Medijs: Iespējams, Lembergs būs jāatbrīvo no apcietinājuma

Politiķis Aivars Lembergs, iespējams, būs drīz jāatbrīvo, jo pēc apelāciju iesniegšanas iedarbojies Kriminālprocesa likuma 554. pants, vēsta Pietiek.com.
Medijs norāda, ka pārsūdzētajā pirmās instances spriedumā Aivaram Lembergam ietverta arī drošības līdzekļa maiņa uz apcietinājumu, taču apelācijas iesniegšana automātiski aptur sprieduma stāšanos spēkā, tātad arī spriedumā ietverto apcietinājumu. Tas izriet no Kriminālprocesa likuma (KPL) 554. panta “Apelācijas sūdzības un protesta iesniegšanas sekas”, kura pirmā daļa nosaka, ka “apelācijas sūdzības vai protesta iesniegšana aptur sprieduma stāšanos spēkā attiecībā uz visiem apsūdzētajiem šajā lietā.”
No tā izriet, ka kriminālprocesā ar vairākām personām, kam ir tiesības uz aizstāvību (šajā gadījumā tādas personas ir trīs), spriedums nestājas spēkā, ja kaut viens no viņiem, viņu aizstāvji vai prokurors iesniedz apelācijas sūdzību vai protestu.
Jau vēstīts, ka apelācijas iesnieguši Aivars Lembergs, viņa aizstāvji Māris Grudulis, kā arī Grudulis kopā ar advokāti Olgu Hincenbergu. Tāpat apelācijas sūdzību iesniegusi Lemberga aizstāve Irina Kauke. Otrajā tiesu instancē taisnību meklēs arī Anša Sormuļa aizstāvis Jānis Rozenbergs, Anrija Lemberga aizstāvis Oskars Rode, kā arī kriminālprocesā aizskartās mantas īpašniece Līga Lemberga, cietušais Ainārs Gulbis un SIA “Pars termināls” pārstāvis. Apelācijas protestu iesniegusi arī prokuratūra.
Kriminālprocesa likums nosaka, ka apelācijas var nepieņemt tikai atsevišķos gadījumos, kad nav pareizi noformēti dokumenti, taču šajā gadījumā tas tā nav, jo apelācijas sastādījuši pieredzējuši juristi – apgabaltiesa apliecinājusi, ka minētās apelācijas pieņemtas.
Pietiek.com vēsta, ka līdz ar apelāciju iesniegšanu un pieņemšanu sāk darboties augšminētais KPL 554. pants: “Apelācijas sūdzības vai protesta iesniegšana aptur sprieduma stāšanos spēkā attiecībā uz visiem apsūdzētajiem šajā lietā.”
Ņemot vērā to, ka drošības līdzekļa maiņa Aivaram Lembergam uz apcietinājumu ir ierakstīta tieši spriedumā, nevis kādā citā dokumentā (nolēmumā, blakuslēmumā vai tamlīdzīgi), tad līdz ar sprieduma pārsūdzēšanu automātiski tiek apturēts arī spriedumā iekļautais apcietinājums. Šis ir iemesls, kāpēc tiesas salīdzinoši reti pirmās instances sprieduma pasludināšanas laikā nosaka apcietinājumu tiem apsūdzētajiem, kas līdz tam nebija arestēti un tiesu nesagaidīja, jau sēdēdami cietumā, – skaidrs, ka pēc apelācijas iesniegšanas apcietinājums tāpat automātiski izbeigsies.
Līdz ar to triju apgabaltiesnešu rīcība, apcietinājuma piemērošanu Lembergam iekļaujot spriedumā, ir radījusi apstākļus, kuros apcietinājums izbeidzas automātiski līdz ar brīdi, kurā tiek iesniegta kaut viena apelācija. Pie kam šis KPL pants nedod nekādas manevra iespējas. Likums pat neparedz, ka Lemberga atbrīvošanai būtu nepieciešama jebkāda iejaukšanās, piemēram, no augstāka līmeņa tiesas puses – šis ir pants, kura izpildei nav obligāti pieņemt kādu jaunu nolēmumu.
