Latvija ir kļuvusi par pagaidu mītnes valsti daudziem ārvalstu studentiem, kas, pateicoties dažāda veida reklāmai un dažādiem projektiem un stipendijām, studē Latvijā. Ar katru gadu ārvalstu studentu skaits aizvien palielinās.

Ar laiku, ja tiks novērsti administratīvie šķēršļi, augstākā izglītība Latvijā varētu kļūt par itin labu eksporta preci. Un Rīga ir atzīta par pievilcīgu pilsētu, kur studēt.

Iemīl Latviju un hokeju

Zurabs Šariašvili ir gruzīns, kurš tikko nokārtojis visus eksāmenus Rīgas Juridiskajā augstskolā starptautisko publisko tiesību un cilvēktiesību maģistrantūras programmā, kas ilga vienu gadu. Pagaidām Zurabs vēl no Latvijas neatvadās – laika trūkuma dēļ maģistra darba aizstāvēšana pārcelta uz septembri. Taču par šo gadu jaunais jurists ir apmierināts: «Gads paskrēja nemanot. Iepriekš Gruzijā biju studējis krimināltiesības, un šis kurss man bija kaut kas jauns. Nezinu, kāda ir augstākās izglītības kvalitāte kopumā Latvijā, bet šis studiju kurss bija noderīgs. Zināšanas man palīdzēs ar laiku atrast labāku darbu.»

Zurabs ir ilgstoši pētījis studiju iespējas Eiropas Savienībā. Kāds no viņa kolēģiem pastāstīja par izglītības kvalitāti Latvijā, un jau nākamajā gadā viņš iesniedza visus dokumentus un izcīnīja stipendiju un tiesības studēt Rīgas Juridiskajā augstskolā. Stipendija viņam bija 400 latu ik mēnesi.

Studijas Zurabam notika angļu valodā, un viņa kursabiedri ir ne tikai cilvēki no Latvijas, bet arī studējošie no Armēnijas, Albānijas, Melnkalnes, Horvātijas, Uzbekistānas, Vācijas, ASV un citām valstīm. «Mūs, gruzīnu, bija visvairāk – septiņi,» saka Zurabs, piebilstot, ka aizvadītais mācību gads ir bijis ne tikai noderīgs izglītības jomā, bet tagad iegūti jauni draugi.

«Latviju esmu iemīlējis un noteikti atbraukšu šurp vēl! Pirmo reizi dzīvē aizgāju uz hokeja spēli un tagad zinu, ka skatīšos un atbalstīšu Dinamo Rīga un Latvijas izlasi pasaules čempionātos. Taču nekad neesmu domājis, ka varētu palikt Latvijā. Tam ir gan objektīvi, gan subjektīvi iemesli. Pirmkārt, esmu Gruzijas patriots. Otrkārt, ir daudz dažādu šķēršļu, lai iegūtu darba atļauju Latvijā, turklāt nezinu šo sistēmu,» teic Z. Šariašvili.

Dzīve kā studentam Rīgā esot bijusi laba. «Rīga ir izteikta jauniešu pilsēta – daudz izklaides iespēju. Un nav tik ļoti dārgi. Visvairāk pietrūka ūdens un maizes, jo esmu pieradis, ka Gruzijā ūdeni var dzert no krāna un tas ir gards. Bet maize… nekas nav labāks par tikko ceptu lavašu,» pauž jurists.

Palielinās ārzemnieku skaitu

Latvijas augstskolās ir daudz ārvalstu studentu no dažādām valstīm, sākot ar Eiropas Savienības, beidzot ar Pakistānu, Maroku un Libānu. Līdere ārvalstu studentu piesaistē viennozīmīgi ir Rīgas Stradiņa universitāte (RSU).

«RSU šobrīd studē gandrīz 350 ārvalstu studentu, kas ir lielākais ārvalstu studentu skaits augstskolā ne tikai Latvijā, bet arī viens no lielākajiem Baltijā, tas ir – 7% ārvalstu studentu no kopējā studējošo skaita, pērn tie bija 5%, bet mērķis ir, lai pēc diviem gadiem tie būtu vairāk nekā 12%. 95% ir no ES valstīm – Vācijas, Zviedrijas, Norvēģijas un Somijas. Pašlaik universitāte ārvalstu studentiem piedāvā apgūt pamatstudiju programmas medicīnā un stomatoloģijā – tās nav bakalaura un maģistra programmas, bet to absolventi pēc attiecīgi sešu un piecu gadu ilgām studijām iegūst 2. līmeņa profesionālās studiju programmas grādu,» Neatkarīgajai stāsta RSU sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājs Edijs Šauers.

