Ameriks uzņemas dibināt partiju
Gadu pirms pašvaldību vēlēšanām ar paziņojumu par sabiedriskas organizācijas Gods kalpot Rīgai! dibināšanu klajā nācis Rīgas vicemērs Andris Ameriks. Sabiedriskās organizācijas statusu tā gan nomainīs pavisam drīz, kļūstot par partiju.
Iecerēts, ka jau martā varētu dibināt politisku partiju, lai tā startētu pašvaldības vēlēšanās nākamgad. Iespējams, vienā blokā ar Saskaņas centru – vismaz līdz šim abi pašreizējie domes vadītāji – saskaņietis mērs Nils Ušakovs un viņa vietnieks, bez partijas palikušais A. Ameriks – norādījuši, ka ir gatavi turpināt darbu tandēmā.
Kaut arī A. Ameriks savā uzrunā domubiedriem un atbalstītājiem piektdien Mazajā ģildē sacīja, ka šī organizācija neesot ar pašmērķi noteikt pārstāvniecību Saeimā un nepretendējot uz lielas partijas ambīcijām, tomēr tās nodoms ir kļūt par nozīmīgu politisko spēku Rīgā. Stratēģiski šis ir pēdējais laiks, lai veidotu jaunu politisko spēku, ar kuru bijušie LPP/LC biedri (un, protams, arī citi interesenti) varētu pieteikt sevi pašvaldību vēlēšanās un mēģināt iekarot potenciālo vēlētāju interesi.
A. Ameriks bija LPP/LC biedrs, bet šī partija, kas uz laiku pārdēvējās par Šlesera Reformu partiju, nolēma savu darbību izbeigt 2011. gada nogalē. Neilgi pirms tam A. Ameriks pavēstīja, ka vēlas veidot Rīgas partiju, kurā būtu gatavi darboties vairāki likvidējamās partijas biedri, taču ne bijušais partijas līderis Ainārs Šlesers. Viņu apsteidza nelielā partija Latvijas Atmoda, kas gan ar nosaukuma maiņu – Rīgas partija – diez vai atpazīstamības ziņā būs daudz ko ieguvusi (vēl iepriekš to dēvēja par Latvijas Pensionāru un senioru partiju).
Aizvadītajā piektdienā uz sabiedriskās organizācijas Gods kalpot Rīgai! dibināšanas pasākumu bija ieradušies apmēram 100 cilvēku, viņu vidū arī kādreizējie Latvijas Pirmās partijas biedri: domnieki Dainis Turlais, Eiženija Aldermane, Vjačeslavs Stepaņenko, Jānis Šmits, Irina Vinnika, pilsētas izpilddirektors Juris Radzevičs, Izglītības, kultūras un sporta departamenta vadītājs Guntis Helmanis, vicemēra padomnieks Ainars Baštiks, pašvaldības SIA Rīgas namu pārvaldnieks valdes priekšsēdētājs Ervins Straupe, Rīgas Austrumu izpilddirekcijas vadītājs Dmitrijs Pavlovs. Viņš Neatkarīgajai sacīja, ka atbalsta sabiedriskās organizācijas idejas un ieceres. Līdzīgi atbildēja arī E. Straupe. Latvijas Universitātes profesore Ausma Cimdiņa bija daudz konkrētāka un nelaipoja – uz pasākumu atnākusi pārliecības pēc, nevis ziņkāres mudināta, un būtu gatava stāties partijā. Viņa uzskata, ka Rīgas dome ir daudz paveikusi kultūrpolitikas labā. Arī jurists Aivars Borovkovs piebilda: «Ņemot vērā, cik daudz Rīgā ir izdarīts, noteikti atbalstu šādu sabiedrisko organizāciju.» Tomēr viņš ir gatavs būt tikai atbalstītājs, jo «kur sāksies politika, tur man nav ko darīt».
