• Failure notice from provider:
    Connection Error:http_request_failed
08/11/2021, Kategorija: Bizness, Ekonomika

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem šī gada oktobrī, salīdzinot ar septembri, patēriņa cenu līmenis pieauga par 1,1%. Precēm tas pieauga par 1,4%, bet pakalpojumiem – par 0,3 %.

Oktobrim ir raksturīgs cenu kāpums, kas galvenokārt ir saistīts ar sezonāliem faktoriem. Iepriekšējos gados oktobrī patēriņa cenu līmenis palielinājās par 0,4-0,8%, bet šogad cenu pārmaiņas oktobrī bija straujākās šajā mēnesī kopš 2008.gada. To galvenokārt ietekmēja cenu pieaugums energoresursiem.

Lielākā palielinošā ietekme oktobrī bija cenu kāpumam degvielai. Latvijā degvielas cenas oktobrī mēneša laikā pieauga par 8,9% un kopējo patēriņa cenu līmeni palielināja par 0,5 procentpunktiem. Augsto cenu degvielai turpina ietekmēt straujais pasaules naftas cenu kāpums. Pēc neliela krituma augustā, septembrī un oktobrī pasaules naftas cenām atkal bija vērojams straujš kāpums. Oktobrī vidēji mēneša laikā naftas cena pieauga par 11,6%, mēneša beigās Brent naftas cenai sasniedzot augstāko līmeni kopš 2014.gada oktobra – 86 USD par barelu. Naftas cenu kāpumu ietekmēja OPEC+ lēmums nemainīt plānoto mēreno ieguves apjoma palielināšanu, turpinot ierobežotas naftas piegādes, neskatoties uz augsto naftas cenu pēdējos mēnešos un pieprasījuma kāpumu.

Oktobrī turpinājās arī cenu pieaugums elektroenerģijai – par 4,9%, kas kopējo patēriņa cenu līmeni palielināja par 0,2 procentpunktiem. Cenu kāpumu elektroenerģijai galvenokārt ietekmēja cenu pieaugums dabasgāzei un patēriņa kāpums.

Liela palielinoša ietekme oktobrī bija cenu pieaugumam pārtikai, bet tas bija lēnāks, nekā raksturīgs šim mēnesim. Mēneša laikā pārtikas preču cenas pieauga par 0,6%, kas kopējo patēriņa cenu līmeni palielināja par 0,2 procentpunktiem. Lielākā palielinošā ietekme bija cenu kāpumam piena produktiem, olām, svaigiem dārzeņiem un maizei, savukārt lielākā samazinošā ietekme bija cenu kritumam cūkgaļai un svaigiem augļiem. Jāatzīmē, ka pasaules pārtikas cenām oktobrī turpinājās kāpums un tās bija sasniegušas augstāko līmeni kopš 2011.gada jūlija. Oktobrī, salīdzinot ar septembri, tās pieauga par 3,9%, cenām pieaugot visās galvenajās pārtikas grupās. Pēdējos mēnešos pieaugumu galvenokārt noteica augu eļļu un labības cenu kāpums pasaulē, ko ietekmēja samazināta raža lielākajās eksportētājvalstīs un straujš importa pieprasījuma kāpums.

Pakalpojumiem cenas septembrī pieauga par 0,3%, kas kopējo patēriņa cenu līmeni palielināja par 0,1 procentpunktu. Lielākā palielinošā ietekme bija vērojama cenu kāpumam ambulatoriem un ēdināšanas pakalpojumiem, personisko transportlīdzekļu apkopei un remontam, savukārt lielākā samazinošā ietekme bija cenu kritumam izmitināšanas, atpūtas un kultūras pakalpojumiem.

Lielākā pazeminošā ietekme oktobrī bija mēnesim neraksturīgs cenu kritums apģērbiem un apaviem zemā pieprasījuma un Covid-19 izplatību ierobežojošo pasākumu dēļ. To noteica cenu kritums apaviem par 9%, kas bija straujākais cenu kritums apaviem oktobrī kopš 1998.gada. Kopumā cenas apģērbiem un apaviem samazinājās par 1,3%, kas kopējo patēriņa cenu līmeni samazināja par 0,1 procentpunktu.

2021.gada oktobrī, salīdzinot ar iepriekšējā gada oktobri, patēriņa cenas pieauga par 6%. Gada vidējā inflācija bija 1,9 procenti.

Šogad vidējā gada inflācija varētu sasniegt 3%. Pandēmijai atkāpjoties un ekonomikai atveseļojoties, patēriņa cenas stabilizēsies. Vienlaikus to joprojām noteiks pasaules cenu svārstības.

897 skatījumi




Video

Mācību uzņēmumiem ar ieņēmumiem līdz 3000 eiro gadā nebūs jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem

30/04/2025

Skolēnu mācību uzņēmumiem, kuru ieņēmumi gadā nesasniegs 3000 eiro, nebūs Valsts ieņēmumu dienestā jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem. To noteic Saeimā trešdien, 30.aprīlī,...

Lasīt tālāk
Video

FM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem

30/04/2025

Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...

Lasīt tālāk
Video

Pārtikas cenas un piesardzīgs patēriņš martā ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu

29/04/2025

2025. gada martā iedzīvotāju piesardzīgāka izturēšanās pret tēriņiem ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu. Gada laikā mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums salīdzināmajās...

Lasīt tālāk
Video

Radīts īpašs “Kārums” un animācijas filmas “Straume” biezpiena sieriņš – ar arbūza garšu

29/04/2025

Sadarbībā ar Oskara godalgotās animācijas filmas “Straume” (angliski “Flow”) veidotājiem, Latvijā vadošais piena pārstrādes uzņēmums “Food Union” radījis īpašu biezpiena sieriņu...

Lasīt tālāk
Video

LBAS pauž izbrīnu par birokrātijas mazināšanas rīcības grupas publiskajiem paziņojumiem

28/04/2025

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) ir nosūtījusi vēstuli Ministru prezidentei E. Siliņai, Valsts kancelejas vadītājam R. Kronbergam un labklājības ministram R. Uzulniekam, kurā...

Lasīt tālāk
Video

Ministrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem

25/04/2025

Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...

Lasīt tālāk
Video

Navigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību

24/04/2025

Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...

Lasīt tālāk
Video

2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP

24/04/2025

Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...

Lasīt tālāk
Video

Pētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū

24/04/2025

40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...

Lasīt tālāk
Video

Zelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?

24/04/2025

Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...

Lasīt tālāk