• Tweet

Pedagogi un vecāki skeptiski vērtē atkal aktualizēto ieceri vidējo izglītību Latvijā iegūt līdz 18 gadu vecumam, norādot, ka tādā gadījumā jāpārskata mācību programma. Daudzi neatbalsta arī skolas gaitu sākšanu sešu gadu vecumā, jo pašlaik apgūstamā mācību viela ir pārāk sarežģīta šāda vecuma bērniem.

Izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis un Valsts prezidents Andris Bērziņš vienojušies strādāt pie tā, lai Latvijā vidējo izglītību varētu iegūt līdz 18 gadu vecumam. R. Ķīlis gan atzinis, ka vēl nav skaidrs, kad un kā to varētu īstenot. Katrā ziņā tas nenozīmējot automātisku pāreju uz 11 klašu izglītību, kas gan būtu ātrākais un vieglākais, taču ne efektīvākais veids, tāpēc vēl jāmeklē risinājums.

Latvijas Pedagogu domes valdes loceklis Oskars Lūsis par šo pavisam ne jauno ierosinājumu rausta plecus: «Jau tagad skolotāji žēlojas, ka nevar visu programmu realizēt laikus. Lai to saīsinātu, nāktos samazināt prasības skolēniem un to, kas paredzēts trīs gados, izņemt divos – optimizējot standartus, faktiski atmest trešdaļu no līdzšinējā apjoma. Jārēķinās, ka tādā gadījumā nāksies arī pārrakstīt mācību grāmatas un sagatavot jaunus mācību materiālus. Katrā ziņā īsā laikā tas nav paveicams.»

Arī Tukuma novada Izglītības pārvaldes vadītāja Velta Lekse ir skeptiska: ja grib saīsināt skolas gadus, noteikti jāatsakās no kāda mācību priekšmeta, jāatslogo programma, taču prakse rāda, ka drīzāk tendence ir jau esošajiem pievienot vēl kādu, piemēram, finanšumācību. Tāpat viņai neesot skaidrs, vai optimizāciju veiks no «augšgala vai lejasgala», tas ir – pamatskolas vai vidusskolas posmā.

Smiltenes ģimnāzijas vecāku biedrības valdes locekle Inga Savicka uzskata, ka programmas būtu iespējams pārskatīt un izņemt no tām lietas, kas būtu apgūstamas augstskolā. Tas esot sakāms ne tikai par vidusskolas, bet arī pamatskolas mācību vielu, kas esot pārblīvēta.

Gan pedagogi, gan vecāki neatbalsta vecuma «optimizācijas» iegūšanu, nosakot skolas gaitu sākumu no sešu gadu vecuma. «Esmu noteikti pret to, ka sešgadīgais sāk iet skolā, jo mācību programmas 1. klasē ir pārāk smagas tāda vecuma bērnam,» ir pārliecināta

I. Savicka. V. Lekse pieļauj šādu soli tikai tad, ja sešgadīgie tīri formāli tiek «pārsaukti» par 1. klasi, bet ne pārceļot šajā klasē apgūstamo mācību vielu. Vēl kā variantu pārejai uz 11 klasēm pedagogi saskata mācību gada pagarināšanā. Taču – arī tas nav ne tik viegli, ne ātri izdarāms. «Katrā ziņā jautājums, visu to izvērtējot, ir viens – ko ar to visu grib panākt? Lai 19 gadus vecie vairs nesēdētu skolas solā? Lai ātrāk iekļautos darba tirgū? Vairākums taču tik un tā dodas mācīties tālāk,» spriež O. Lūsis, norādot, ka drīzāk būtu jāpārskata līdzšinējais vidējās izglītības iestāžu iedalījums: vidusskolā, ģimnāzijā un profesionāli tehniskajā vidusskolā.

Viņš uzskata, ka būtu atstājamas pēdējās divas. Gan pedagogi, gan vacāki atzīst, ka izglītības jomā pārāk bieži notiek visādi eksperimenti un arī mētāšanās, turklāt Izglītības un zinātnes ministrija nereti neieklausās viņu ieteikumos, un tas attiecas arī uz šo jautājumu.

Avots: nra.lv /Aisma Orupe