Sabiedriskās organizācijas manifestā uzsvērts, ka Rīga allaž vienojusi talantīgus cilvēkus, izcilas personības, kas ar savu darbu un personisko piemēru spodrinājuši pilsētas vārdu un nesuši to pasaulē. A. Ameriks pieļāva, ka partiju varētu dibināt 350 cilvēku, bet pārējie saglabātu atbalstītāja statusu. Arī organizācijas mājaslapā publicēta anketa, kurā aicināts norādīt, vai cilvēks vēlas būt topošās partijas biedrs vai tikai atbalstītājs. Topošā politiskā organizācija solās darboties pašvaldībā dzīvojošo cilvēku interesēs neatkarīgi no viņu tautības. «Reālā dzīve notiek pašvaldībās, nevis Saeimā un valdībā, kas ir tālu no parastā cilvēka ikdienas. Pirmais solis būs atrast kontaktu ar visu apkaimju iedzīvotājiem un iegūt viņu uzticēšanos,» topošo partiju pozicionēja A. Ameriks. Tika uzsvērts, ka to atbalsta kultūras darbinieki un radošā inteliģence, izglītības darbinieki, skolu direktori, sporta nozares pārstāvji, acīmredzot tādēļ, lai iekarotu parastā cilvēka uzticēšanos, jo LPP/LC atbalsts uzņēmējiem automātiski tika saistīts ar sabiedrības pārtikušāko un bagātāko iedzīvotāju aizstāvību un pārstāvniecību.
Avots: nra.lv
Vēl par tēmu:
Tiesības izvirzīt kandidātus tiesībsarga amatam plāno piešķirt arī Valsts prezidentam
Saeimas Juridiskā komisija trešdien, 18. jūnijā, lēma virzīt izskatīšanai Saeimā komisijas sagatavotos grozījumus, kas paredz paplašināt tiesības izvirzīt kandidātus tiesībsarga amatam,...
Lasīt tālākSaeimas vēlēšanās partijām vairāk biedru un garākas priekšvēlēšanu programmas
Saeimas vēlēšanās varēs kandidēt tās politiskās partijas, kuru rindās būs reģistrēti 1000 biedri, un tās partiju apvienības, kurās būs reģistrēti 1500 biedri, noteic Saeimā ceturtdien,...
Lasīt tālākSaeima apstiprina deputāta pilnvaras Maijai Armaņevai un Selmai Teodorai Levrencei
Saeima ceturtdien, 12. jūnijā, apstiprināja 14. Saeimas deputāta pilnvaras Maijai Armaņevai un Selmai Teodorai Levrencei. M. Armaņeva Saeimā ievēlēta no partijas “LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ”...
Lasīt tālākBukmeikeri prognoze to, kurš kļūs par nākamo Rīgas mēru
Pašvaldību vēlēšanas Latvijā ir noslēgušās, un uzmanības centrā tagad ir politiskās diskusijas un koalīciju veidošana. Rīgas dome nav izņēmums – galvaspilsētā jau ir sākušās...
Lasīt tālākZZS rosina atsaukt no amata CVK vadītāju Saulīti
Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) vadībai ir jāuzņemas atbildība par nepilnībām vēlēšanu sistēmā, kas apgrūtināja aizvadīto pašvaldību vēlēšanu rezultātu apkopošanu, tāpēc...
Lasīt tālākSiliņa: ejam balsot! Neatstāsim citiem izvēli mūsu vietā
Ministru prezidente Evika Siliņa aicina ikvienu piedalīties pašvaldību vēlēšanās. “Brīvība un demokrātija nav pašsaprotama. Tā ir jāizcīna ik dienu. Krievijas agresija Ukrainā...
Lasīt tālākSaeima noteic plašākas iespējas vēlēšanu iecirkņu izveidē ārvalstīs
Turpmāk Centrālajai vēlēšanu komisijai būs plašākas iespējas izveidot vēlēšanu iecirkņus ārvalstīs. To paredz Saeimā ceturtdien, 5. jūnijā, galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi...
Lasīt tālākSaeimas kārtības rullī plāno nostiprināt deputātu pienākumu saziņā lietot valsts valodu
Saeimas Juridiskā komisija trešdien, 21. maijā, trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus Saeimas kārtības rullī. Tie cita starpā paredz likumā nostiprināt, ka Saeimas telpās deputāti...
Lasīt tālākValsts pārvaldes komisija otrajā lasījumā atbalsta pilnveidojumus Saeimas vēlēšanu norisē
Saeimas vēlēšanās varēs kandidēt tās politiskās partijas un partiju apvienības, kuru rindās būs reģistrēti 1000 biedri, paredz Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā trešdien,...
Lasīt tālākLatvija izstāsies no Otavas konvencijas, lemj Saeima
Latvija izstāsies no konvencijas par kājnieku mīnu lietošanas, uzglabāšanas un ražošanas aizliegumu un iznīcināšanu (Otavas konvencija), paredz trešdien, 16.aprīlī, galīgajā lasījumā...
Lasīt tālāk