Aptauja: Gandrīz puse iedzīvotāju vēlētos mainīt esošo mājokli, trešdaļa sapņo par privātmāju

Lai gan lielākā daļa iedzīvotāju šobrīd dzīvo sev piederošā mājoklī, aptuveni puse vēlētos esošo dzīvesvietu mainīt. Meklējot jauno mājokli, gandrīz trešdaļa izvēlētos gatavu vai pašu būvētu privātmāju. Otrā populārākā izvēle – dzīvoklis projektā, kas uzbūvēts pēdējos gados, secināts SEB bankas veiktajā aptaujā.
20% no aizdevumiem – mājokļu iegādei vai būvniecībai Pierīgā
Aptuveni divas trešdaļas Latvijas iedzīvotāju šobrīd dzīvo sev piederošā mājoklī. 17% iedzīvotāju pieder mājoklis, kas iegādāts ar bankas finansējumu, un vēl 14% dzīvo īrētājā mājoklī. Lielākoties sev piederošs īpašums ir iedzīvotājiem virs 40 gadiem, savukārt jauniešu vidū katrs trešais mājokli īrē. Lielākais īpatsvars to, kam ir mājokļa kredīts, ir starp iedzīvotājiem vecumā no 30 līdz 39 gadiem (35%).
“Pēc aptaujas datiem visvairāk to, kam šobrīd ir mājokļa aizdevums, ir Rīgā un Pierīgā. Tas saskan arī ar mūsu datiem: lielākoties kredīti izmantoti mājokļa iegādei galvaspilsētā, bet redzam augošu pieprasījumu pēc īpašuma tieši Rīgas apkārtnē. Šī tendence sākās Covid laikā, kad aktuālāks kļuva attālinātais darbs, un tas bija iemesls pārvākties no pilsētas tuvāk dabai. Redzam, ka pieprasījums pēc īpašuma Pierīgā nemazinās, un visbiežāk šeit mēs runājam par privātmāju iegādi vai būvniecību. Piemēram, ap 20% no visiem šī gada pirmajā ceturksnī piešķirtajiem aizdevumiem bija paredzēti mājokļu iegādei vai būvniecībai Pierīgā. Populārākās vietas ir Mārupe, Ādaži, Gauja, Carnikava, Baldone, Salaspils. Redzam izteiktu iedzīvotāju interesi par moduļu mājām ar platību līdz 110 kvadrātmetriem. Savukārt gatavo privātmāju segmentā paprasījums ir par īpašumu līdz 150 kvadrātmetriem. Piedāvājums segmentā virs 150 kvadrātmetriem šobrīd ir pieaudzis, tomēr potenciālie pircēji ir diezgan izvēlīgi – meklē energoefektīvus variantus un augstu kvalitāti,” stāsta SEB bankas Privātpersonu finansēšanas pārvaldes vadītājs Māris Opincāns.
Aug pieprasījums pēc energoefektīvām privātmājām
Plāni tuvāko trīs gadu laikā mainīt dzīvesvietu šobrīd ir 16% iedzīvotāju. Vēl 28% atbildēja, ka konkrētu plānu viņiem nav, bet vēlme mainīt mājokli ir gan. Šāda vēlme izteiktāka jauniešiem vecumā līdz 29 gadiem – šajā grupā plāno vai vēlas pārvākties gandrīz 80% respondentu.
Mainīt dzīvesvietu gribētu katrs trešais vecumā no 30 līdz 39 gadiem un katrs ceturtais vecumā no 40 līdz 49 gadiem. Konkrēti pārvākšanās plāni ir gandrīz katram trešajam jaunietim, katram ceturtajam vecuma grupā no 30 līdz 39 un 15% iedzīvotāju vecumā no 40 līdz 49 gadiem.
“Vēlme pēc plašāka mājokļa ir populārākais iemesls, kāpēc cilvēki vēlētos mainīt esošo dzīvesvietu. Un šī vēlme ir īpaši izteikta iedzīvotājiem līdz 39 gadiem. Apmēram trešdaļa iedzīvotāju velētos pārvākties uz jaunu projektu vai privātmāju. Un gandrīz katrs ceturtais gribētu pārvākties uz citu pilsētas apkaimi vai pat citu pilsētu. Iedzīvotājiem no 30 līdz 49 gadiem svarīgi ir pārvākties uz energoefektīvāku mājokli, bet jauniešiem, protams, uzsākt patstāvīgu dzīvi. Pēc aptaujas redzam, ka domas mainīt pilsētu vai pilsētas apkaimi ir izteiktākas Kurzemes iedzīvotājiem, bet vēlme pēc plašāka mājokļa ir vairāk raksturīga respondentiem Latgalē. Savukārt Rīgā ir visvairāk to, kuri šobrīd īrē mājokli un vēlas iegādāties savu,” turpina Māris Opincāns.