Universitātei izdevies ar katru gadu ārvalstu studentu skaitu tikai palielināt. «Ceram, ka šos pozitīvos rādītājus izdosies īstenot arī turpmāk. Mūsu panākumu pamatā ir rūpīgi izstrādātā un mērķtiecīgi realizētā RSU attīstības stratēģija apvienojumā ar 21 gada garumā uzkrāto pieredzi ārvalstu studentu piesaistē. Lielu lomu spēlē arī starp valstīm attīstītā infrastruktūra – lidosta, prāmju satiksme, kas ārvalstu studentiem ļauj ērti un ātri nokļūt uz mājām no studijām brīvajā laikā,» piebilst E. Šauers.

No Marokas un Nigērijas

No privātajām augstskolām lielu ārvalstu studentu skaitu ir izdevies piesaistīt Turībai. «Biznesa augstskolā Turība studē vairāk nekā 70 ārvalstu studentu. Ir gan tādi, kas par studijām maksā, gan tādi, kas iesaistījušies dažādās starptautiskās apmaiņas programmās. Salīdzinot ar to, cik neliels ir kopējais ārvalstu studentu skaits Latvijā, šāds ārvalstu studentu skaits ir liels. Uz nākamo studiju gadu esam saņēmuši vēl 60 pilna laika studentu pieteikumus no dažādām valstīm,» Neatkarīgajai vēsta Turības sabiedrisko attiecību vadītāja Līga Beināre.

Lielākais studentu skaists Turībā ir no Francijas, Polijas, Korejas, Turcijas un Baltkrievijas. Tāpat ir studenti, kas brauc no Azerbaidžānas, Gruzijas, Kamerūnas, Marokas, Moldovas, Nigērijas, Somijas, Šveices, Tadžikistānas, Uzbekistānas, Vācijas u.c. valstīm. «Visvairāk ārvalstu studentu izvēlas iegūt zināšanas Uzņēmējdarbības vadības un Starptautiskā tūrisma fakultātē gan profesionālā bakalaura, gan profesionālā maģistra studiju programmās. Jau otro gadu nodrošinām studijas angļu valodā arī Sabiedrisko attiecību fakultātē un Juridiskajā fakultātē, plānojam, ka nākotnē pieaugs ārvalstnieku interese arī par šo fakultāšu piedāvātajām studiju programmām. Praktiski visi studenti studē par saviem līdzekļiem. Tie ir atsevišķi gadījumi, kad studenti pretendē uz savas valsts stipendiju, lai studētu pie mums. Apmaiņas studentiem ir citi nosacījumi, viņiem studijas ir bez maksas uz savstarpējas sadarbības principiem, un viņi saņem ES stipendijas,» norāda L. Beināre.

Nākotnes eksportprece

Ar laiku augstākā izglītība Latvijā varētu kļūt par labu eksportu. «Viennozīmīgi! Ārvalstu studentu klātbūtnei Latvijā ir tālejošākas sekas valsts tautsaimniecības attīstībā. RSU veikusi aptauju, ka katrs ārvalstu students Latvijā iegulda finanšu līdzekļus ne tikai studiju maksā, kas dod atalgojumu pasniedzējiem un iemaksas valsts budžetā, maksājot dažādus nodokļus, bet ik mēnesi papildus Latvijā iztērē vēl vidēji 850 latu. Summā ietilpst studentu tēriņi par mājokli, pārtiku, izklaidi, transportu un tamlīdzīgi izdevumi,» saka E. Šauers.

Savukārt L. Beināre vēl saredz šķēršļus: «Vienīgi joprojām mūsu valstī ir daudz administratīvu šķēršļu. Latvijai ir neliels vēstniecību skaits, jo sevišķi Āzijā, kur studentiem ir liela interese braukt studēt uz Latviju. Uzturēšanās atļauju un vīzu saņemšanas process ir laikietilpīgs, dārgs un sarežģīts. Biznesa augstskola Turība, Rīgas Tehniskā universitāte, Latvijas Universitāte izveidojušas biedrību – Augstākās izglītības eksporta apvienību, lai turpmāk veiksmīgāk attīstītu Latvijas augstākās izglītības eksportspēju un augstskolu vides internacionalizāciju,» teic L. Beināre.

***

VIEDOKLIS

Imants Bergs, Augstākās izglītības eksporta apvienības valdes priekšsēdētājs:

– Apvienojot spēkus, mums ir lielāka iespēja veicināt augstākās izglītības eksporta attīstību sadarbībā ar dažādām valsts institūcijām, piemēram, Izglītības un zinātnes ministriju, Ārlietu ministriju, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi. Lai kļūtu par Augstākās izglītības eksporta apvienības biedru, institūcijai ir jāatbilst izstrādātajiem augstskolu sniegto pakalpojumu kvalitātes kritērijiem. Šāds standarts veidots apzināti – lai vietējie un ārvalstu sadarbības partneri uzticētos augstskolām, kas apvienojušās, lai uzlabotu izglītības eksporta kvalitāti.

Avots: nra.lv