Aizliegts Krievijas un Baltkrievijas graudu imports Latvijā

Saeima, lai aizsargātu Latvijas sabiedrības drošību, labklājību un citu personu tiesības (tostarp tiesības uz īpašumu), steidzami pieņēmusi Zemkopības ministrijas sadarbībā ar citām institūcijām izstrādātos grozījumus Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā, nosakot: turpmāk ir aizliegta lauksaimniecības un lopbarības produktu ievešana Latvijā no Krievijas un Baltkrievijas, kā arī Krievijas vai Baltkrievijas izcelsmes lauksaimniecības un lopbarības produktu ievešana Latvijā no citām trešajām valstīm.
Zemkopības ministrs Armands Krauze norāda: “Valsts drošība neaprobežojas tikai ar ārējo militāro drošību – arī ekonomiskā drošība ir būtisks nacionālās drošības aspekts. Ekonomika ir viena no tām jomām, kas visbūtiskāk spēj ietekmēt valsts drošību, tādējādi ir svarīgi stiprināt Latvijas neatkarību no Krievijas lauksaimniecības produktiem.”
Krievija joprojām turpina asiņaino karu Ukrainā, un joprojām apdraud un turpinās apdraudēt kaimiņvalstis, tajā skaitā Latviju. Latvija nedrīkst pieļaut, ka agresorvalstu valsts budžeti un to uzņēmumi gūst papildus ieņēmumus no savas produkcijas eksporta uz Latviju, veicinot kara turpināšanas iespējas Ukrainā. Ar eksporta ienākumiem Krievija var ne tikai turpināt karu Ukrainā, bet, iespējams, nākotnē paplašināt agresiju uz citām valstīm.
Lai pārvietotu graudu, īpaši kviešu un kukurūzas, lielu daudzumu, Krievija veicina eksportu ar zemām cenām, un tas ietekmē ES, tostarp Latvijas, ražotāju ienākumus un labklājību. Tas rada ekonomiskus draudus Latvijai kā pierobežas valstij.
Ministru kabinetam uzdots izdot noteikumus, tajos norādot lauksaimniecības un lopbarības produktus, kurus imports Latvijā no Krievijas un Baltkrievijas ir aizliegts.
Vēl par tēmu:
EM aicina nekavēties ar lēmumiem degvielas cenu mazināšanai
Ekonomikas ministrija (EM) jau kopš šā gada pavasara ir regulāri aktualizējusi nepieciešamību savlaicīgi rīkoties, lai mazinātu augsto degvielas cenu ietekmi uz Latvijas iedzīvotājiem un tautsaimniecību....
Lasīt tālākSāk aprēķināt dzelzceļa infrastruktūras lietošanas maksu Krievijas graudu tranzīta mazināšanai
AS “LatRailNet” ir sākusi aprēķināt jauno dzelzceļa infrastruktūras lietošanas maksu, kas attiektos uz labības kravām, kuru nosūtīšanas stacija norādīta Krievijas Federācijā, informē...
Lasīt tālākVienota problēma visu izmēru uzņēmumos – speciālistu trūkums
Darbaspēka izmaksas Latvijā turpina pieaugt, un līdz ar tām mainās arī uzņēmumu prioritātes. Arvien vairāk uzņēmumu plāno investēt automatizācijā un digitalizācijā, vienlaikus kvalificēta...
Lasīt tālākSaeima atbalsta grozījumus Krievijas labības tranzīta infrastruktūras maksas palielināšanai
Saeima ceturtdien, 17.septembrī, divos lasījumos atbalstīja par steidzamiem atzītos grozījumus Dzelzceļa likumā, kuru mērķis ir paātrināt dzelzceļa infrastruktūras maksas pārskatīšanu labības...
Lasīt tālākLTA trauksme: EM un Tiesībsargs legalizē tiesisko nenoteiktību; Saeimai jāaptur €300 000 sodu slazds veikaliem
Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA) ir nosūtījusi apvienotu tiesisko pretiebildumu un grozījumu paketi Saeimas Tautsaimniecības komisijai un visām parlamenta frakcijām, vēršoties pret Ekonomikas...
Lasīt tālākNA uzstāj uz Krievijas graudu tranzīta liegumu jau šonedēļ
Nacionālā apvienība (NA) iesniegusi Saeimā priekšlikumu liegt Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes lauksaimniecības un lopbarības produktu pārvadāšanu tranzītā caur Latviju, kā arī šo kravu...
Lasīt tālākSociālo mediju vilinājums pirkt: kā izvairīties no impulsīviem pirkumiem?
Sociālie mediji mūsdienās ir kļuvuši ne tikai par saziņas, bet arī patēriņa vidi – ik dienu tajos tiek reklamēti un popularitāti gūst arvien jauni produkti, aicinot tos iegādāties. Tomēr...
Lasīt tālāk2025. gadā mājsaimniecības pārtikai tērēja vidēji 318 eiro mēnesī, visvairāk – gaļas un piena produktiem
Pērn mājsaimniecību tēriņi pārtikai sasniedza 318 eiro mēnesī uz mājsaimniecību, bet uz katru mājsaimniecībā dzīvojošo personu – attiecīgi 151 eiro mēnesī. Pēdējo sešu gadu laikā...
Lasīt tālākVK: Ārvalstu darbaspēka piesaistei trūkst skaidras politikas, darba atļauju process ir lēns, bet kontrole – ne vienmēr efektīva
Latvijā nav skaidras un uz darba tirgus vajadzībām balstītas pieejas ārvalstu darbaspēka piesaistei. Nav noteikts, kādās nozarēs un profesijās, kādā apjomā un no kurām valstīm nepieciešams...
Lasīt tālākAsociācija: Topošie vēja parki rada miljonos mērāmus pasūtījumus Latvijas uzņēmumiem
Vēja parku būvniecība Latvijā jau pirms elektroenerģijas ražošanas sākšanas rada miljonos mērāmu pienesumu Latvijas un reģionu ekonomikai. Smiltenes novadā topošā vēja parka “Augstkalni”...
Lasīt tālāk