• Tweet

Augstākā izglītība Latvijā šobrīd neatbilst starptautiskajiem standartiem, šorīt intervijā Latvijas Radio sacīja Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vadītājs Arvils Ašeradens (JV).

Pēc viņa sacītā, ir nepieciešamas plašākas diskusijas par augstāko izglītību Latvijā. “Mums ir 56 augstākās izglītības iestādes. No zinātnes augstskolām mēs redzam četras – Latvijas Universitāti, Rīgas Tehnisko universitāti, Rīgas Stradiņa universitāti un Latvijas Lauksaimniecības universitāti. Pārējiem jānodrošina arī speciālistu sagatavošana,” izteicās Ašeradens.

Tāpat viņš uzsvēra arī to, ka izglītības sistēmai jānodrošina arī pieaugušo izglītība, ne tikai jauniešu. “Izglītības fundamentāls mērķis ir sniegt Latvijas jauniešiem kvalitatīvu izglītību. Mums jāmācās mūža garumā. Iegūtās zināšanas jāuzlabo ik pēc desmit gadiem,” norādīja ministrs.

Pēc viņa sacītā, šobrīd augstākā izglītība Latvija neatbilst starptautiskajiem standartiem un Latvijas rezultāti ir viduvēji.

Jau vēstīts, ka Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) uzsākusi diskusiju par augstskolu pārvaldības modeļa maiņu, kā arī principiem, pēc kādiem tuvāko gadu laikā valsts finansētajās augstskolās būtu piešķiramas budžeta vietas.

Lai panāktu efektīvāku finansējuma izlietojumu, no 2020.gada tiks mainīti doktorantūras finansēšanas principi: notiks 20% vietu pārdale pēc kvalitātes kritērijiem (50% svars absolventu skaitam, 50% svars augstskolas zinātniskās darbības rezultātiem – piesaistītais pētniecības finansējums, publikāciju kvalitāte u.c.).

Ministrijas prioritātes tuvāko gadu augstākās izglītības politikā ir jauns doktorantūras studiju modelis, jauns akadēmiskā personāla karjeras modelis, augstskolu pārvaldības reforma, augstākās izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas ieviešana, jauns studējošo kreditēšanas modelis.

Foto: Valsts kanceleja