Aptauja: latviskākais ēdiens ir šprotes
Visbiežāk kā latviskākos ēdienus min pelēkos zirņus ar speķi, sklandraušus, rupjmaizi, bērzu sulu, Rīgas šprotes, biezpiena sieriņu Kārums un citus produktus, liecina Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūta (LVAEI) veiktās aptaujas Ko ēdam dati.
Latvijas iedzīvotāju ieteikumi tiks ņemti vērā, izvēloties, kādus pārtikas produktus vest un parādīt starptautiskajā pārtikas izstādē – gadatirgū Internationale Grüne Woche Berlin jeb Zaļā nedēļa, kas norisināsies 2012. gada janvārī.
Novērtējot nozīmīgākās pārtikas grupas Latvijas mājsaimniecību ēdienkartē, aptaujas dalībnieki priekšroku deva dārzeņiem, augļiem un riekstiem, savukārt saldumi, našķi un alkohols tika nobīdīti uz pēdējām vietām. Par šo vērtējumu varētu priecāties mediķi un uztura speciālisti. Tomēr, balsojot par produktiem, kurus iedzīvotāji uztver kā Latvijas gastronomisko identitāti, aptuveni trešā daļa izvēlējās Rīgas melno balzamu, torti Cielaviņa, zefīru Maigums, katrs piektais kā labāko minēja arī Laimas rūgto šokolādi un Užavas alu.
LVAEI mārketinga speciāliste Ineta Vilciņa uzskata, ka iedzīvotāju balsojums par izvēlētajiem produktiem veido to produktu grozu, kas raksturo mūsu gastronomisko identitāti, kas ir tas, ar ko lepojamies saviem ārzemju viesiem. Šīs aptaujas līderis ir Rīgas šprotes, ko ražo a/s Brīvais vilnis. Līdztekus produktiem, kurus sarakstā bija iekļāvuši ražotāji, kā tradicionālākos latviešu pārtikas produktus aptaujas dalībnieki nosauca arī siļķu rolmopšus, pelēkos zirņus ar speķi, biezpienkūku, dzērvenes pūdercukurā, sniega bumbas, sklandraušus, asinsdesu.
***
Aptaujas rezultāti
Uzvarētājs no katras grupas un balsu skaits
• Rīgas šprotes/Brīvais vilnis (530)
• Biezpiena sieriņš Kārums (vaniļas)/Rīgas piensaimnieks (485)
• Istā rupjmaize (no lielā kukuļa)/Lāči ( 419)
• Torte Cielaviņa/NP FOODS (322)
• Rāmkalnu žāvētā vista/Rāmkalni serviss (298)
• Rīgas melnais balzams/Latvijas balzams (278)
• Bērzu sula/Kronis (236)
• Iecavas rapšu eļļa (extra virgin)/Iecavnieks (229)
• Mēles želejā/Saldus gaļas kombināts (134)
• Rāmkalnu lielogu dzērveņu sukādes/Rāmkalni serviss (190)
Avots: nra.lv
Vēl par tēmu:
FM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālākMinistrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālākPētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālākZelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...
Lasīt tālākEY pētījums: ēnu ekonomikas līmenis Latvijā 2023. gadā bija 9,3%
Jaunākais EY pētījums Shadow Economy Exposed, kas analizē ēnu ekonomikas līmeni 131 pasaules valstī un tā evolūciju kopš 2000. gada, atklāj, ka ēnu ekonomikas līmenis Latvijā 2023. gadā...
Lasīt tālākŪdens skaitītāju verificēšanas prasību atcelšana mazinās iedzīvotāju izdevumus
Dzīvokļos uzstādīto ūdens patēriņa skaitītāju atkārtotās verificēšanas process nav lietderīgs – šī pienākuma atcelšana mazinās administratīvo slogu un izdevumus iedzīvotājiem. Ekonomikas...
Lasīt tālākBriškens: Latvijas enerģētikas stratēģijai 2050. gadam jākļūst par ceļa karti nozares attīstībai un investīciju piesaistei
“Enerģētika ir stratēģiski svarīga nozare. Virzība uz enerģētisko neatkarību un pašpietiekamību var kļūt par nozīmīgu industriālo misiju, kas sniegs būtisku ieguldījumu Latvijas...
Lasīt tālākMartā vērojamas mēnesim raksturīgās cenu pārmaiņas
Šī gada martā, salīdzinot ar februāri, patēriņa cenu līmenis pieauga par 0,9%. Precēm tas pieauga par 0,7%, bet pakalpojumiem – par 1,3%. Martā patēriņa cenu līmenis tradicionāli pieaug...
Lasīt tālāk