Pēc viņa vārdiem, aprīlī un maijā pieprasījums pēc mājokļa kredītiem pieauga. Vēl lielāka klientu aktivitāte sagaidāma vasarā, kas saistīts ar sezonalitātes tendencēm un iespējamām izmaiņām procentu likmēs no Eiropas Centrālās bankas. Sava loma, protams, ir arī attīstītājiem, piedāvājot iespējas iegādāties vai rezervēt dzīvokļus jaunajos projektos. Joprojām augstā līmenī saglabājas arī pieprasījums pēc finansējuma privātmāju būvniecībai – cilvēki būvē sev piemērotākas un, svarīgākais, energoefektīvas mājas.
Šī gada pirmajā ceturksnī SEB banka mājokļa kredītos klientiem piešķīrusi ap 30 miljoniem eiro, palielinot savu hipotekāro kredītu portfeli par 2,7%, salīdzinot ar 2023. gada pirmo ceturksni.
Vēl par tēmu:
Latvijas iedzīvotāji pārskata tēriņus – priekšroka pamatvajadzībām, taupa uz ārējo izskatu un izklaidi
Augsto dzīves izmaksu dēļ Latvijas iedzīvotāji aizvien biežāk pārskata savus ikdienas tēriņus un pieņem pārdomātākus finanšu lēmumus. Savukārt jaunieši veido jaunu patēriņa kultūru...
Lasīt tālākMājokļa iegāde: pirkt mazāku vai krāt ilgāk pirmajai iemaksai
Mājokļa iegāde ir viens no nozīmīgākajiem finanšu lēmumiem dzīvē, un veidi tā sasniegšanai var būt dažādi. Luminor bankas aptauja* rāda, ka vairāk nekā trešdaļa iedzīvotāju (36%)...
Lasīt tālākProcentu likmju stabilitāte – ilūzija vai realitāte?
Šonedēļ Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padome sanāk uz monetārās politikas sēdi, kuras laikā tiks lemts par bāzes procentu likmju jautājumu. Tirgus dalībnieki tālāku likmju samazinājumu...
Lasīt tālākLM rosina mazināt VSAOI samaksas termiņu pagarinājumu negatīvo ietekmi uz vecuma pensijas apmēru
Šā brīža normatīvajā regulējumā darba devēji nepieciešamības gadījumā var pieteikties valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) samaksas termiņa pagarinājumam, taču...
Lasīt tālākBūtiskākais pasaules ekonomikā: Eirozonas ekonomikas noskaņojums sasniedz pēdējo gadu rekordu
Oktobrī eirozonas uzņēmējdarbības noskaņojums piedzīvoja būtisku uzlabojumu – kopējais PMI indekss pieauga līdz 52,2 punktiem, sasniedzot augstāko līmeni kopš 2022. gada sākuma. Uzlabojumu...
Lasīt tālākAptauja: Vairums Latvijas iedzīvotāji stabili justos ar ienākumiem virs 2000 eiro pēc nodokļu nomaksas
Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju finansiālu drošību izjūt, ja ikmēneša ienākumi pēc nodokļu nomaksas sasniedz vismaz 2000 eiro. To atklāj jaunākie bankas Citadeles aptaujas dati, kas...
Lasīt tālākPusgada laikā finanšu “drošības spilvens” samazinājies trešdaļai iedzīvotāju
Finanšu uzkrājums, kas ļautu segt ikdienas izdevumus vismaz vienu mēnesi, šobrīd ir gandrīz pusei Latvijas iedzīvotāju. Tikmēr pārējiem finanšu “drošības spilvens” vai nu vispār...
Lasīt tālāk“Finanšu pieejamības pārskats”: pēc ilgstošas stagnācijas kreditēšanā vērojamas pozitīvas tendences
Pēc ilgstošas stagnācijas kreditēšanā vērojamas pozitīvas tendences, secināts Latvijas Bankas sagatavotajā “Finanšu pieejamības pārskatā 2025”. Šis ir jau trešais gads, kad Latvijas...
Lasīt tālākLatvijā biežāk nekā citās Baltijas valstīs patēriņa kredītu izmanto veselības aprūpei
Latvijas iedzīvotāji patēriņa kredītu visbiežāk izmanto mājokļa remontam, transportlīdzekļa iegādei un biežāk kā mūsu Baltijas kaimiņi – veselības aprūpei, liecina Luminor bankas...
Lasīt tālākGandrīz puse vecāku atzīst – bērniem grūtības sagādā naudas vērtības izpratne
Swedbank Finanšu institūta veiktā aptauja atklāj, ka daudziem bērniem grūtības sagādā pamatprasmes, kas saistītas ar naudu. Gandrīz puse vecāku (43%) norāda, ka viņu bērniem vislielākās...
Lasīt tālāk