Aptauja: Ziemassvētku dāvanām un svētku galdam iedzīvotāji atvēlēs līdz 300 eiro
Ziemassvētku un gada nogales svinību galdam vairums iedzīvotāju šogad atvēlēs līdz 100 eiro, dāvanām – līdz 200 eiro, liecina bankas Citadele veiktā aptauja. Latvijas iedzīvotāji plāno tērēt mazāk nekā kaimiņi Lietuvā un Igaunijā – svētkiem vislielāko budžetu atvēlējuši lietuvieši, savukārt dāvanas mazāk iegādāsies igauņi.
Vairums jeb 67 % Latvijas iedzīvotāju gada nogales svētku galdam plāno atvēlēt līdz 100 eiro, savukārt lielākus izdevumus iecerējuši 24 %, no kuriem 9 % svētku galda budžets ir lielāks par 200 eiro. Dāvanu sagādāšanai iedzīvotāji kopumā plāno lielākus izdevumus – vairāk kā puse (55 %) aptaujāto dāvanu budžetu iecerējuši līdz 200 eiro, kā arī teju katrs piektais dāvanām tērēs vairāk nekā 200 eiro. Kā liecina aptaujas dati, ģimenes ar bērniem plāno lielākus izdevumus dāvanām.
Lielākos izdevumus svētku galdam Baltijas iedzīvotāju vidū plāno Lietuvas iedzīvotāji – 39 % plāno tērēt vairāk nekā 100 eiro, savukārt 54 % plāno iekļauties 100 eiro robežās, liecina aptauja. Arī dāvanām Lietuvā plāno lielāku budžetu – 26 % to iegādei plāno atvēlēt vairāk nekā 200 eiro.
Tikmēr Igaunijā 55 % iedzīvotāju svētku galda izdevumus plāno mazākus par 100 eiro, savukārt 37 % tērēs vairāk nekā 100 eiro. Dāvanu budžetu līdz 200 eiro ir iecerējuši 50 % Igaunijas iedzīvotāju, savukārt 24 % dāvanām tērēs vairāk, liecina aptauja.
“Dāvanu sagādāšana, svētku galds un mājas dekorēšana nenoliedzami prasa izdevumus, un nereti tas rada spriedzi, ka jātērē vairāk nekā var atļauties, lai būtu “īsti svētki”. Laicīga plānošana un samērīgums palīdz izvairīties no finansiālās spriedzes. Mūsu līdz šim veiktās aptaujas liecināja, ka vairāk nekā puse iedzīvotāju šogad gada nogales svētkiem gatavojas laikus, jau iepriekš atliekot naudu un iegādājoties dāvanas. Samērīgi izdevumi ir viens no priekšnosacījumiem, lai svētki būtu patiesi priecīgi un harmoniski un lai izdevumi svētkiem nerada robu ģimenes budžetā, kuru izjutīs vēl nākamajos mēnešus. Nepārspīlējiet, nosakiet optimālo budžetu un pie tā arī pieturieties. Kā arī lojalitātes programmas un uzkrāto punktu apmaiņa pret dāvanām ir lielisks veids, kā bez papildu finanšu ieguldījumiem sarūpēt tuviniekiem dāvanu, piemēram, kopīgu kino apmeklējumu,” aicina Jānis Mūrnieks, bankas Citadele privātpersonu apkalpošanas direkcijas vadītājs.
Kopumā svētkus visaktīvāk svinēs un tiem arī vairāk tērēs Lietuvā. Latvijā un Igaunijā katrs desmitais aptaujātais atzina, ka svētkus nesvinēs, savukārt Lietuvā tā norādīja retāk – 7 %. Dāvanas neplānoju iegādāties – Igaunijas iedzīvotāji to atzinuši divas reizes biežāk nekā Latvijas un Lietuvas, attiecīgi 13 % un 7 %.
Iedzīvotāju aptauju par gatavošanos svētkiem banka Citadele kopā ar pētījumu aģentūru Norstat veica 2024. gada novembrī, tiešsaistē katrā Baltijas valstī aptaujājot vairāk nekā 1000 iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 74 gadiem.
Vēl par tēmu:
FM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālākMinistrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālākPētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālākZelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...
Lasīt tālākEY pētījums: ēnu ekonomikas līmenis Latvijā 2023. gadā bija 9,3%
Jaunākais EY pētījums Shadow Economy Exposed, kas analizē ēnu ekonomikas līmeni 131 pasaules valstī un tā evolūciju kopš 2000. gada, atklāj, ka ēnu ekonomikas līmenis Latvijā 2023. gadā...
Lasīt tālākŪdens skaitītāju verificēšanas prasību atcelšana mazinās iedzīvotāju izdevumus
Dzīvokļos uzstādīto ūdens patēriņa skaitītāju atkārtotās verificēšanas process nav lietderīgs – šī pienākuma atcelšana mazinās administratīvo slogu un izdevumus iedzīvotājiem. Ekonomikas...
Lasīt tālākBriškens: Latvijas enerģētikas stratēģijai 2050. gadam jākļūst par ceļa karti nozares attīstībai un investīciju piesaistei
“Enerģētika ir stratēģiski svarīga nozare. Virzība uz enerģētisko neatkarību un pašpietiekamību var kļūt par nozīmīgu industriālo misiju, kas sniegs būtisku ieguldījumu Latvijas...
Lasīt tālākMartā vērojamas mēnesim raksturīgās cenu pārmaiņas
Šī gada martā, salīdzinot ar februāri, patēriņa cenu līmenis pieauga par 0,9%. Precēm tas pieauga par 0,7%, bet pakalpojumiem – par 1,3%. Martā patēriņa cenu līmenis tradicionāli pieaug...
Lasīt tālāk