• Tweet

Ja Krievija nebūtu uzbrukusi Ukrainai, dienaskārtība būtu cita un arī vēlēšanu rezultāti būtu citādi, intervijā “Neatkarīgajā” pauda sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS direktors Arnis Kaktiņš.

“Pārsteigums arī man bija tas, ka “Saskaņa” nepārvarēja 5% barjeru. Tas, ka “Saskaņai” reitings iet uz leju un vēlēšanas būs ļoti smagas, bija redzams jau labu laiku iepriekš – jau pāris gadus. Vēl būs pēcvēlēšanu aptaujas. Iespējams, ir pamats hipotēzei, ka krievvalodīgie iedzīvotāji daudz lielākā attiecībā nekā latvieši uz vēlēšanām neaizgāja. Tas arī tad ir skaidrojums tam, kur pazuda “Saskaņas” vēlētāji,” sacīja Kaktiņš.

Komentējot partijas “Saskaņa” zaudējumu 14. Saeimas vēlēšanās, Kaktiņš pauda, ka “no aptaujām mēs zinām, ka arī krievvalodīgā publika Latvijā ir ļoti raiba un neviendabīga. Latviešiem bieži patīk domāt un runāt primitivizētās kategorijās, ka visi krievi vienādi. Tā nav. Jā, aptaujas rāda, ka daļa krievvalodīgo slēpti vai atklāti tomēr vēl simpatizē Krievijas režīmam. Bet tie nebūt nav visi. Agrāk, ziedu laikos, “Saskaņai” bija izdevies savākt zem sava “lietussarga” gandrīz vai visus krievvalodīgos Latvijas pilsoņus. Bet tas nozīmē, ka šai partijai bija jāieņem neskaidra pozīcija būtiskos jautājumos, vajadzēja izpatikt gan tiem, kas atbalsta Putinu, raidot signālus, ka partijai Krievija sirdī, gan tiem, kas neatbalsta, raidot signālus, ka tomēr nav Putina fani. Atcerēsimies, kā “Saskaņa” sarāva attiecības ar “Vienoto Krieviju”. “Saskaņa” ļoti ilgi mēģināja izlavierēt, sēdēt uz diviem krēsliem.”

Viņš norādīja: “Tajā brīdī, kad sākās karš, tas kļuva neiespējami. Bija jāieņem stingra pozīcija, jo vairs nevar nosēdēt uz diviem krēsliem. “Saskaņai” nācās ieņemt pozīciju, un vienu daļu vēlētāju tā pazaudēja. Bet galvenā viņu kļūda bija tā, ka pietrūka konsekvences, partija sāka mētāties un raidīt signālus, ka nu nē, “mēs jau neesam tādi, kas gatavi līdz vispārākajai pakāpei nosodīt Krieviju”. Un šāda streipuļošana ir ļaunākais, ko kāds politiskais spēks var darīt – tas ir ceļš uz vēlētāju uzticības zaudēšanu.”

Komentējot kopējos Saeimas vēlēšanas rezultātus, Kaktiņš pauda: “Aptaujas rāda nemainīgu vienas sabiedrības daļas vēlmi pēc pārmaiņām, sabiedrībai nepatīk ne valdība, ne parlaments, ne valdošā koalīcija. Bet tas, ka cilvēki grib redzēt kaut ko jaunu un svaigu, uzreiz nenozīmē, ka viņi ir gatavi balsot par visiem “ciema dīvaiņiem” tikai tāpēc, ka viņi ir jauni un svaigi. Nē, lielākā daļa vēlētāju ir racionāli domājoši – viņi skatās, kāds ir piedāvājums, un tad jautājums ir, cik lielā mērā viņi ir gatavi uzticēties tiem, kas ir “jauni un svaigi”. Svārsts ir tāds, ka, ja iepriekšējā vēlēšanu ciklā vēlētāji vairāk uzticējās jaunajiem, tagad viņi ir vīlušies, un vajadzīgs kāds laiks, kamēr vilšanās brūces sadzīst – tagad ir bijušas vieglas paģiras un vēlētājiem roka nav vairs tik ļoti ar entuziasmu cēlusies ņemt “jauno un svaigo” listi.”

Foto: F64