Ievērojami pieaugs dabasgāzes tarifi mājsaimniecībām

1. jūlijā stājas spēkā jaunie dabasgāzes un sadales sistēmas operatora “Gaso” tarifi mājsaimniecībām. Izmaiņas ir saistītas gan ar dabasgāzes cenu pieaugumu globālajos tirgos, gan ar sadales sistēmas operatora Gaso pakalpojumu tarifa grozījumiem, ko vēl šā gada 30. aprīlī apstiprināja Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK).
2021. gada otrajā pusgadā dabasgāzes tirdzniecības gala tarifi mājsaimniecībām atkarībā no patēriņa pieaugs par 1-2 eirocentiem par katru patērēto kilovatstundu (kWh), iekļaujot pievienotās vērtības nodokli (PVN) un akcīzes nodokli, ja dabasgāze tiek izmantota kā kurināmais.
Savukārt sadales sistēmas operatora Gaso fiksētā maksa būs 3,27 eiro mēnesī (ar PVN). Gaso tarifu palielinājums ir saistīts ar nepieciešamām investīcijām tīkla uzturēšanā un atjaunošanā, lai nodrošinātu drošu dabasgāzes piegādi.
Maksājumu par dabasgāzi mājsaimniecībām veido piecas komponentes – dabasgāzes cena, ko ietekmē resursa cenas svārstības pasaules tirgos un kas tiek aprēķināta atbilstoši SPRK apstiprinātajai metodikai, maksa par pārvades pakalpojumiem, ko aprēķina un ar SPRK saskaņo Conexus Baltic Grid, sadales operatora pakalpojumi, kur tarifus aprēķina un ar SPRK skaņo Gaso, kā arī akcīzes un pievienotās vērtības nodoklis, ko regulē valsts.
Dabasgāzes cenu nosaka brīvais tirgus un svārstās atkarībā no globālās situācijas, jo ir piesaistīta Eiropas gāzes biržu indeksiem. Latvijas Gāze kā publiskais tirgotājs mājsaimniecībām pārskata cenas divas reizes gadā atbilstoši SPRK apstiprinātajai metodikai. Tā valsts var būt droša, ka iedzīvotāji nepārmaksā par dabasgāzi, bet uzņēmums gūst peļņu kvalitatīva pakalpojuma nodrošināšanai.
Ja 2020. gada vasarā, pamatojoties uz minēto metodiku un tirgus situāciju, varējām samazināt dabasgāzes cenas līdz pēdējos 12 gados zemākajam līmenim, tad šogad cenas diemžēl pieaugs.
Pēdējos 12 mēnešos dabasgāzes cenas par megavatstundu starptautiskajā tirgū pieaugušas aptuveni četras reizes, sasniedzot gandrīz 25 eiro par megavatstundu. Bet neskatoties uz to, esam spējuši saglabāt mājsaimniecībām dabasgāzes cenu 20,25 eiro par megavatstundu līmenī, kas ir aptuveni 20% zemāka nekā šā brīža faktiskā iepirkuma cena.
Dabasgāzes cenas pieaugums starptautiskajos tirgos saistīts ar vairākiem notikumiem Eiropā. Pēdējā ziema visā Eiropā bija salīdzinoši aukstāka nekā citus gadus, tāpēc pieauga gāzes patēriņš. Turklāt arī pavasaris nebija tik silts. Līdz ar to pašlaik Eiropas gāzes krātuvēs ir novērojams zemākais dabasgāzes līmenis pēdējos trīs gados, kas rada pastiprinātu pieprasījumu pēc dabasgāzes iesūknēšanas ziemas sezonai, palielinot pieprasījumu un attiecīgi arī dabasgāzes cenas. Dabasgāzes tirgu ietekmē arī ģeopolitiskā situācija.
Visi mājsaimniecību klienti no jūlija līdz septembra beigām saņems vēstules, kurās būs norādīts jauns ikmēneša maksājums. No augusta jaunā izlīdzinātā maksājuma summa būs redzama arī klientu portālā, kad arī ir jāveic pirmais maksājums atbilstoši jaunajam tarifam.
