar prasību celt to ražoto pārtikas produktu cenas. Pievienotās vērtības nodokļa(PVN) likmes samazināšana piena, gaļas, graudaugu un citiem pārtikas produktiem ir efektīvākais risinājums, lai līdzsvarotu cenu kāpumu, padarītu pārtiku pieejamāku Latvijas iedzīvotājiem un stabilizētu ģimeņu budžetu šajos grūtajos laikos, pauž Latvijas Pārtikas Tirgotāju Asociācija.
Vidēja izmēra vietējie ražotāji tirgotājiem aizvien biežāk sūta ne vien pieteikumus par cenu celšanu, bet arī brīdinājumus par darbības pārtraukšanu. Pieticīgi aprēķini liecina, ka Latvijas pircēji jau tuvākajā laikā varētu pazaudēt ap 30 iemīļotu vietējo ražotāju, savukārt tūkstošiem šo uzņēmumu darbinieku – darba vietas un ieņēmumus ģimenēm. Lai mazie un vidējie Latvijas pārtikas ražotāji saglabātu iedzīvotāju interesi par saviem produktiem iepriekšējā perioda līmenī, būtu jābremzē straujais cenu kāpums. Vienīgais veids, kā to operatīvi izdarīt, ir samazināt PVN, kas mazajiem un vidējiem Latvijas ražotājiem palīdzētu saglabāt pēc iespējas zemāku plaukta cenu un palielinātu konkurētspēju.
PVN samazināšana augļiem un dārzeņiem ir apliecinājusi, ka šāds solis dod iespēju pircējiem izvēlēties kvalitatīvākas preces un kāpina noieta iespējas ražotājiem. Samazinātā PVN likme plašākai pārtikas grupai palielinātu to vietējo ražotāju loku, kas varētu pārdzīvot šos grūtos laikus, un sekmētu Latvijas pārtikas produktu konkurētspēju arī pret lētākiem importa produktiem. Kamēr vien var atļauties, Latvijas iedzīvotāji dod priekšroku Latvijas produktiem.
PVN pārtikai no 1. februāra atcels Polija. Daudzās citās ES valstīs PVN pārtikai ir samazināts jau sen, atstājot pozitīvu iespaidu uz cilvēku finansiālo stāvokli. ES valstīs vidēji par pārtiku mājsaimniecības tērē mazāk nekā 15% (Eurostat), kamēr Latvijas ģimenes – teju ceturto daļu jeb 23,3% visu savu ienākumu (CSB). Kaut vai uz laiku piemērojot samazinātu PVN likmi, tiktu ievērojami mīkstināta graujošā inflācijas ietekme ne vien uz pārtikas razošanas un pārstrādes nozari, bet arī uz Latvijas mājsaimniecībām.
Vēl par tēmu:
Saeima atbalsta ieceri paplašināt nevalstisko organizāciju iespējas ziedot Ukrainas atbalstam
Saeima ceturtdien, 4.jūnijā, pirmajā lasījumā atbalstīja par steidzamiem atzītos grozījumus Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā, kas paredz paplašināt biedrību un nodibinājumu iespējas...
Lasīt tālākFM: Apstrādes rūpniecība aprīlī aug par 6,8%, bet saglabājas ārējie riski
Apstrādes rūpniecības apjomi šā gada aprīlī pieauga par 6,8% pret pērnā gada aprīli, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Tikmēr kopējā rūpniecība auga par 7%, kur...
Lasīt tālākLatvijas sabiedrība noveco – kādas sekas gaida ekonomiku?
Demogrāfiskās pārmaiņas Baltijas valstīs jau šobrīd klusi, bet būtiski pārveido ekonomiku. Iedzīvotāju novecošanās turpinās, proti, pieaug senioru īpatsvars, bet darbspējas vecuma iedzīvotāju...
Lasīt tālākIUB lēmums izgaismo problēmas ēdināšanā – bioloģisko zemnieku vārdi iepirkumos, bet bioloģisko produktu bērnu šķīvjos nav
Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija (LBLA) ar bažām vērtē Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) lēmumu attiecībā uz Rīgas skolu ēdināšanas iepirkumu, kurā par nepamatotiem...
Lasīt tālākAsociācija: Ilgstoši nerisināto problēmu sakārtošana pasažieru pārvadājumu nozarē – viens no jaunā satiksmes ministra primāri veicamajiem darbiem
Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācija (LPPA) norāda uz diviem steidzami risināmiem satiksmes ministra uzdevumiem, lai novērstu kritisko situāciju nozarē. Pirmais ir ilgtermiņa līgumu indeksācija...
Lasīt tālākVienoto biļeti vilcienam un Rīgas sabiedriskajam transportam plānots saglabāt līdz 2026. gada beigām
Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komiteja atbalstīja vienotās biļetes pilotprojekta pagarināšanu līdz 2026. gada 31. decembrim, kā arī tā paplašināšanu no A zonas uz visām piecām...
Lasīt tālākMazumtirdzniecības apgrozījums aprīlī turpinājis pieaugt, uzlabojoties pārtikas segmenta rādītājiem
2026. gada aprīlī mazumtirdzniecības apgrozījums gada griezumā turpinājis pieaugt, lai gan izaugsmes temps bijis nedaudz lēnāks nekā iepriekšējos mēnešos. Gada laikā mazumtirdzniecības uzņēmumu...
Lasīt tālāk“Air Baltic” sāk atmaksāt valsts aizdevumu
Nacionālā lidsabiedrība “Air Baltic” pilda uzņemtās saistības un ir veikusi pirmo aizdevuma atmaksas maksājumu 6,4 miljonu eiro apmērā. Valsts budžeta aizdevums 30 miljonu eiro apmērā lidsabiedrībai...
Lasīt tālākEkonomikas izaugsme saglabājas samērā spēcīga, IKP pirmajā ceturksnī augot par 2,5%
Februāra beigās saasinājies konflikts Persijas līcī, tam sekojušais naftas cenu kāpums un krasi pieaugusī nenoteiktība līdz šim nav būtiski ietekmējusi Latvijas ekonomikas attīstību....
Lasīt tālākAšeradens: Latvijai ir izdevies pārorientēt valsts budžetu uz drošību un izaugsmi
Finanšu ministra Arvila Ašeradena darbības laikā Finanšu ministrijas prioritātes bija valsts drošības stiprināšana, nodrošinot pāreju uz 5% no IKP investīcijām aizsardzības jomā, kā arī...
Lasīt tālāk