Aptauja: Katram ceturtajam jaunietim Latvijā pieder sava dzīvesvieta

Lai arī daudziem ir priekšstats, ka gados jauniem cilvēkiem nav uzkrājumu vai pietiekami augsts ienākumu līmenis, kas ļautu iegādāties mājokli, jaunākā Luminor veiktā aptauja liecina, ka 24% iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 29 gadiem dzīvo sev piederošā dzīvesvietā.
“Jaunie speciālisti bieži ir motivēti pēc iespējas ātrāk iegādāties pirmo mājokli, investējot savā labklājībā. Tam palīdz ne vien darbs ienesīgās jomās, bet arī pieejamais valsts atbalsts jaunajām ģimenēm un profesionāļiem, kā arī gana bieži redzam, ka ar pirmās dzīvesvietas iegādi jauniešiem palīdz viņu vecāki,” komentē Kaspars Sausais, Luminor bankas mājokļu kreditēšanas vadītājs.
Visbiežāk jaunieši Latvijā vai nu īrē savu mājokli (34%) vai arī dzīvo vecākiem vai citiem radiniekiem piederošā dzīvesvietā (32%). Šie rādītāji ir būtiski augstāki kā citās vecuma grupās. Piemēram, iedzīvotāji vecumā no 30 līdz 39 gadiem mājokli īrē (19%) vai dzīvo pie vecākiem (19%) teju divreiz retāk.
Jaunākā vecumā iegādājoties savu dzīvesvietu, iedzīvotāji var agrāk dzēst parādsaistības un domāt par otro, lielāku mājokli, ja nepieciešams, vai citu nākotnes vajadzību finansēšanu, kas arī bieži tiek novērots dzīvē. Iegādājoties īpašumu ar kredīta palīdzību to nevajdzētu uztvert kā vienu mājokli visam mūžam. Mainoties dzīves apstākļiem vai vajdzībai pēc savādāka īpašuma, esošais var būt kā labs atbalsts jauna īpašuma iegādei,” papildina Kaspars Sausais.
Aptaujas dati liecina, ka kopumā lielākā daļa jeb 84% Latvijas iedzīvotāju dzīvo sev, laulātajam vai vecākiem piederošā mājoklī, tikmēr 15% īrē savu dzīvesvietu.
Vēl par tēmu:
2026. gada pavasara ekonomikas prognoze liecina par izaugsmes palēnināšanos
2026. gada Eiropas Komisijas pavasara ekonomikas prognozē paredzēta vājāka ekonomiskā aktivitāte, jo konflikts Tuvajos Austrumos izraisījis jaunu enerģētikas satricinājumu, kas veicina inflāciju...
Lasīt tālākMājokļu pieejamība šogad saruks
Salīdzinot ar pērnā gada izskaņu, mājokļu pieejamība šī gada pirmajā ceturksnī Rīgā un Viļņā nedaudz sarukusi, dzīvokļu cenām apsteidzot algu kāpumu. Savukārt, Igaunijā iedzīvotāju...
Lasīt tālākVairāk nekā puse iedzīvotāju hobijiem gadā atvēl līdz 1000 eiro
Daļai iedzīvotāju hobiji ir neatņemama ikdienas sastāvdaļa, kam atvēlam ne tikai laiku un enerģiju, bet ieguldām arī savus finanšu līdzekļus – no ceļošanas un radošām nodarbēm līdz...
Lasīt tālākDzīvoklis par šauru – katrs desmitais iedzīvotājs plāno būvēt savu māju
Sākoties pavasara sezonai, kad tradicionāli aktivizējas būvniecības un dārza darbi, iedzīvotāju vidū pieaug interese par zemes iegādi. Kā liecina jaunākie Luminor bankas aptaujas dati,...
Lasīt tālākLatvijā finanšu veselība uzlabojas, taču joprojām atpaliek no kaimiņvalstīm
Latvijas iedzīvotāju finanšu veselība gada laikā ir nedaudz uzlabojusies, tomēr Latvija joprojām ieņem pēdējo vietu starp Baltijas valstīm un Zviedriju. Turklāt gandrīz četri no desmit iedzīvotājiem...
Lasīt tālākLatvijas ekonomika gatava izaugsmei – cik ļoti pasaules nenoteiktība to bremzēs?
Šī gada sākumā Latvijas ekonomika bija gatava spēcīgai izaugsmei – to balsta mājsaimniecību uzkrājumi, mājokļu tirgus, kreditēšanas kāpums un ieguldījumi eksporta nozarēs. Tomēr...
Lasīt tālākSEB aptauja: Sievietes biežāk izvēlas klusēt par saviem uzkrājumiem
Lai gan par ienākumiem pāri Latvijā runā salīdzinoši atklāti, uzkrājumi joprojām ir jutīgākā finanšu tēma – īpaši sievietēm, liecina SEB bankas aptaujas dati. Ja partnera ienākumu...
Lasīt tālākFinanšu tehnoloģiju nozare neredz pamatojumu uzraudzības reformai un aicina nepieļaut tās sasteigtu ieviešanu jau no nākamā gada
Finanšu tehnoloģiju nozare neredz pietiekamu pamatojumu nebanku kreditēšanas uzraudzības reformas virzīšanai un neatbalsta tās sasteigtu ieviešanu jau no 2027. gada, reaģējot uz Ministru...
Lasīt tālākValdība atbalsta ieceri nebanku patērētāju kreditētāju uzraudzību nodot Latvijas Bankai
Otrdien, 17. martā, valdība atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informatīvo ziņojumu, ar kuru rosināts nebanku patērētāju kreditētāju licencēšanas un uzraudzības funkciju,...
Lasīt tālākLatvijā kabatas naudu regulāri saņem tikai 37 % bērnu
Lai gan vairumam bērnu Latvijā ir sava nauda, ar kuru viņi var rīkoties patstāvīgi, kabatas naudu regulāri saņem tikai 37 % bērnu. Vienlaikus bērniem tiek dota salīdzinoši liela finansiālā...
Lasīt tālāk