Aptauja: teju piektdaļa iedzīvotāju pēc saskarsmes ar krāpniecību izjūt emocionālu stresu

Luminor bankas aptaujas dati liecina – lai gan 69% iedzīvotāju uzskata, ka krāpnieku mēģinājumi viņus tieši neietekmē, gandrīz piektdaļa jeb 17% norāda uz emocionālu stresu kā vienu no krāpniecības sekām. Krāpnieki ne tikai apdraud personas datu drošību un finanses, bet arī atstāj iespaidu uz iedzīvotāju emocionālo labklājību, nereti izraisot arī lielu satraukumu. Par to, kā šādi gadījumi ietekmē cilvēku ikdienu un kādi soļi jāveic, lai sevi pasargātu, skaidro Luminor bankas krāpšanas novēršanas eksperte Marija Celma.
Aptauja atklāj, ka 85% Latvijas iedzīvotāju pērn ir saskārušies ar krāpniecības mēģinājumiem, proti, dažādu veidu krāpnieciskiem zvaniem, e-pastiem vai īsziņām, kuru mērķis ir iegūt personas datus vai izkrāpt naudu. Šādas krāpnieku darbības nereti atstāj sekas, kas pārsniedz materiālos zaudējumus – bieži vien tiek radīts arī emocionāls stress un bažas par personas datu drošību. Vairums iedzīvotāju (17%) norāda uz emocionālu stresu kā vienu no krāpniecības sekām, savukārt nedaudz mazāka daļa (9%) aptaujāto norādījuši, ka krāpniecības galvenās sekas ir bijis laika patēriņš, kas pavadīts ziņošanai par krāpniecību un to seku novēršanai.
“Šie dati apstiprina, ka krāpniecība rada ne tikai finansiālus zaudējumus, bet arī stresu un bažas par drošību pat tad, ja nauda nav izkrāpta. Ikvienam ir svarīgi būt modram – pārbaudīt informācijas avotus, neuzticēties negaidītiem zvaniem vai ziņām un nekad neatklāt sensitīvu informāciju, ko oficiālas iestādes nekad neprasītu, piemēram, pilnu personas kodu, e-pasta adresi, internetbankas lietotāja numurus vai kartes datus un PIN kodus. Par krāpšanas upuri var kļūt ikviens, tāpēc aicinām nekautrēties un nekavējoties ziņot bankai par šādiem gadījumiem,” norāda Luminor bankas krāpšanas novēršanas eksperte Marija Celma.
Kā sevi pasargāt no krāpniekiem
Lai izvairītos no krāpniekiem, eksperte iesaka būt īpaši piesardzīgiem, saņemot negaidītus zvanus, ziņas vai e-pastus. Nekad šādos gadījumos neatklājiet personīgo vai finanšu informāciju un vienmēr pārbaudiet informācijas avotu oficiālā kanālā. Lai pasargātu sevi, ieteicams regulāri atjaunināt ierīču drošības iestatījumus, izmantot spēcīgas paroles un izvairīties no finanšu darījumu veikšanas, izmantojot publiskos Wi-Fi tīklus. Ja tomēr rodas aizdomas par krāpniecību, svarīgi par to ziņot attiecīgajām iestādēm, lai pasargātu sevi un citus no līdzīgiem gadījumiem.
Vēl par tēmu:
Ar vienu algu nepietiek? Latvijā aug iedzīvotāju vēlme stiprināt finanšu drošību ar blakusdarbu
Pēdējos piecos gados pieaug blakusdarbā nodarbināto iedzīvotāju skaits, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Pērn papildu ienākumus guva 45,5 tūkstoši iedzīvotāju, visbiežāk...
Lasīt tālākNo “vieglas naudas” līdz noziegumam: kā darbojas naudas mūļu shēmas
Darbs no mājām, ātrs atalgojums un minimālas prasības – piedāvājums, kam grūti pretoties. Tomēr aiz šādiem solījumiem arvien biežāk slēpjas nevis reālas darba iespējas, bet rūpīgi...
Lasīt tālākSkola beigusies – sākas finanšu patstāvība
Līdz ar mācību gada noslēgumu daudzi jaunieši sāk plānot vasaras ieceres – pirmo darbu, ceļojumus, festivālus vai ikdienas tēriņus kopā ar draugiem. Daļai šī vasara būs arī sagatavošanās...
Lasīt tālākPlānotas izmaiņas Noguldījumu garantiju fonda iemaksu kārtībā – paredz atcelt sākotnējo iemaksu un mazināt slogu kredītiestādēm
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija trešdien, 3.jūnijā, galīgajam lasījumam atbalstīja steidzamības kārtā virzītos grozījumus Noguldījumu garantiju likumā. Tie paredz izmaiņas...
Lasīt tālākTelefonkrāpnieki arvien dod priekšroku taustāmam guvumam – skaidrai naudai un zeltam
Lai gan iedzīvotāju informētība par finanšu krāpniecību pieaug, krāpnieku metodes arī turpina mainīties un pilnveidoties. Luminor novērojumi liecina, ka telefonkrāpniecības gadījumos noziedznieki...
Lasīt tālākBaltijā vairāk nekā 100 000 cilvēku iegulda finanšu tirgos ar pirkumu noapaļošanas funkciju
Gada laikā jau vairāk nekā 100 000 klientu Baltijā sākuši izmantot Swedbank mikroieguldījumu risinājumu, kurš ļauj automātiski ieguldīt nelielas summas no ikdienas pirkumiem. Norēķinoties...
Lasīt tālākInformāciju par pensiju 2. līmeņa mantošanu norādījuši 43 % iedzīvotāju
Pensiju 2. līmeņa uzkrājums tiek veidots un ir obligāts ekonomiski aktīvajai iedzīvotāju daļai Latvijā, un jau vairākus gadus to ir iespējams arī atstāt mantojumā. Patlaban iesniegumu par...
Lasīt tālāk2026. gada pavasara ekonomikas prognoze liecina par izaugsmes palēnināšanos
2026. gada Eiropas Komisijas pavasara ekonomikas prognozē paredzēta vājāka ekonomiskā aktivitāte, jo konflikts Tuvajos Austrumos izraisījis jaunu enerģētikas satricinājumu, kas veicina inflāciju...
Lasīt tālākMājokļu pieejamība šogad saruks
Salīdzinot ar pērnā gada izskaņu, mājokļu pieejamība šī gada pirmajā ceturksnī Rīgā un Viļņā nedaudz sarukusi, dzīvokļu cenām apsteidzot algu kāpumu. Savukārt, Igaunijā iedzīvotāju...
Lasīt tālākVairāk nekā puse iedzīvotāju hobijiem gadā atvēl līdz 1000 eiro
Daļai iedzīvotāju hobiji ir neatņemama ikdienas sastāvdaļa, kam atvēlam ne tikai laiku un enerģiju, bet ieguldām arī savus finanšu līdzekļus – no ceļošanas un radošām nodarbēm līdz...
Lasīt tālāk