Rodas šaubas par Ekonomisko lietu tiesas efektivitāti un tiesnešu kompetenci
“Man nav šaubu par to, ka Ekonomisko lietu tiesa sevi noteikti attaisnos. Šie profesionāļi ir izgājuši tādu eksāmenu tieši ekonomisko jautājumu risināšanā, kādu, manuprāt, neviens Latvijas tiesnesis nav izgājis,” – tā šonedēļ paziņojis tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP), lai gan divu tiesnešu zvērestu pieņemšana jau atlikta.
Kā zināms, uz jaunās tiesas 10 tiesneša amata vietām sākotnēji tika atlasīti 10 kandidāti no 95, taču zvērestu pirmdien, 29. martā, deva tikai septiņi no šīs specializētās tiesas tiesnešiem – viens kandidāts atteicās jau sākumā, savukārt tiesneses Oksanas Pulles-Čižovas iepriekšējo darbību maksātnespējas administratores amatā pašlaik vērtē Tiesnešu ētikas komisija, bet tiesnese Katarīna Sniedze lūgusi atlikt zvēresta došanu, jo viņai vēl jānokārto formalitātes ar maksātnespējas administratora statusa apturēšanu vai izbeigšanu.
Visvairāk sabiedrība apspriests jautājums, vai esošie kandidāti spēs objektīvi vērtēt lietas, kas būs Ekonomisko lietu tiesas kompetencē – tātad specifiskus komercstrīdus, naudas atmazgāšanas un korupcijas lietas?
Par to šaubas paudis Augstākās tiesas priekšsēdētājs Aigars Strupišs: “Personiski joprojām šaubos, vai šāda tiesa varēs efektīvi darboties, jo īpaši ņemot vērā paredzēto izskatāmo lietu specifiku.”
Viņš norādīja, ka “nevienam no tiesnešiem nav tiesneša pieredzes. Tagad sāk domāt par to, kā viņus apmācīt.”
Bordāns gan uzskata pretēji – “tā nav kosmosa zinātne, jo visi šie juristi ir bijuši tiesā un ir ar daudzu gadu pieredzi”. Tātad, vai pareizi saprotam, par tiesnesi šodien var kļūt ikviens, kas savulaik kaut reizi ir bijis tiesā un redzējis, kā šis process notiek?
Jāatgādina gan, ka ne visi apstiprinātie Ekonomisko lietu tiesneši ir ar pieredzi tiesas darbā – kandidātu vidū ir arī maksātnespējas administratori, žurnāla redaktore, juriskonsulti un senatores palīdze. Šie būs tie augsta līmeņa profesionāļi, kuru kompetencē būs specifiski komercstrīdi un krimināllietas par sevišķi smagiem un smagiem noziegumiem.
Jāatzīmē, ka jau iepriekš vairāki tiesību eksperti ir brīdinājuši, ka trūkst pārliecinošu argumentu, ka Ekonomisko lietu tiesa būtiski uzlabos lietu izskatīšanas ātrumu un kvalitāti, turklāt, ja to vadīs vēl ne īpaši pieredzējuši un kompetenti tiesneši. Vai tiešām Bordāna ambīcijas iet pāri veselajam saprātam?
Foto: F64
Vēl par tēmu:
Saeimas vēlēšanās partijām vairāk biedru un garākas priekšvēlēšanu programmas
Saeimas vēlēšanās varēs kandidēt tās politiskās partijas, kuru rindās būs reģistrēti 1000 biedri, un tās partiju apvienības, kurās būs reģistrēti 1500 biedri, noteic Saeimā ceturtdien,...
Lasīt tālākSaeima apstiprina deputāta pilnvaras Maijai Armaņevai un Selmai Teodorai Levrencei
Saeima ceturtdien, 12. jūnijā, apstiprināja 14. Saeimas deputāta pilnvaras Maijai Armaņevai un Selmai Teodorai Levrencei. M. Armaņeva Saeimā ievēlēta no partijas “LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ”...
Lasīt tālākBukmeikeri prognoze to, kurš kļūs par nākamo Rīgas mēru
Pašvaldību vēlēšanas Latvijā ir noslēgušās, un uzmanības centrā tagad ir politiskās diskusijas un koalīciju veidošana. Rīgas dome nav izņēmums – galvaspilsētā jau ir sākušās...
Lasīt tālākZZS rosina atsaukt no amata CVK vadītāju Saulīti
Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) vadībai ir jāuzņemas atbildība par nepilnībām vēlēšanu sistēmā, kas apgrūtināja aizvadīto pašvaldību vēlēšanu rezultātu apkopošanu, tāpēc...
Lasīt tālākSiliņa: ejam balsot! Neatstāsim citiem izvēli mūsu vietā
Ministru prezidente Evika Siliņa aicina ikvienu piedalīties pašvaldību vēlēšanās. “Brīvība un demokrātija nav pašsaprotama. Tā ir jāizcīna ik dienu. Krievijas agresija Ukrainā...
Lasīt tālākSaeima noteic plašākas iespējas vēlēšanu iecirkņu izveidē ārvalstīs
Turpmāk Centrālajai vēlēšanu komisijai būs plašākas iespējas izveidot vēlēšanu iecirkņus ārvalstīs. To paredz Saeimā ceturtdien, 5. jūnijā, galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi...
Lasīt tālākSaeimas kārtības rullī plāno nostiprināt deputātu pienākumu saziņā lietot valsts valodu
Saeimas Juridiskā komisija trešdien, 21. maijā, trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus Saeimas kārtības rullī. Tie cita starpā paredz likumā nostiprināt, ka Saeimas telpās deputāti...
Lasīt tālākValsts pārvaldes komisija otrajā lasījumā atbalsta pilnveidojumus Saeimas vēlēšanu norisē
Saeimas vēlēšanās varēs kandidēt tās politiskās partijas un partiju apvienības, kuru rindās būs reģistrēti 1000 biedri, paredz Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā trešdien,...
Lasīt tālākLatvija izstāsies no Otavas konvencijas, lemj Saeima
Latvija izstāsies no konvencijas par kājnieku mīnu lietošanas, uzglabāšanas un ražošanas aizliegumu un iznīcināšanu (Otavas konvencija), paredz trešdien, 16.aprīlī, galīgajā lasījumā...
Lasīt tālākOtro gadu Valsts kontroles atzinumi par gada pārskatiem bez iebildēm, tomēr atbilstības jautājumi izgaismo iespējas budžeta līdzekļu ietaupījumam
Valsts kontrole ir pabeigusi 2024. gada finanšu revīzijas ministrijās un centrālajās valsts iestādēs. Un arī šogad – jau otro gadu pēc kārtas – visi sniegtie atzinumi par gada pārskata...
Lasīt tālāk