Šogad viens no vadošajiem pilna cikla mežu apsaimniekošanas uzņēmumiem Latvijā un vienīgais bērza saplākšņa ražotājs Kurzemē – SIA “Stiga RM” atskatās uz 25 pieredzes gadiem tirgū, kuru laikā šis bizness ir izaudzis par vienu no lielākajiem reģionā, guvis atzinību arī starptautiskā mērogā un nodibinājis ciešas sadarbības saites ne tikai ar Kuldīgas novada pašvaldību, bet pat ar tādām eksotiskām valstīm kā Ķīna, Dienvidkoreja, Indonēzija un Filipīnas. Mūs ciena ne tikai kvalitatīvās produkcijas dēļ, bet arī tāpēc, ka atbildīgi izturamies pret savu valsti, darbiniekiem un sabiedrību kopumā. Daudzi man jautā, kā man tas ir izdevies, kur es rodu neizsīkstošu darba sparu un, vai tā visa pamatā ir kaut kādi principi, kurus jāievēro, lai tiektos uz priekšu?

Pašā pamatā, protams, ir ideja un doma par to, kur tā ideja var mūs aizvest un kādu labumu tā var dot visai sabiedrībai. Es vienmēr esmu ticējis, ka Latvijas mežs – tā ir mūsu valsts nacionālā bagātība, pret kuru tā arī ir jāizturas – ar atbildību, rūpēm un domu, ka mēs, latvieši, esam saimnieki savā zemē un tikai mēs varam izdarīt vislabāk. Es nekad neesmu šaubījies par to, ka mežiem ir jābūt vietējo ļaužu apsaimniekotiem un tie nedrīkst palikt pabērnu lomā, vai, vēl ļaunāk, nokļūt svešzemnieku rokās. Un tieši pēc šāda principa mežos darbojas “Stiga RM” – ar domu, kā mūsu darbs var palīdzēt visai mūsu valstij attīstīties.

Šo gadu laikā mēs esam veiksmīgi attīstījuši rūpniecību Kuldīgā, savulaik atjaunojot rūpnīcu “Kurzemes finieris” un piepildījuši mērķi iegūt augstvērtīgus kokmateriālus, saglabājot dabas daudzveidību. Mūsu produkcija tiek eksportēta uz vairākām pasaules valstīm, kas tagad ļoti labi zina, kas ir Latvija. Mūsu darbiniekiem tiek nodrošināta iespēja strādāt ar augstākās klases ražošanas iekārtām un piedalīties Kuldīgas novada attīstībā – nesen Kuldīgā atklājam “Stiga RM” pilsētai dāvināto bērnu rotaļu laukumu, kas sniedza lielu gandarījumu ne tikai man kā uzņēmuma vadītājam, bet arī darbiniekiem, kas katru dienu, ejot gar laukumu, redzēs sava darba augļus.

Bet biznesā pašā pamatā es vienmēr ievēroju principu – ko apsoli, to arī izdari! Ļoti daudzi cilvēki novērtē šo īpašību, taču ir arī nelabvēļi, kuriem šis vienkāršais princips ir svešs, kuri aprunā aiz muguras, skauž un visus labos darbus cenšas iemīt dubļos. Taču tas noteikti nekādā veidā neraksturo mūs – drīzāk viņus pašus. Mēs turpinām iet uz priekšu, domājot par to, ko mēs jau rīt jaunu varam izdarīt Latvijas un mūsu sabiedrības labā. Un šāda pieeja daudziem ir sveša, jo vienmēr jau ir vieglāk saredzēt trūkumus, pat tad, ja tādu nav, nekā uzslavēt un priecāties līdzi, novērtējot līdzcilvēku sasniegumus un to ietekmi uz visu valsti.

Visiem atklāti un godīgi vēlos teikt – vienmēr ievēroju “vīrs un vārds”, – tieši pēc šāda principa es arī vados it visā, ko daru. Domāju par Latvijas nākotni, par mūsu cilvēkiem, darbiniekiem, par to, lai tiektos uz augšu un celtu Latvijas tautu sev līdzi. Un, manuprāt, tā ir jāstrādā ikvienam uzņēmējam – ar domu par savu valsti. Pašam tev var palikt tik daudz, lai būtu gandarījuma sajūta, bet visu pārējo tu vari ieguldīt valsts un sabiedrības ilgtspējā, jo šodien paveiktais būs tas, kam būs nozīme arī nākotnē.

