• Tweet

Neargumentēti spriedumi atstāj sliktu iespaidu, intervijā “Neatkarīgajai” pauda Augstākās tiesas priekšsēdētājs Aigars Strupišs.

Kā zināms, politiķis Aivars Lembergs, kurš ir pārsūdzējis pirmās instances tiesas spriedumu, ar kuru viņam par piespriests piecu gadu cietumsods, kā arī mantas konfiskācija un 20 000 eiro liels sods, norādījis uz to, ka viņa lietā spriedums ir pārrakstīta prokuroru apsūdzība.

“Tiesas spriedums ir vārds vārdā, komats komatā ar visām pareizrakstības un stila kļūdām pārrakstīta apsūdzība, kura simtsprocentīgi motivēta ar apsūdzības – prokurora debašu runas citēšanu. Aizstāvības argumenti tikpat kā nav ne pieminēti, ne analizēti,” uzsvēra Lembergs.

“Tiesas nolēmums aizstāvības ieskatā ir nepamatots, savukārt tajā ietvertie argumenti ir tendenciozi un nepierādīti. Tā, piemēram, tiesa norāda, ka laikā, kad Aivaram Lembergam bija noteikts drošības līdzeklis – aizliegums pildīt Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja amatu (patiesībā viņam šāds drošības līdzeklis noteikts nebija, jo bija noteikts tikai aizliegums pildīt Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja pienākumus), viņš ir realizējis pašvaldības deputāta pienākumus (kas viņam aizliegts nebija). Līdz ar to ir redzams, ka drošības līdzekļa mērķis ir liegt Aivaram Lembergam veikt politisko darbību un īstenot vēlētāju deleģēto gribu. Tāpat tiesa spriedumā norāda, ka tā ņem vērā Aivara Lemberga ietekmi uz Ventspils pilsētas pašvaldības amatpersonām, kas tiešākajā veidā norāda uz to, ka drošības līdzeklis noteikts ar mērķi liegt viņam īstenot vēlētāju deleģētās tiesības un pienākumus. Tāpat tiesa norāda, ka Aivars Lembergs ir centies ietekmēt procesa virzītājus (pierādījumi tam gan spriedumā nav pat minēti). Tāpat minēts, ka Aivars Lembergs ir organizējis prokurora Mežsarga izsekošanu (uz šī pamata prokurori jau vairāk nekā 10 gadus atpakaļ vēlējās panākt Aivara Lemberga apcietināšanu). Aizstāvības ieskatā apcietinājuma piemērošana ir acīmredzami nepamatota,” sacīja Lemberga advokāts Māris Grudulis.

Vaicāts, vai spriedumu var atzīt par kvalitatīvu, ja tajā ar visām gramatikas kļūdām ir vienkārši pārrakstīta apsūdzība, Strupišs atzina, ka “teorētiski ļoti grūti pateikt, jāredz konkrētā lieta. Varbūt apsūdzība ir izcili uzrakstīta, ka tiešām nav ne ko pielikt, ne atņemt. Bet tas, ka arī kļūdas tiek pārliktas spriedumā, tas gan nu nepavisam nav labi.”

Savukārt vaicāts, vai spriedumu var uzskatīt par kvalitatīvu, ja tajā tiesa vispār nav ņēmusi vērā aizstāvības argumentus un tos analizējusi, Strupišs norādīja, ka tiesnesim ir jābūt ļoti piesardzīgiem, vērtējot – ir vai nav šim argumentam nozīme: “Ja tiesnesis neargumentē, kāpēc viņš noraida vienu vai otru argumentu, tas atstāj sliktu iespaidu. Lietas dalībnieks nevar saprast, kāpēc tas, ko es saku, netiek ņemts vērā. Ne katrs arguments ir jāvērtē ļoti plaši. Bieži pietiek ar diviem trim teikumiem, kāpēc tam ir nozīme vai nav. Līdz ar to tiesnešiem, īpaši krimināllietās, kur tā latiņa ir augstāka, jo kriminālā justīcija spēcīgāk skar cilvēktiesības, tam vajadzētu pievērst sevišķu uzmanību. Protams, var būt situācijas, kad aizstāvība, lai novilcinātu laiku, ceļ galdā kaut kādus argumentus. Ja tas arguments ir jēdzīgs, kaut vai īsi būtu jāpasaka, kāpēc tam ir vai nav nozīme lietas izskatīšanā – divos, trijos, četros teikumos – pilnīgi pietiek.”

Foto: F64