• Tweet

2010.gadā dibinātā Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) amatpersonu un darbinieku arodbiedrība paziņojusi par savas darbības apturēšanu, kā arī pilnīgu organizācijas likvidēšanu.

Arodbiedrība to pamatojusi ar nespēju sadarboties un iet vienā virzienā, kritizējot agrākā KNAB vadītāja Jaroslava Streļčenoka prettiesisko darbību, kas „nevis apkaro korupciju, bet gan KNAB darbiniekus.” Tāpat arodbiedrības pārstāvji nav vienisprātis ar KNAB vadības īstenotajām reformām.

Haoss arodbiedrībā sākās jau otrajā gadā pēc Jaroslava Streļčenoka iecelšanas KNAB vadītāja amatā gaismā nāca iekšējie iestādes konflikti, kur daļa darbinieku pārmeta viņam neprofesionālu iestādes vadību. Vēlāk Streļčenoks rosināja virkni disciplinārlietu, kā rezultātā atlaida dažus darbiniekus, kas viņu kritizējuši. Pēc tam viņa kritizēšanai pievienojās arī bijusī KNAB darbiniece Juta Strīķe (JKP), tādējādi nevis iegūstot atbalstu, bet arodbiedrības pārstāvji panāca viņas atbrīvošanu no amata.

Tāpat arodbiedrība, protestējot pret KNAB likuma grozījumiem, kas ievērojami stiprinātu KNAB neatkarību, aicināja arī Valsts prezidentu Raimondu Vējoni neizsludināt Saeimas pieņemtos grozījumus. Arodbiedrība uzsver, ka tas dotu iespēju KNAB vadītājam bez īpaša saskaņojuma ar pārraugošo institūciju pieņemt iekšējos normatīvos aktus, tādējādi apdraudot izmeklēšanas procesus un radot iespēju apšaubīt rezultātu patiesumu. Vējonis pieņēma lēmumu likumu neatdot otrreizējai caurlūkošanai.