“Apgabaltiesas rīcība, apcietinājumu Lembergam ierakstot vienīgajā no visiem iespējamajiem dokumentiem, kura darbība tiek apturēta līdz ar tā pārsūdzēšanu, ir pretstatā ar tā paša tiesas sastāva līdzšinējo praksi, kas nebija vērsta uz aizstāvības interešu ņemšanu vērā. Kā tālāk virzīsies procesa gaita un kā šis jautājums tiks atrisināts, prognozes izteikt nav iespējams — pilnais spriedums tika sagatavots uz 22. jūniju, kas nozīmēja apelāciju sagatavošanu un iesniegšanu līdz 12. jūlijam, taču drīz jau būs mēnesis apkārt, kopš lieta nav nosūtīta nekur tālāk, bet arī KPL 554. panta 1. daļā noteiktais pagaidām nav izpildīts,” vēsta žurnālists Imants Liepiņš.
Foto: F64
Vēl par tēmu:
Valsts prezidents Saeimai otrreizējai caurlūkošanai nodod likumu “Grozījumi Kriminālprocesā un administratīvo pārkāpumu lietvedībā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas likumā”
23. janvārī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs nosūtījis Saeimai otrreizējai caurlūkošanai Saeimā 2026. gada 15. janvārī pieņemto likumu “Grozījumi Kriminālprocesā un administratīvo...
Lasīt tālākValsts prezidents: barikādes atgādina, ka valsts nav tikai robežstabi, ēkas un lozungi. Valsts ir cilvēki
“Kopš 1991. gada barikādēm pagājuši 35 gadi, bet dažs vēl aizvien atceras ugunskurus, šāvienu trokšņus pie Bastejkalna, satraukumu. Tajās dienās Latvijas patrioti iemainīja savu personīgo...
Lasīt tālāk2026. gada budžets: paredzēts papildu finansējums izglītībai
Ceturtdien, 4. decembrī, Saeima otrajā – galīgajā – lasījumā pieņēma 2026. gada valsts budžetu un to pavadošos likumprojektus. Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) 2026. gada kopējais...
Lasīt tālākSaeimas Juridiskā komisija atbalsta izmaiņas kompensāciju cietušajiem taisnīgākai sadalei
Saeimas Juridiskā komisija otrdien, 2. decembrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus likumā “Par valsts kompensāciju cietušajiem”, kas paredz pilnveidot kompensācijas izmaksas kārtību...
Lasīt tālākNākamgad iesaldēs valsts budžeta finansējumu partijām
Nākamgad paredzēts iesaldēt valsts budžeta finansējumu politiskajām partijām. To noteic ceturtdien, 27. novembrī, galīgajā lasījumā Saeimā pieņemtie grozījumi Politisko organizāciju...
Lasīt tālākDeputāti konceptuāli atbalsta stingrākas prasības likumu pārkāpušiem uzturēšanās atļauju saņēmējiem
Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija trešdien, 26. novembrī, konceptuāli atbalstīja stingrākas prasības likumu pārkāpušiem uzturēšanās atļauju saņēmējiem....
Lasīt tālākSaeimas sanākšanas un Satversmes spēkā stāšanās gadadienā godina parlamentārisma vērtību stiprinātājus
1.Saeimas sanākšanas un Satversmes spēkā stāšanās 103.gadadienā piektdien, 7.novembrī, Saeimas namā godināti cilvēki, kuri snieguši būtisku ieguldījumu parlamenta darba, tā tradīciju...
Lasīt tālākZZS rosinās vienreizēju dotāciju 300 000 eiro apmērā Valkas novadam
Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) aicinās valsts budžetā 2026.gadam paredzēt vienreizēju dotāciju 300 000 eiro apmērā Valkas novada pašvaldībai, lai tā spētu arī nākamgad iedzīvotājiem...
Lasīt tālākParlamentā atkārtoti vērtēs likumprojektu par Latvijas izstāšanos no Stambulas konvencijas
Saeima trešdien, 5. novembrī, otrreizējai izskatīšanai Ārlietu komisijā nodeva likumprojektu par Latvijas izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības...
Lasīt tālākValsts prezidents lūdz Saeimai likuma “Par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu” otrreizēju caurlūkošanu
3. novembrī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, pamatojoties uz Latvijas Republikas Satversmes 71. pantu, ir parakstījis un nosūtījis Saeimas priekšsēdētājai Daigai Mieriņai š. g. 30. oktobrī...
Lasīt tālāk