Aptauja: vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju brīvos līdzekļus ieguldītu nekustamajā īpašumā

Šobrīd vairāk nekā puse jeb 57 % Latvijas iedzīvotāju savus brīvos līdzekļus izvēlētos ieguldīt nekustamajā īpašumā, liecina bankas Citadele veiktā aptauja.
Nekustamais īpašums nemainīgi ir populārākā ieguldījumu izvēle arī pārējo Baltijas valstu iedzīvotāju vidū, tomēr šogad to norādījis mazāks respondentu skaits nekā pērn. Šo ieguldījumu veidu Lietuvā izvēlētos 61 % (pērn 74 %), bet Igaunijā 64 % (pērn 78 %). Savukārt Latvijā pērn šo ieguldījumu veidu izvēlējās 63 % respondentu.
“Mājokļa vai zemes iegāde ir viena no dārgākajām investīcijām gan saistīto papildus izmaksu, gan laika resursu ziņā. Tikmēr salīdzinoši nelieli ieguldījumi citos finanšu aktīvos pie labiem tirgus apstākļiem var ļaut nopelnīt līdzekļus, ko vēlāk izmantot, piemēram, lai daļēji vai pilnīgi finansētu nekustamā īpašuma darījumu. Pakāpeniski veidojot ieguldījumu portfeli, var ne tikai palielināt savu kapitālu, bet arī attīstīt finanšu ieradumus, kas padara ilgtermiņa mērķus sasniedzamākus. Ieguldījumu diversifikācija palīdz arī mazināt riskus un nodrošina lielāku finansiālo elastību, kad jāveic nozīmīgi pirkumi,” aptaujas datus komentē bankas Citadele meitasuzņēmuma CBL Asset Management valdes priekšsēdētājs Kārlis Purgailis.
Kā liecina aptaujas dati, aktīvākie un daudzveidīgākie ieguldītāji ir jaunieši vecumā no 18 līdz 29 gadiem – viņu vidū 39 % izvēlētos ieguldīt uzņēmumu akcijās un obligācijās, savukārt 16 % brīvos līdzekļus ieguldītu fondos un kriptovalūtās. Seniori vecumā no 60 līdz 74 gadiem ievērojami biežāk izvēlētos konservatīvus ieguldījumus – 48 % ieguldītu nekustamajā īpašumā, 24 % dārgmetālos, bet tikai 5 % kriptovalūtās.
Kopumā ceturtā daļa jeb 25 % respondentu Igaunijā veiktu ieguldījumus uzņēmumu akcijās un obligācijās, kamēr Latvijā to darītu 21 %, bet Lietuvā – 18 %. Ieguldīt brīvos līdzekļus pensiju 3. līmenī izvēlētos 22 % iedzīvotāju Igaunijā, 16% Latvijā un tikai 7 % Lietuvā. Tikmēr 25 % Lietuvas iedzīvotāju ieguldītu zeltā un dārgmetālos (23 % Igaunijā un 16 % Latvijā).
Reprezentatīvu iedzīvotāju aptauju par naudas ieguldīšanas paradumiem banka Citadele kopā ar pētījumu aģentūru Norstat veica 2025. gada februārī, tiešsaistē aptaujājot vairāk kā 1000 iedzīvotājus katrā no Baltijas valstīm vecumā no 18 līdz 74 gadiem.
Vēl par tēmu:
Ar vienu algu nepietiek? Latvijā aug iedzīvotāju vēlme stiprināt finanšu drošību ar blakusdarbu
Pēdējos piecos gados pieaug blakusdarbā nodarbināto iedzīvotāju skaits, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Pērn papildu ienākumus guva 45,5 tūkstoši iedzīvotāju, visbiežāk...
Lasīt tālākNo “vieglas naudas” līdz noziegumam: kā darbojas naudas mūļu shēmas
Darbs no mājām, ātrs atalgojums un minimālas prasības – piedāvājums, kam grūti pretoties. Tomēr aiz šādiem solījumiem arvien biežāk slēpjas nevis reālas darba iespējas, bet rūpīgi...
Lasīt tālākSkola beigusies – sākas finanšu patstāvība
Līdz ar mācību gada noslēgumu daudzi jaunieši sāk plānot vasaras ieceres – pirmo darbu, ceļojumus, festivālus vai ikdienas tēriņus kopā ar draugiem. Daļai šī vasara būs arī sagatavošanās...
Lasīt tālākPlānotas izmaiņas Noguldījumu garantiju fonda iemaksu kārtībā – paredz atcelt sākotnējo iemaksu un mazināt slogu kredītiestādēm
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija trešdien, 3.jūnijā, galīgajam lasījumam atbalstīja steidzamības kārtā virzītos grozījumus Noguldījumu garantiju likumā. Tie paredz izmaiņas...
Lasīt tālākTelefonkrāpnieki arvien dod priekšroku taustāmam guvumam – skaidrai naudai un zeltam
Lai gan iedzīvotāju informētība par finanšu krāpniecību pieaug, krāpnieku metodes arī turpina mainīties un pilnveidoties. Luminor novērojumi liecina, ka telefonkrāpniecības gadījumos noziedznieki...
Lasīt tālākBaltijā vairāk nekā 100 000 cilvēku iegulda finanšu tirgos ar pirkumu noapaļošanas funkciju
Gada laikā jau vairāk nekā 100 000 klientu Baltijā sākuši izmantot Swedbank mikroieguldījumu risinājumu, kurš ļauj automātiski ieguldīt nelielas summas no ikdienas pirkumiem. Norēķinoties...
Lasīt tālākInformāciju par pensiju 2. līmeņa mantošanu norādījuši 43 % iedzīvotāju
Pensiju 2. līmeņa uzkrājums tiek veidots un ir obligāts ekonomiski aktīvajai iedzīvotāju daļai Latvijā, un jau vairākus gadus to ir iespējams arī atstāt mantojumā. Patlaban iesniegumu par...
Lasīt tālāk2026. gada pavasara ekonomikas prognoze liecina par izaugsmes palēnināšanos
2026. gada Eiropas Komisijas pavasara ekonomikas prognozē paredzēta vājāka ekonomiskā aktivitāte, jo konflikts Tuvajos Austrumos izraisījis jaunu enerģētikas satricinājumu, kas veicina inflāciju...
Lasīt tālākMājokļu pieejamība šogad saruks
Salīdzinot ar pērnā gada izskaņu, mājokļu pieejamība šī gada pirmajā ceturksnī Rīgā un Viļņā nedaudz sarukusi, dzīvokļu cenām apsteidzot algu kāpumu. Savukārt, Igaunijā iedzīvotāju...
Lasīt tālākVairāk nekā puse iedzīvotāju hobijiem gadā atvēl līdz 1000 eiro
Daļai iedzīvotāju hobiji ir neatņemama ikdienas sastāvdaļa, kam atvēlam ne tikai laiku un enerģiju, bet ieguldām arī savus finanšu līdzekļus – no ceļošanas un radošām nodarbēm līdz...
Lasīt tālāk