Vēstules ar jaunām izlīdzinātā maksājuma summām tiks izsūtīti arī klientiem, kuri šogad jau saņēmuši pārskatu, lai neveidojas lielākas summas samaksai, saņemot nākamo gada pārskatu.
Klienti, kuri ir samaksājuši avansā vairākus mēnešus vai gadu uz priekšu, arī saņems no mums vēstuli ar jauno maksājumu grafiku. Tas būs izveidots, ņemot vērā jau veiktos maksājumus.
Vēl par tēmu:
Pieci svarīgi soļi finansiāli drošākam ceļojumam
Vasara daudziem ir ilgi gaidītais atvaļinājumu un ceļojumu laiks. Plānojot atpūtu, it sevišķi ārvalstīs, lielākā uzmanība parasti tiek pievērsta galamērķim, naktsmītnēm un aktivitātēm,...
Lasīt tālākKarstuma viļņi arvien būtiskāk ietekmē ekonomiku Eiropā
Šī gada vasara Eiropā sākusies ar izteiktu karstuma vilni, kas arvien skaidrāk izgaismo klimata pārmaiņu ekonomiskās sekas. Kā liecina Eiropas Centrālās bankas (ECB) pētījumi, ekstremāls...
Lasīt tālākLatvijas sabiedrība noveco – kādas sekas gaida ekonomiku?
Demogrāfiskās pārmaiņas Baltijas valstīs jau šobrīd klusi, bet būtiski pārveido ekonomiku. Iedzīvotāju novecošanās turpinās, proti, pieaug senioru īpatsvars, bet darbspējas vecuma iedzīvotāju...
Lasīt tālākEkonomikas izaugsme saglabājas samērā spēcīga, IKP pirmajā ceturksnī augot par 2,5%
Februāra beigās saasinājies konflikts Persijas līcī, tam sekojušais naftas cenu kāpums un krasi pieaugusī nenoteiktība līdz šim nav būtiski ietekmējusi Latvijas ekonomikas attīstību....
Lasīt tālākAšeradens: Latvijai ir izdevies pārorientēt valsts budžetu uz drošību un izaugsmi
Finanšu ministra Arvila Ašeradena darbības laikā Finanšu ministrijas prioritātes bija valsts drošības stiprināšana, nodrošinot pāreju uz 5% no IKP investīcijām aizsardzības jomā, kā arī...
Lasīt tālākKatrs piektais jaunietis Latvijā nevar iekrāt pirmajai iemaksai mājoklim
Bankas Citadele aptauja atklāj, ka 18 % jauniešu vecumā no 18 līdz 29 gadiem nepietiekami uzkrājumi pirmajai iemaksai ir galvenais šķērslis hipotekārā kredīta saņemšanai. Šis rādītājs...
Lasīt tālākAptauja: vecāki arvien retāk kabatas naudu izmanto kā balvu vai atalgojumu
Kabatas nauda ģimenēs arvien biežāk kļūst nevis par atlīdzību par labu uzvedību vai atzīmēm, bet par praktisku instrumentu bērnu finanšu pratības attīstīšanai, liecina Swedbank Finanšu...
Lasīt tālākKas jāzina par skolēnu vasaras darbu: viena kļūda EDS var “apēst” 140 eiro no algas
Šovasar tūkstošiem Latvijas skolēnu iegūs pirmo darba pieredzi un saņems pirmo algu. Lai gan šī nauda nereti tiek iztērēta kārotu lietu iegādei, bankas Citadele klientu pieredzes vadītāja...
Lasīt tālākVSAA aprīlī automātiski pārrēķinās pensijas 141 tūkstotim strādājošo pensiju saņēmēju
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) no 2026. gada 1. aprīļa automātiski pārrēķinās pensijas 141 tūkstotim pensiju saņēmēju, kuri strādā vai iepriekš ir strādājuši....
Lasīt tālākAptauja: vairāk nekā puse izjūt cenu kāpumu, bet finansiālu uzlabojumu – tikai piektdaļa
Bankas Citadele aptaujas dati liecina, ka cenu kāpumu izjūt 56 % iedzīvotāju, kamēr tikai 22 % norāda, ka viņu finansiālā situācija pēdējā gada laikā ir uzlabojusies. Tas atspoguļo tendenci,...
Lasīt tālāk