1,717 skatījumi




Video

Pārdošanas konference 2026: desmit eksperti dalīsies pieredzē, kā pārdot vairāk un pārliecinošāk

25/09/2026

Neatkarīgi no tā, vai strādā pārdošanā, klientu apkalpošanā vai vadi savu uzņēmumu, spēja pārliecinoši sarunāties ar cilvēkiem un veidot uzticēšanos ir prasme, kas ietekmē rezultātus...

Lasīt tālāk
Video

Saeima apstiprina kārtību, kā energoapgādes uzņēmumi nodrošinās darbu un darbinieku drošību paaugstināta riska apstākļos

25/09/2026

Pēdējo gadu ģeopolitiskās situācijas attīstība Eiropas reģionā ir radījusi jaunus izaicinājumus valsts drošības un civilās aizsardzības jomā. Arvien biežāk tiek novēroti gadījumi,...

Lasīt tālāk
Video

53,4% uzņēmumu trūkstošo darbaspēku vēlētos piesaistīt no valsts pārvaldes

25/09/2026

Bezdarba līmenim Latvijā augustā sarūkot līdz 4,6% un brīvo darbavietu skaitam pārsniedzot 11 tūkstošus, uzņēmēji skaudri saskaras ar darba roku trūkumu. Darba devēju prasībām atbilstoši...

Lasīt tālāk
Video

EM aicina nekavēties ar lēmumiem degvielas cenu mazināšanai

22/09/2026

Ekonomikas ministrija (EM) jau kopš šā gada pavasara ir regulāri aktualizējusi nepieciešamību savlaicīgi rīkoties, lai mazinātu augsto degvielas cenu ietekmi uz Latvijas iedzīvotājiem un tautsaimniecību....

Lasīt tālāk
Video

Sāk aprēķināt dzelzceļa infrastruktūras lietošanas maksu Krievijas graudu tranzīta mazināšanai

21/09/2026

AS “LatRailNet” ir sākusi aprēķināt jauno dzelzceļa infrastruktūras lietošanas maksu, kas attiektos uz labības kravām, kuru nosūtīšanas stacija norādīta Krievijas Federācijā, informē...

Lasīt tālāk
Video

Vienota problēma visu izmēru uzņēmumos – speciālistu trūkums

21/09/2026

Darbaspēka izmaksas Latvijā turpina pieaugt, un līdz ar tām mainās arī uzņēmumu prioritātes. Arvien vairāk uzņēmumu plāno investēt automatizācijā un digitalizācijā, vienlaikus kvalificēta...

Lasīt tālāk
Video

Saeima atbalsta grozījumus Krievijas labības tranzīta infrastruktūras maksas palielināšanai

18/09/2026

Saeima ceturtdien, 17.septembrī, divos lasījumos atbalstīja par steidzamiem atzītos grozījumus Dzelzceļa likumā, kuru mērķis ir paātrināt dzelzceļa infrastruktūras maksas pārskatīšanu labības...

Lasīt tālāk
Video

LTA trauksme: EM un Tiesībsargs legalizē tiesisko nenoteiktību; Saeimai jāaptur €300 000 sodu slazds veikaliem

16/09/2026

Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA) ir nosūtījusi apvienotu tiesisko pretiebildumu un grozījumu paketi Saeimas Tautsaimniecības komisijai un visām parlamenta frakcijām, vēršoties pret Ekonomikas...

Lasīt tālāk
Video

NA uzstāj uz Krievijas graudu tranzīta liegumu jau šonedēļ

16/09/2026

Nacionālā apvienība (NA) iesniegusi Saeimā priekšlikumu liegt Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes lauksaimniecības un lopbarības produktu pārvadāšanu tranzītā caur Latviju, kā arī šo kravu...

Lasīt tālāk
Video

Sociālo mediju vilinājums pirkt: kā izvairīties no impulsīviem pirkumiem?

11/09/2026

Sociālie mediji mūsdienās ir kļuvuši ne tikai par saziņas, bet arī patēriņa vidi – ik dienu tajos tiek reklamēti un popularitāti gūst arvien jauni produkti, aicinot tos iegādāties. Tomēr...

Lasīt tālāk