Aptauja: Katram ceturtajam jaunietim Latvijā pieder sava dzīvesvieta

Lai arī daudziem ir priekšstats, ka gados jauniem cilvēkiem nav uzkrājumu vai pietiekami augsts ienākumu līmenis, kas ļautu iegādāties mājokli, jaunākā Luminor veiktā aptauja liecina, ka 24% iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 29 gadiem dzīvo sev piederošā dzīvesvietā.
“Jaunie speciālisti bieži ir motivēti pēc iespējas ātrāk iegādāties pirmo mājokli, investējot savā labklājībā. Tam palīdz ne vien darbs ienesīgās jomās, bet arī pieejamais valsts atbalsts jaunajām ģimenēm un profesionāļiem, kā arī gana bieži redzam, ka ar pirmās dzīvesvietas iegādi jauniešiem palīdz viņu vecāki,” komentē Kaspars Sausais, Luminor bankas mājokļu kreditēšanas vadītājs.
Visbiežāk jaunieši Latvijā vai nu īrē savu mājokli (34%) vai arī dzīvo vecākiem vai citiem radiniekiem piederošā dzīvesvietā (32%). Šie rādītāji ir būtiski augstāki kā citās vecuma grupās. Piemēram, iedzīvotāji vecumā no 30 līdz 39 gadiem mājokli īrē (19%) vai dzīvo pie vecākiem (19%) teju divreiz retāk.
Jaunākā vecumā iegādājoties savu dzīvesvietu, iedzīvotāji var agrāk dzēst parādsaistības un domāt par otro, lielāku mājokli, ja nepieciešams, vai citu nākotnes vajadzību finansēšanu, kas arī bieži tiek novērots dzīvē. Iegādājoties īpašumu ar kredīta palīdzību to nevajdzētu uztvert kā vienu mājokli visam mūžam. Mainoties dzīves apstākļiem vai vajdzībai pēc savādāka īpašuma, esošais var būt kā labs atbalsts jauna īpašuma iegādei,” papildina Kaspars Sausais.
Aptaujas dati liecina, ka kopumā lielākā daļa jeb 84% Latvijas iedzīvotāju dzīvo sev, laulātajam vai vecākiem piederošā mājoklī, tikmēr 15% īrē savu dzīvesvietu.
Vēl par tēmu:
Ar vienu algu nepietiek? Latvijā aug iedzīvotāju vēlme stiprināt finanšu drošību ar blakusdarbu
Pēdējos piecos gados pieaug blakusdarbā nodarbināto iedzīvotāju skaits, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Pērn papildu ienākumus guva 45,5 tūkstoši iedzīvotāju, visbiežāk...
Lasīt tālākNo “vieglas naudas” līdz noziegumam: kā darbojas naudas mūļu shēmas
Darbs no mājām, ātrs atalgojums un minimālas prasības – piedāvājums, kam grūti pretoties. Tomēr aiz šādiem solījumiem arvien biežāk slēpjas nevis reālas darba iespējas, bet rūpīgi...
Lasīt tālākSkola beigusies – sākas finanšu patstāvība
Līdz ar mācību gada noslēgumu daudzi jaunieši sāk plānot vasaras ieceres – pirmo darbu, ceļojumus, festivālus vai ikdienas tēriņus kopā ar draugiem. Daļai šī vasara būs arī sagatavošanās...
Lasīt tālākPlānotas izmaiņas Noguldījumu garantiju fonda iemaksu kārtībā – paredz atcelt sākotnējo iemaksu un mazināt slogu kredītiestādēm
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija trešdien, 3.jūnijā, galīgajam lasījumam atbalstīja steidzamības kārtā virzītos grozījumus Noguldījumu garantiju likumā. Tie paredz izmaiņas...
Lasīt tālākTelefonkrāpnieki arvien dod priekšroku taustāmam guvumam – skaidrai naudai un zeltam
Lai gan iedzīvotāju informētība par finanšu krāpniecību pieaug, krāpnieku metodes arī turpina mainīties un pilnveidoties. Luminor novērojumi liecina, ka telefonkrāpniecības gadījumos noziedznieki...
Lasīt tālākBaltijā vairāk nekā 100 000 cilvēku iegulda finanšu tirgos ar pirkumu noapaļošanas funkciju
Gada laikā jau vairāk nekā 100 000 klientu Baltijā sākuši izmantot Swedbank mikroieguldījumu risinājumu, kurš ļauj automātiski ieguldīt nelielas summas no ikdienas pirkumiem. Norēķinoties...
Lasīt tālākInformāciju par pensiju 2. līmeņa mantošanu norādījuši 43 % iedzīvotāju
Pensiju 2. līmeņa uzkrājums tiek veidots un ir obligāts ekonomiski aktīvajai iedzīvotāju daļai Latvijā, un jau vairākus gadus to ir iespējams arī atstāt mantojumā. Patlaban iesniegumu par...
Lasīt tālāk2026. gada pavasara ekonomikas prognoze liecina par izaugsmes palēnināšanos
2026. gada Eiropas Komisijas pavasara ekonomikas prognozē paredzēta vājāka ekonomiskā aktivitāte, jo konflikts Tuvajos Austrumos izraisījis jaunu enerģētikas satricinājumu, kas veicina inflāciju...
Lasīt tālākMājokļu pieejamība šogad saruks
Salīdzinot ar pērnā gada izskaņu, mājokļu pieejamība šī gada pirmajā ceturksnī Rīgā un Viļņā nedaudz sarukusi, dzīvokļu cenām apsteidzot algu kāpumu. Savukārt, Igaunijā iedzīvotāju...
Lasīt tālākVairāk nekā puse iedzīvotāju hobijiem gadā atvēl līdz 1000 eiro
Daļai iedzīvotāju hobiji ir neatņemama ikdienas sastāvdaļa, kam atvēlam ne tikai laiku un enerģiju, bet ieguldām arī savus finanšu līdzekļus – no ceļošanas un radošām nodarbēm līdz...
Lasīt tālāk