LCB: Covid-19 pozitīvā ietekme uz valdību sāk beigties

Ministru Kabinets šā gada 29. jūnija sēdē, izskatot jautājumu “Par valsts autoceļu attīstību no 2020. līdz 2040. gadam” nu jau tradicionāli izlēma neko neizlemt un Satiksmes ministra prezentēto jauno stratēģiju tālākiem 20 gadiem tikai “pieņemt zināšanai”. Valdību nemulsināja, ka šādas stratēģijas nepieciešamība izriet no Artura Krišjāņa Kariņa Valdības deklarācijas 89. punkta un Autoceļu padome jau pirms gada, 2020. gada 18. jūnijā nepieredzētā vienprātībā stratēģiju atbalstīja. Valdība mums ir izlēmīga, sabiedrības viedoklis to neietekmē.
Biedrība “Latvijas Ceļu būvētājs” (LCB) norāda, ka minētais valdības protokollēmums ignorē pat Satiksmes ministra iesniegtajā dokumentā uzskaitītās likumdošanas problēmas, par kurām valdība tagad ir devusui signālu – tās nav jārisina, pietiek, ka mēs tagad par tām zinām. Maģiskā formula „pieņemt zināšanai” ir ļoti ērta, tā neuzliek saistības, nekas nav jāuzlabo, tā neprasa nekādu piepūli un ļauj rīkoties, kā kurā brīdī ir izdevīgāk.
“Valdības attieksme pret autoceļiem pēdējā laikā gan ir bijusi slavējama, ceļu un tiltu remonti notiek. Taču par to liels paldies diemžēl jāsaka Covid-19 un tā ietekmei uz lēmumu pieņēmējiem. Tas plosās jau otro gadu, un jau otro gadu ceļiniekiem ir darbs. Viņi maksā nodokļus, un pat Valsts kontrole ir atzinusi, ka Covid-19 pandēmijas laikā naudas novirzīšana ceļu un tiltu sakārtošanai ir gudra un valstij lietderīga izvēle,” norāda biedrībā.
Eiropas attīstības organizācija (OECD) par šādu izvēli jau pirms gadiem piecpadsmit secināja, ka katrs ceļu un tiltu sakārtošanā ieguldītais EUR valstu ekonomikās dod ikgadēju multiplikatora efektu, ieguldījuma atdevi palielinot 2,7 reizes.
Taču Covid-19 rosinātā pozitīvā ietekme uz valdību izrādījusies īslaicīga. LCB tiešām gaidīja Satiksmes ministrijas iesniegtās stratēģijas apstiprināšanu cerībā, ka beidzot parādīsies kaut viena valdības apstiprināta programma ceļu un tiltu attīstībai ilgākam laika posmam, kas ļautu paredzami veikt investīcijas ceļu būves uzņēmumos, investēt cilvēkos un tehnoloģijās. Taču atkal nekā. Varai pietrūkst politiskas drosmes lemt pat par loģiski un argumentēti pamatotiem, valsts līdzsvarotu attīstību veicinošiem risinājumiem.
“Būvniekiem nāksies dzīvot viena gada budžeta ietvarā, un, lai cik paradoksāli tas neizklausītos, cerēt, ka Covid-19 nepazudīs, bet turpinās ietekmēt valdības lēmumus, liekot rast līdzekļus ceļu un tiltu remontiem,” pauž LBC.
Foto: Valsts kanceleja
Vēl par tēmu:
Biedrība “Dzīvnieku brīvība”: Igaunijas parlaments pirmajā lasījumā atbalstījis dējējvistu sprostu aizliegumu
Ceturtdien, 23. aprīlī, Igaunijas parlamentā pirmajā lasījumā tika pieņemts Dzīvnieku aizsardzības likuma grozījumu likumprojekts, kura mērķis ir izbeigt dējējvistu turēšanu sprostos...
Lasīt tālākDatorkrēsls kā svarīgs elements darbavietas komfortam
Mūsdienu sabiedrībā darbs ar datoru ir kļuvis par neatņemamu ikdienas sastāvdaļu. Daudzi cilvēki stundām ilgi sēž pie rakstāmgalda gan birojā, gan mājās, tāpēc darba vietas iekārtojums...
Lasīt tālākVai mākslīgais intelekts ietekmē bezdarbu Latvijā?
[caption id="attachment_34449" align="alignnone" width="300"] Hands using computer[/caption] Strauja tehnoloģiju attīstība, mākslīgā intelekta ienākšana un demogrāfiskās pārmaiņas būtiski...
Lasīt tālākSaeima atbalsta 30 miljonu eiro īstermiņa aizdevumu “airBaltic” stabilitātes nodrošināšanai
Saeima ceturtdien, 16.aprīlī, deva piekrišanu AS “Air Baltic Corporation” piešķirt valsts īstermiņa aizdevumu 30 miljonu eiro apmērā, lai mazinātu Tuvo Austrumu reģiona konflikta negatīvo...
Lasīt tālākFebruārī eksporta kritumu noteica koksnes un lauksaimniecības preču samazinājums
2026. gada februārī Latvijas preču eksports veidoja 1,55 miljardus eiro, kas gada periodā bija par 5,0% mazāk. Arī mēneša periodā eksporta dinamika saglabājās vāja – salīdzinājumā ar janvāri...
Lasīt tālāk“LaTS”: Mazumtirdzniecības cenas ietekmē gan reālie tirgus faktori, gan pircēju noskaņojums
2026. gada pavasarī Latvijā mazumtirdzniecības cenu dinamika veidojas sarežģītā kombinācijā starp reāliem ekonomiskiem faktoriem un pircēju uztveri, norāda veikalu tīkla “Latvijas Tirgotāju...
Lasīt tālākTikai piektdaļa Latvijas lauksaimnieku šogad prognozē labāku ražu – lietuvieši un igauņi daudz optimistiskāki
Aptuveni piektā daļa (18%) Latvijas lauksaimnieku norāda, ka šogad prognozē labāku ražu, puse (50%) sagaida līdzīgu ražu, kā iepriekš, bet 9% - sliktāku. Kaimiņvalstīs lauksaimnieki...
Lasīt tālākLuminor: katrs sestais mazais uzņēmums aizdevumu izmanto iekārtu iegādei
[caption id="attachment_34449" align="alignnone" width="300"] Hands using computer[/caption] Mazie Latvijas uzņēmumi arvien biežāk izvēlas investēt savā attīstībā, tostarp ieviešot jaunas...
Lasīt tālākFM: rūpniecības izaugsmi februārī nodrošināja elektroenerģijas un gāzes apgāde
Rūpniecības produkcijas apjoms šā gada februārī pieauga par 4%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Pieaugumu noteica elektroenerģijas un gāzes apgādes palielinājums...
Lasīt tālākPTAC aicina iedzīvotājus Lieldienās iegādāties zemo cenu groza produktus
Tuvojoties Lieldienām, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) aicina patērētājus laikus plānot pirkumus un izvēlēties izdevīgākos piedāvājumus, iegādājoties zemo cenu groza...
Lasīt tālāk